gaņģēt
‡ gaņ̃ģêt,
1) "verdienen"
Seyershof: ve̦cais gaņģē priekš visiem;
2) erwirken; besorgen
Segew.
Avots: EH I, 383
1) "verdienen"
Seyershof: ve̦cais gaņģē priekš visiem;
2) erwirken; besorgen
Segew.
Avots: EH I, 383
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gaņģēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gaņģēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
gaņģēties
gaņģêtiês, - ējuôs,
1) gehen: uz kuŗu pusi tu gaņģēsies
Frauenburg;
2) eifrig arbeiten, mit Händen und Füssen eifrig beschäftigt sein
Etn. III, 177, Grühn.: vai cilvē̦ks ar prātu tâ gaņģēsies Alm. In Sassm. gaņ̃ģêtiês, sich raufen, sich unruhig gebärden. [Aus li. gángytis "шевелиться"].
Avots: ME I, 601
1) gehen: uz kuŗu pusi tu gaņģēsies
Frauenburg;
2) eifrig arbeiten, mit Händen und Füssen eifrig beschäftigt sein
Etn. III, 177, Grühn.: vai cilvē̦ks ar prātu tâ gaņģēsies Alm. In Sassm. gaņ̃ģêtiês, sich raufen, sich unruhig gebärden. [Aus li. gángytis "шевелиться"].
Avots: ME I, 601
izgaņģēt
izgaņģêt, ausgraben, auseinanderheben, zerstören: izgaņģē̦ts ceļš, ein stark ausgefahrener, grüftiger Weg. cūkas izgaņģē pļavu.
Avots: ME I, 736
Avots: ME I, 736