Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'gaura' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'gaura' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

gaura

I gaura, ‡

2) eine wiederholt und laut brüllende Kuh
(?): kuo nu gaurē, gaura tāda! N.-Peb.

Avots: EH I, 387


gaura

I gaura, Geschwätz, Geschwätzigkeit, Mundwerk: tam jau tā lielā gaura A. XII, 948. [Wohl nebst gaurāt und gavilêt zu r. гòворъ "Gemurmel", говори́ть "sprechen", (unbelegt) gavatē "tönt" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 339.]

Avots: ME I, 611


gaura

II gaura,

1) der Taucher
Manz., Elv. lielā gaura, grosser Sägetaucher Natur. XXXVII, 245;

2) Bezeichnung eines bösen Menschen:
nuoskaities kâ gaura Naud. [Nebst gauris III, gūra "Sägetaucher" zu apr. geauris "Wasserrabe"; vgl. Berneker IF. X, 148.]

Avots: ME I, 611


gaura

‡ III gaũra Popen, Pussen, cerastium arvense.

Avots: EH I, 387

Šķirkļa skaidrojumā (8)

garknābis

gaŗknãbis, der Langschnäbelige Konv. 2 1384. gaŗknābja gaura od. gaŗknãbe, langschnäbliger Sägetaucher Natur. XXXVII, 246; Konv. 2 2319.

Avots: ME I, 606


gaurāt

gaurât, - ãju, sausen, brausen: klau, kâ gaisā gaurā! JK. [Wohl zu gaura I.]

Avots: ME I, 611


gauri

gauri (li. gauraĩ "Haar am Körper"), die Haare an den Schamteil U. [Zu mir. gúaire "Haar", nnorw. kaure "krause Locke", av. gaona - "Haar" u. a., s. Zupitza KZ. XXXV, 269, Lindén IF. XIX, 318 u. 341 ff., Persson Beitr. 63 u. 314, Trautmann Wrtb. 80.]

Avots: ME I, 611


gauris

I gauris, [gaũrs Stenden], gauriņi Zehrxten, gew. Pl. gauŗi, [gaũri],

1) [gaũra zâle Dond.], Ackerspark (spergula arvensis)
RKr. II, 7, Edw.: izmin gauŗus, izmin akļus, lai aug mani tīri lini BW. 32560,7;

2) gaũŗi, Samen eines im Flachs wachsenden Unkrauts
Katzd. [Zu li. gauris "sergula nodosa", gaurius "herba hirsuta in lino crescens"; s. Būga LM. IV, 437, der diese Formen von gauri ("gauraĩ") herleitet.]

Avots: ME I, 611


gauris

III gauris L. "Duckente", gaũris "der Taucher" Irmlau; eine Vogelart im Burtneeksee; vgl. gaura II.]

Avots: ME I, 611


gaurs

gaurs, locker: gaura zeme ir viegla smilts zeme, kas viegli laiž ūdeni cauri Bers., Lub., Smilt.

Avots: ME I, 612


gavilēt

gavilêt, - ẽju, gaviļuôt, gavulêt, - ẽju, gavuļuôt, intr.,

1) jodeln, namentlich auf der Hütung, jauchzen:
klausās mans arājiņš, ka es sē̦ri gavilēju BW. 492. jauni puiši upmalē jautras dziesmas gavilē 514. ve̦ci puiši gavilēja uz jaugām meitiņām 889. gaviļuo, tu māsiņ! 244. ik˙vakarus gavulēja 2374. vai nu˙pat tur kāds negavuļuoja? Niedra;

2) vom Gesange der Nachtigal.
- Im VL. kommt das Präs. gavilu st. gavilēju vor: kâ tie gauži negavil BW. p. 711; BW. 537; part. prs. act. gaviluot BW. 29147. [Wohl zu gaura I; s. Walde Wrtb. 2 335 unter gaudeō und Trautmann Wrtb. 81.]

Avots: ME I, 614


gūra

gūra, Sägetaucher U., Konv. 2 2710. Vgl. gaura.

Avots: ME I, 686