piegodēt

pìeguodêt,

1 ) die letzte Hand legen an
N.-Peb.: kad lauks aparts, nuoe̦cē̦ts, tad, beidzuot, viņu pieguodē Grünh. (= apkasa ežmalas N.-Peb.);

2) vorsichtig mit etw. umgehen;

3) versorgen, in Obacht nehmen:
nāciet tik iekšā, gan jau zirgus pieguodēs! Alm. Kaislību varā 24.

Avots: ME III, 253