gūra

gūra, Sägetaucher U., Konv. 2 2710. Vgl. gaura.

Avots: ME I, 686


gūra

gūra, ‡

2) kas gūrājas 1; ein saumseliger, fauler Arbeiter"
PV.;

3) "gūrâšanâs 1" PV.

Avots: EH I, 422