Paplašinātā meklēšana

grãpis: Demin. gen. s. grāpiņa BW. 2686, 14, (verächtl.) loc. s. grāpelī 35307, I; ar savu skutulu pie visa grāpja BW. 26075.

Avots: EH I, 401

grãpis, der Kessel, Grapen ; grāpi tīrīt, ein Spielchen Etn. IV, 47. Entlehnt [aus mnd. grape].

Avots: ME I, 644

pagrãpis: le̦dus bija pagrāpī Tdz. 55327.

Avots: EH II, 134

pagrãpis Wain., [Durben]; pagrāpe, die Steile für das Feuer unter dem Kessel.

Avots: ME III, 30

‡ lê̦vs Auleja, Bērzgale, Domopol, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Pilda, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, flach, seicht, untief: l. grāpis, gruozs, šķīvis, grāvis, mārks. lē̦va upe, bļuoda, kaŗuote, mulda, sile, kurpe. lē̦vi rati, krasti Bērzgale u. a. dažiem zirgiem ir stāvi nagi (tie ir labi), bet citiem, tie ir lē̦vi; kad sāk zirgu kaustīt, naglas nagu ē̦d, un tad nags paliek l. Auleja. l. (nicht steil) kalns Bērzgale, Gr.-Buschh.; flach und niedrig gelegen Kaltenbr.: lē̦vi lauki.

Avots: EH I, 739

‡ ne̦!

1) = na, nu Siuxt: ne̦! nu ir pilns grāpis rāceņu;

2) Interj., womit man Pferde antreibt
Salis.

Avots: EH II, 9

pãrkûsât, pãrkûsêt, pãrkûsuôt, intr., überwallen, übergehen: grāpis pārkūsājis Asp. fantazija pār malām pār kūsājuse Apsk.

Avots: ME III, 162

stīgât,

1) heben:
jāstīgā smags grāpis nuo kārša zemē Grünh.; (etwas Schweres) tragen (mit î ² ) Bershof;

2) = stīdzêt 4 Schujen, Smilten, C. (mit î);

3) = stīdzêt 1 (mit î) Mar., Drosth., Laud., Schujen, Smilten;

4) (Saatfurchen) ziehen:
tīrumā birzes stīgā Fehteln.

Avots: ME IV, 1075