Paplašinātā meklēšana

àizglaust,

1) hinter etwas streichen
(perfektiv): a. matus aiz ausīm;

2) heimlich hinter etwas stecken
(mit aũ ) Dunika, Kal., O. - Bartau, Rutzau: a. kuo aiz skapja. Refl. -tiês, sich hinter etwas schmiegen (perfektiv): bē̦rns aizglaudies mātei aiz muguras.

Avots: EH I, 24

‡ apglaũstit, (wiederholt ringsherum) streicheln, beglätten: a. matus.

Avots: EH I, 82

atglàust, atglaudît, atglãstît, tr., zurückstreichen: atglāstījuse sejā iekārušās matu cirtas Latv.; atglaudīja nuo pieres matus Laps.; viņa atglauda bērim krēpes nuo pieres JR. IV, 48. Refl. atglaudîtiês,

[1) einander zur Genüge liebkosen:
nevar diezgan a. Selb.];

2) liebkosend sich befreien:
ne atkauties, ne atglaudīties vari vairs Jaunsudrabiņ in Plūd. LR. IV, 404.

Avots: ME I, 159

[daglàust Drsth., anschmiegen. Refl. -tiês, sich anschmiegen.]

Avots: ME I, 430

‡ glaust (III p. prs.) "erholt sich" Für. I: sirds g.

Avots: EH I, 391

glaũst: auch Salisb., Sassm., Seyerahof, (mit àu) N.-Wohlfahrt, Wolm.; ‡

4) verhelen, verbergen
Für. I.

Avots: EH I, 391

glaũst [Tr., Erwahlen, Dunika, Nigr., Wandsen, Salis, Bl., glàust AP., Jürg., Serbigal, C., PS., Trik.], - žu, - du (li. glaũsti "anschmiegend"), tr.,

1) glätten, streicheln, liebkosen:
glauž savu līgaviņu BW. 11987. divas māsiņas sviestu glauž Tr. III, 964. glaužu gaŗus matus BW. 5496. viņu glauda draugu ruokas Vēr. I, 661. ne mana bija galva glausta, ne istaba izslaucīta BW. 14363,3;

2) schmiegen, anschmiegen:
glaud galviņu pie manim Ltd. 2108;

3) streichen, streifen;
bezdelīgas spārnus gar vē̦suo ūdeni glauž JR. IV, 37. krūtis pie krūtīm glaustu Rainis. Refl. - tiês,

1) sich, einander streicheln, liebkosen:
abi viens uotru glaužas;

2) sih anschmiegen:
glaužas ar savām krūtīm pie viņa krūtīm klāt Saul. mums jāglaužas pie pagasta klēts pakšiem Aps. [Nebst glauda, gluds zu li. glúdoti "still angeschmiegt da liegt", dial. глбкiй "schlümpfig, glatt"; vgl. auch glaums und glums. Weitere Kombinationen (bei Walde Wrtb. ² 348 und Boisacq Dict. 1062 verzeichnet) sind unsicher.]

Kļūdu labojums:
ne mana = ne man

Avots: ME I, 622, 623

‡ glaũsti Salis, = glaudi: mātes g.

Avots: EH I, 391

glaũstît [Salis, Segew., Arrasch], - u, - ĩju, tr., wiederholt streicheln: bē̦rnu, galvu, matus.

Avots: ME I, 623

ìeglaust, hineinschmiegen: suns gulēja ieglaudis purnu starp priekškājām MWM. X, 12. Refl. - tiês, sich hineinschmeicheln, hineinschmiegen: balss... viņa sirdī bij silti ieglaudusēs MWM. VIII, 326.

Avots: ME II, 17

[ìeglaustît (ironisch) pa ausi, eine Ohrfeige verabfolgen N. - Peb.]

Avots: ME II, 17

izglaust, ‡

5) einen Schlag versetzen
(mit aũ ) Dunika: i. zirgam pa paslēpinēm.

Avots: EH I, 448

[izglaust,

1) glatt streiche(l)n
(in Mesoten dafür izgauzt): izgl. matus gludus; izgl. krunkas;

2) streichelnd zur Seite schieben:
izgl. matus nuo pieres;

3) streichend, schmierend glätten:
izgl. mūri vai krāsni ar māliem;

4) heimlich entwenden:
izgl. naudu nuo kabatas Borchow. Refl. - tiês, zur Genüge streiche(l)n.]

Avots: ME I, 738

nùoglàust (unter nùoglàudît ),

1): auch (mit aũ ) Dunika; kukulīšus nuoglàuž ar ūdeni Ramkau;

2): auch (mit aũ ) Dunika, Seyershof; ‡

3) verstecken
(mit aũ ) Dunika: mudīgi n. kuo zem spilve̦na.

Avots: EH II, 46

paglaust (unter paglãsît), ‡

2) heimlich unter etwas (ver)stecken
Dunika, Rutzau: Annele paglaũda grāmatu apakš spilve̦na.

Avots: EH II, 133

[pãrglaust,

1) streichelnd abglätten:
p. maizes klaipus Golg.;

2) streichelnd fahren
(intr.) über: p. ar ruoku par pieri.]

Avots: ME III, 156

pìeglaust,

1) anschmiegen:
viņš tuo pie krūts pieglauda Mācītāja meita 9. Matīsiņš pieglauž savu galviņu viņa krūtīm Blaum. Pie skala uguns 225. es pieglaudu, apmīļuoju, un, lūk, viņa nuo jauna iesnaudās Ezeriņš Leijerkaste II, 14;

2) überreden, befriedigen:
kad tādu vīru nevar pieglaust, tad atstāj viņu, wenn man solchen Mann nicht befriedigen mag... Für. I unter glaust;

3) pieglaust pie sevim, beschönigender Ausdruck für "stehlen"
U. Refl. -tiês, sich anschmiegen, anschmeicheln, liebkosen: Sprw. kaķis pieglaudies plēš. āda viscauri pieglaudusēs kauliem. suns pieglaužas, kamē̦r ir maize Etn. IV, 121. viņa cieti pieglaudās pie viņa krūtīm Vēr. II, 159. pie tētiņa kājām tā pieglaužas Jaunības dzeja 27. jūtas piespiesti paglaimuot, ce̦rē̦dami labāki pieglausties A. XI, 54. ar valuodu piesaglaudu pie tās meitu māmuliņas BW. 14702.

Avots: ME III, 250, 251

pìeglaustît, glatt streiche(l)n: p. matus, linus.

Avots: ME III, 251

saglaũst,

1): s. galvu ar līgaviņu, seinen Kopf anschmiegen an das Liebchen
BielU.; ‡

2) "sabāzt, paslēpt" Dunika: s. maizi krāsnī cepšanai. s. slēpjamās mantas pa pažuobelēm. Refl. -tiês; suns, sašļucis un saglaudies (mit angeschmiegten Ohren),
sāka lē̦ni lumzāt uz māju pusi Janš. Apsk. 1903, S. 176.

Avots: EH XVI, 408

saglaũst, s. saglaũdît.

Avots: ME II, 626

saglaũstît,

1) = saglaudît: s. matus Lis., Schwanb., C., Siuxt, (mit àu) Wolmarshof;

2) Ohrfeigen versetzen:
s. pa ausīm Salis.

Avots: ME II, 626

uzglaust, ‡ Refl. -tiês Jürg. u. a., sich (dat.) glätten, (in die Höhe) streichen: u. matus.

Avots: EH II, 722

uzglaust,

1) (heimlich) auf etwas legen
(perfektiv), hinauflegen: kuo sle̦pe̦ni uzglaust uz skapja (mit aũ) Dunika;

2) (in die Höhe) streichen, glätten
(perfektiv): uzglaust matus.

Avots: ME IV, 332

ģaugtiês,

2) "glausties">glausties" NB. (mit aũ ): puisē̦ns ģaũģas (sic!) klēpī.

Avots: EH I, 425

glaũdît [Dond., Nigr., N. - Bartau, Līn., Pl., Tr., Neuenb., Arrasch, Segew., Salis, Ruj., glàudît Serbigal, AP., C., PS., Trik., Jürg.], - u, - īju, bei L. u. St. auch glaudāt, glaudēt, tr.,

1) streichen, liebkosen:
ar vienu ruoku glaudīt, ar uotru plūkt (sist). gludu, gludu galvu glaudu BW. 14088, 1. tev galviņa neglaudīta 8087;

2) vom Gesang der Nachtigall:
puogāt, svilpuot, skanēt, klukstēt, līguot, glaudēt St. Refl. - tiês [li. glaudýtis "ласкаться"],

1) sich streicheln, sich schniegeln und bügeln:
aiziet diena glauduoties (Var.: glaužuoties) BW. 11143. glaudās kâ kaķis;

2) sich schmeicheln, anschmiegen, zärtlich tun:
ne tā mana līgaviņa, kuŗa klāt glaudījās BW. 11341. kâ gar mani glaudījies 9331. māte nemīlēja, kad ap tuo glaudījās Baltpurv. Agrā rītā 10. Subst. glaudîtãjs, der Schmeichler; wer streichelt, liebkost: man ir sava glaudītāja (Var.: glaudējiņa) BW. 11502. Zu glaust.

Kļūdu labojums:
streichen = streicheln, glätten

Avots: ME I, 622

glaũms [Tr., Līn., Nigr.],

1) glatt
[Erlaa]: glaums kâ zutis Bers., Drsth., Rol. uzkrāpu dē̦lu māti uz glaumaju le̦dutiņu BW. 23621, 6. glaums kamanu ceļš Schwanb. uozuoliņš glaumajām lapiņām BW. 26540 var. glaumi vārdi Diez;

2) gleichmässig, fein:
zīda glaumās šķiesnas MWM. X, 72. šuogad mūsu kaimiņam ir glaumi lini Selb., Bers. mīkstā, taukā ūdenī mē̦rcē̦ti lini ir glaumi, t. i. lini izliekas kâ glumi Druw. Zu glums (s. dies), li. glaumas od. gliaũmas "schleimiger Abgang", gliaumùs "schleimig, schlüpfrig"; vgl. auch glaust.]

Avots: ME I, 622

gluds [il. gludùs],

1) glatt:
gluda man galviņa BW. 16910. tas gludajam pilsuonim ir pliķis pa ausi Vēr. II, 16;

2) aalglatt, schlüpfrig:
gluds ir glude̦ns, glums, ka nevar saturēt ruokā N. - Schwnb.;

3) eben, sauber:
gluds pagalmiņš BW. 14012, 1. slauki namu gludu Ltd. 2236. [Zu glaust; vgl. Būga РФВ. LXX, 108.]

Avots: ME I, 629

lupît,

1): gierig essen
Kaltenbr.; "plucinât, plêst": ar vienu ruoku glaust, ar uotru - l. Seibolt Zelta Emma 19; "laupīt" Gr.-Buschh.: tādi laiki atnākuši, ka katrs lupī, kur tik var;

2): kuŗu ceļu lupīsim? uz brāļiem lupīsim Tdz. 50475. Zur Bed. vgl. auch salupît.

Avots: EH I, 763

milstîtiês,

1) [sich bewegen
Nigr. (prs. milˆstuôs ^2)]: ap klintīm tvaiki milstījās Mciri 24;

[2) milˆstīties ² Bauske, störend wiederholt dazwischen treten:
kuo tu te milsties zem kājām? Bers.; milstīties, -uos, -ījuos"slaistīties" Ruj., N. - Schwanb., (mit ìl) N. - Peb., "ohne Arbeit die Zeit vergeuden" A. P. (mit ilˆ ^2);

3) "luncināties, klāt glausties": suns milstās ap cilvē̦ku (auch von Menschen) Dricē̦ni, Malta.]

Avots: ME II, 627

paglãsît, paglãstît [li. paglóstyti], paglaudît, glaust">paglaust, tr., ein wenig streicheln, glätten: viņš paglāsa ar knābīti spalviņas A. XXI, 418. viņa tam mīļi paglāstīja galviņu Lapsk. viņš, ruokas paglaudis, nuosaka Aps.

Avots: ME III, 29

paglaudît, glaust">paglaust, s. paglãsît.

Avots: ME III, 29

paslêpine ² (unter paslēpene): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72 (mit è ² ), Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Warkl. (mit ê), paslêpines Oknist n. FBR. XI, 108 ("kājstarpa"), Nerft, Warkl.; slinkai ķēvei vajag kādu reizu izglaust pa paslēpinēm Dunika.

Avots: EH XIII, 174

pìekļaustiês (?): viņi nevar citiem piekļausties Apsk. 1903, 109 (auch von Vank. und aus Alt-Rahden mit der Bed. von piekļauties, pieglausties mitgeteilt); fehlerhaft für piekļauties?

Avots: ME III, 258

saģaũgtiês "glausties">saglausties, apkampties": puisis ar meitu saģaugušies Dunika.

Avots: ME II, 634

saglaũdît, saglaũst, tr., zurechtstreichen, -glätten: saglaudīt matus od. galvu, das Haar glattstreichen. matus saglaust ar ķemmi MWM. VIII, 613, viņa atbildēja saglaudīdama izpūrušuos matus Jaun. mežk. 147. sa glaust . . . matus, kas cenšas izraisīties nuo . . . lentītes Saul. III, 125. saglaud (Var.: sukā, ķemmē) savus kuplus matus! BW. 14132 var. saglaudīju gludu galvu 13250, 40. es galviņu saglaudīju 14085. saglaust bizes Libek Pūķis 29. saglaust ausis, die Ohren anschmiegen: ķēve . . . skrējusi ausis saglaudusi Upīte Medn. laiki. kas zâlē vai vientuļā birztalā gulē̦dams saglauž ausis Zalktis v. J. 1908, No 4, S. 136. Refl. -tiês, sich glätten: kad uz labu, (sc.: bārzda) saglaudās, kad uz ļaunu, izceļas BW. 20130 var.

Avots: ME II, 626

II sakļaustît Warkl., = glaust">saglaust (glätten, perf.).

Avots: ME II, 651

‡ saškļaũbt Dunika "pieglaust 1": s. auses (Ohren).

Avots: EH XVI, 453

sirduoties, ‡

2) herzen, umhaisen
(sakampties, glaust) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 488

I šļaukt: "gehn" ME. IV, 67 zu verbessern in "gehen". Refl. -tiês: "glausties" Nötk.; nuogulties un tad š. (mit àu ² ; "vilkties") uz priekšu Mar. ar ragavām š. pa pliku zemi ebenda. š. ("spiesties") caur cilvē̦ku baru.

Avots: EH II, 644

šmul˜gans, = smulgans, "glatt, gelenkig, dünn" Gr.-Sess.: šm. cilvē̦ks, zirgs. šmulgana (gludi nuoglausta) galviņa Schibbenhof.

Avots: ME IV, 86