Paplašinātā meklēšana

‡ apgùodêt ² Gr.-Buschh., = apgùodît: apguodējuši miruoni. kâ jau pienākas. gājuši atkan ustabā Gr.-Buschh.

Avots: EH I, 86

atguodêt

1): atguodēsim (veļu) atkal, kâ nākas Janš. Līgava I, 418; ‡

2) herschaffen (in einen sichern Ort):
laiveli atguodējis pie malas Janš. Bārenīte 30; ‡

3) zur Genüge rühmen
Dunika: meita nevarēja ve̦cuo saimnieci a. vien. ‡ Refl. -tiês Dunika (mit uô ² ), zur Genüge Rühmliches erzählen: jauna meita nevarēja a. vien, cik viņai labi klājies ve̦cajās mājās.

Avots: EH I, 143

atguodêt drēbes Nigr., die ausgezogenen Kleider ausbürsten und in den Schrank zurücklegen.

Avots: ME I, 161

guodêt,

1): auch Lat. kat. (bei Günther Altle. Sprachd. I, 302), (mit ùo ² ) Lasd. u. a. n. FBR. IX, 148, Sonnaxt; guodē tē̦vu ... māti! LLD. II, 24 ₁₆ . aizsūtījuse ziņu uz Ezerniekiem, ka tā viņu guodējuse (= izraudzījusies bēŗnam par krustmāti) Janš. Bandavā I, 25; ‡

4) ehrend nennen:
viņai patiks labāki, ja tâ vieņu guodēs Janš. Līgava I, 343. Refl. -tiês,

1): neduomā tu te g. ar viengabala kre̦klu! Janš. Mežv. ļ, II, 456; ‡

2) einander
guodêt.

Avots: EH I, 423

guodêt,

1) = guodāt (s. dies.);

2) bewirten
LKVv., Wid.: g. viesus; [

3) gùodêt ² "an Festtagen tragen"
(eigentlich vielleicht schonen; vgl. guodāt): svārkus guodēt Warkh. Refl. -tiês, sich zieren: kuo tu guodējies, ēd! Ruj. es pie galda guodējuos Warkh.].

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen):(eigentlich vielleicht schonen; vgl. guodāt)

Avots: ME I, 689

‡ ieguôdêt ² Dunika, = ieguodât 1, ìeslavêt: jēmās meitu ie.

Avots: EH I, 516

izguodêt (unter izgùodât ),

1): beehren
(?): kas tuo bija izguodējusi ar vaiņagu Janš. Atpūta № 374, S. 5;

2): kuo es ... pasteidzuos i. par cienīgu lielkungu Līgava II, 282.

Avots: EH I, 451

paguodêt, ‡

3) "paslavēt" Dunika: p. savu dē̦lu; ‡

4) "paguodināt" Oknist. Refl. -tiês,

2): "dē̦ls paguodējies tē̦va ce̦puri" ME. III, 33 bedeute nach Vank.: dē̦ls pajēmis t. c. un valkā tuo kâ savu.

Avots: EH II, 136

[paguodêt,

1) "verteidigen":
paguodēja tuos ļaudis Glück Esra 8, 36 (in der neuen Ausg. dafür aizstāvēja);

2) bewirten
LKVv.]. Refl. -tiês,

[1) = pamieluoties]: miruonim nuoliek blakām maizi, alu..., lai beidzamuo reizi miruonis vēl paguodē̦tuos Katzd. LP. VII, 397;

[2) = pale̦puoties: dē̦ls paguodējies tē̦va ce̦puri Kl.].

Avots: ME III, 33

pìeguodêt,

1 ) die letzte Hand legen an
N.-Peb.: kad lauks aparts, nuoe̦cē̦ts, tad, beidzuot, viņu pieguodē Grünh. (= apkasa ežmalas N.-Peb.);

2) vorsichtig mit etw. umgehen;

3) versorgen, in Obacht nehmen:
nāciet tik iekšā, gan jau zirgus pieguodēs! Alm. Kaislību varā 24.

Avots: ME III, 253

saguodêt, tr.,

1) tüchtig bewirten:
kad panāksnieki taisās atpakaļ uz brūtes mājām, šī viņus vēl krietni saguodē RKr. XVI, 261;

2) auch saguodît, saguodinât, weglegen, wegräumen, zusammenraffen, einheimsen:
saguôdē ² traukus! Ahs. labība nuo laukiem jau saguôdē̦ta ² (saguôdināta ² Dond., Sassm.) ebenda. kad tik neuznāktu lietus, dabūtu saguodēt (auch: saguodīt) jel tuo sienu Naud. aizgājis vagaram parunāt vīrus un zirgus, kuo lieluo kaudzi saguodēt LP. V, 231. kamē̦r lieluo naudas kaudzi saguodīja IV, 161. mežsargs saguodījis naudu un palicis bagāts vīrs VI, 226. ne˙viena trauka nav, kur kāpuostus saguodīt VI, 899;

3) viel rühmen:
saguôdē̦ta ² mātes meita Dunika. Refl. saguodîtiês, sich ausschmücken, aufputzen: ir raibi saguodījies muodes ģeķu uzvalkā MWM. VI, 438.

Avots: ME II, 633, 634

‡ uzgùodêt kādu AP. "parādīt kādam guodu".

Avots: EH II, 723