Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'grūdien' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'grūdien' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
grūdienis
grũdienis (aus grūtdienis), auch grũdenis L., St., U., Kand., ein verlassenes Kind, Waise [grūdenis wohl nur in Mundarten, wo suffixales ie gekürzt ist.] S. auch grûdenis.
Avots: ME I, 667
Avots: ME I, 667
grūdienis
grūdiens
grûdiẽns,
1): lietus g. (starker Regenguss)
auch Seyershof;
2): eine Speise aus gestossenen gekochten Erbsen, Kartoffeln und geröstetem Hanf
Lennew., Üxküll; siltais g., Kartoffelbrei Frauenb., Lieven-Bersen, Schwarden.
Avots: EH I, 412
1): lietus g. (starker Regenguss)
auch Seyershof;
2): eine Speise aus gestossenen gekochten Erbsen, Kartoffeln und geröstetem Hanf
Lennew., Üxküll; siltais g., Kartoffelbrei Frauenb., Lieven-Bersen, Schwarden.
Avots: EH I, 412
grūdiens
grûdiẽns,
1) der Stoss:
vēja grūdiens izgāzis kuoklē̦tāju jūŗā LP. V, 85; lietus grūdieni; [
2) eine Speise aus gestossenen Erbsen
Ronneb., Smilt. Vgl. grūdenis].
Avots: ME I, 667
1) der Stoss:
vēja grūdiens izgāzis kuoklē̦tāju jūŗā LP. V, 85; lietus grūdieni; [
2) eine Speise aus gestossenen Erbsen
Ronneb., Smilt. Vgl. grūdenis].
Avots: ME I, 667
nogrūdiens
sagrūdiens
Šķirkļa skaidrojumā (13)
elks
II è̦lks,
1): mums netaisnība nuodarīta: kur vien kāds labāks tīrumiņš vai pļaviņa, tur izrauts kâ e̦. laukā AP.;
2): auch AP., Salisb., Seyershof (mit e̦lˆ 2 ): tam iegrūda ar e̦lku krietnu grūdienu Kaudz. Izjurieši 87.
Avots: EH I, 368
1): mums netaisnība nuodarīta: kur vien kāds labāks tīrumiņš vai pļaviņa, tur izrauts kâ e̦. laukā AP.;
2): auch AP., Salisb., Seyershof (mit e̦lˆ 2 ): tam iegrūda ar e̦lku krietnu grūdienu Kaudz. Izjurieši 87.
Avots: EH I, 368
grūdenis
I grûdenis [Kr., Kl.], C., Luttr., Bers., grûdienis [Kreuzb.], grūdiens, grūdenes L., St., U., grūteņi U., grūdinis Etn. I, 20, grûdumi Ar.,
1) abgestossene, von Hülsen befreite Gerste, Graupen:
tik dabūju grūdenīšu kâ svē̦tkuos, meteņuos BW. 21094. grūdeni grūst, die Hülsen der Gerste abstossen Grünh., Bers.;
2) eine aus gestossenem Hanf, Erbsen od. Bohnen bestehende Spiese
Etn. I, 3, A. XIII, 492; [
3) grūdenis "ein Mehlbrei"
AP., eine Speise aus Gerstengrütze und Schweinenfleisch, die zu Weihnachten gegessen wird;
4) grūdenis, Erbsensuppe mit Graupen
Jakobshof; "Graupensuppe" Bers.;]
5) zerhackte Blätter für Schweine
Erlaa n. U.
Kļūdu labojums:
grūdenīšu = grūdenīša
fraze no BW. 21904 jāpārceļ uz 3. nozīmes nodalījumu (die Phrase aus BW. 21904 gehört zur Bed.3).
Avots: ME I, 667
1) abgestossene, von Hülsen befreite Gerste, Graupen:
tik dabūju grūdenīšu kâ svē̦tkuos, meteņuos BW. 21094. grūdeni grūst, die Hülsen der Gerste abstossen Grünh., Bers.;
2) eine aus gestossenem Hanf, Erbsen od. Bohnen bestehende Spiese
Etn. I, 3, A. XIII, 492; [
3) grūdenis "ein Mehlbrei"
AP., eine Speise aus Gerstengrütze und Schweinenfleisch, die zu Weihnachten gegessen wird;
4) grūdenis, Erbsensuppe mit Graupen
Jakobshof; "Graupensuppe" Bers.;]
5) zerhackte Blätter für Schweine
Erlaa n. U.
Kļūdu labojums:
grūdenīšu = grūdenīša
fraze no BW. 21904 jāpārceļ uz 3. nozīmes nodalījumu (die Phrase aus BW. 21904 gehört zur Bed.3).
Avots: ME I, 667
kumurs
kumurs, kumuris,
1) der Haufe, der Knäuel:
pret pirmuo neatduras jauna dvēsele kâ skrejuošs kuģis ar grūdienu pret paslē̦ptu koraļu kumuru Asp. meži rūzca, meži šņāca, bites gāja kumuriem. viņu krampis sarāva kumurī Mar. ezis gul kumurā od. sakumuruojies Aps., Bers., Sessw. me̦lna zvanupīte, baltus kumurus (Wasserblasen) ne̦sādama Egl.;
2) mākuoņu kumurs od. kumurs allein, ein kleines Wölkchen
Lasd., Sessw., Gstrh.: pār viņiem (siliem) balti kumuri gāja tālēs un nāca atpakaļ Egl. tumšs kumurs... aizgāja Egl. [Zu kumt I.]
Avots: ME II, 313
1) der Haufe, der Knäuel:
pret pirmuo neatduras jauna dvēsele kâ skrejuošs kuģis ar grūdienu pret paslē̦ptu koraļu kumuru Asp. meži rūzca, meži šņāca, bites gāja kumuriem. viņu krampis sarāva kumurī Mar. ezis gul kumurā od. sakumuruojies Aps., Bers., Sessw. me̦lna zvanupīte, baltus kumurus (Wasserblasen) ne̦sādama Egl.;
2) mākuoņu kumurs od. kumurs allein, ein kleines Wölkchen
Lasd., Sessw., Gstrh.: pār viņiem (siliem) balti kumuri gāja tālēs un nāca atpakaļ Egl. tumšs kumurs... aizgāja Egl. [Zu kumt I.]
Avots: ME II, 313
pierste
pierste, die Mörserkeule, mit welcher die grūdieni od. grūtieni gestossen werden Biel. n. U.; wohl aus *pieste, vgl. piesta.
Avots: ME III, 286
Avots: ME III, 286
sagraut
sagraût 2 Dunika, Wid., sagraut, tr.,
1) niederstürzen,zertrümmern, zerstoren:
zvē̦ri sagŗāva viegluos aizžuoguojumus Vēr. II, 351. baļķi sagrāva . . . kuģa mastus MWM. VI, 455. ģiltenis, kuo sagrauj čupā pirmais vēja grūdiens Sudr. E. ciemus . . . mēs . . . sagrāvām pe̦lnuos A. XXI, 595. krievi, kaŗuodami ar puoļiem, bija vairāk piļu Vidzemē sagrāvuši LP. VI, 212. masa saspiedīs, sagŗaus, iznīcinās visu Vēr. II, 971. tie sagrauj apspiedēju varu ebenda 359. mazpilsuonība sagŗāvusi mūsu sapņus ebenda 1121;
2) = savemt: piedzē̦rušais sagŗâvis 2 pilnu istabu Ahs.
Avots: ME II, 631
1) niederstürzen,zertrümmern, zerstoren:
zvē̦ri sagŗāva viegluos aizžuoguojumus Vēr. II, 351. baļķi sagrāva . . . kuģa mastus MWM. VI, 455. ģiltenis, kuo sagrauj čupā pirmais vēja grūdiens Sudr. E. ciemus . . . mēs . . . sagrāvām pe̦lnuos A. XXI, 595. krievi, kaŗuodami ar puoļiem, bija vairāk piļu Vidzemē sagrāvuši LP. VI, 212. masa saspiedīs, sagŗaus, iznīcinās visu Vēr. II, 971. tie sagrauj apspiedēju varu ebenda 359. mazpilsuonība sagŗāvusi mūsu sapņus ebenda 1121;
2) = savemt: piedzē̦rušais sagŗâvis 2 pilnu istabu Ahs.
Avots: ME II, 631
šmeceris
‡ šmeceris, = smecere: kad vāra grūdieni ... ar cūkas galvas pusi ..., tad jāpaņe̦m šmeceŗa kauliņš Lttic. 508 (aus Lettin). ar sivē̦na šmecerīti Tdz. 54320.
Avots: EH II, 648
Avots: EH II, 648
spalgs
spalgs,
2): auch Fehsen Grawendahl, Gr.-Buschh., Kalz., Odsen, Prl., Selsau, Virāne (mit alˆ ) Adl., Skaista, Warkh., (mit alˆ 2 ) Luttr.: spalga man... valuodiņa:... vārdu saku, meži skan Tdz. 36524;
3): auch Grawendahl, Odsen, Pil., Virāne; vor "pēc spalga vēja grūdiena" ME. III, 982 ist
"4) heftig, stark:"
einzufügen. Mit der Bed. 4 auch: spalgus sitienus Jürgens 14.
Avots: EH II, 545
2): auch Fehsen Grawendahl, Gr.-Buschh., Kalz., Odsen, Prl., Selsau, Virāne (mit alˆ ) Adl., Skaista, Warkh., (mit alˆ 2 ) Luttr.: spalga man... valuodiņa:... vārdu saku, meži skan Tdz. 36524;
3): auch Grawendahl, Odsen, Pil., Virāne; vor "pēc spalga vēja grūdiena" ME. III, 982 ist
"4) heftig, stark:"
einzufügen. Mit der Bed. 4 auch: spalgus sitienus Jürgens 14.
Avots: EH II, 545
spalgs
spalgs,
1) grell
(mit alˆ 2 ) Berstlof: vakarā pie... debess spalgi spulguoskaidra zvaigzne Vēr. I,1364. dusētgrib (velītis) tuvu man, caurspīdīgs, spalgs Akurater. līdz zilgumam me̦lnam un spalgam Vēr. 1904, S. 637;
2) schrill
(Serben, Laud., Lasd., Durben), sehr laut Schibbenhof, Irmelau, Mitau, Dunika (mit alˆ), Pampeln, Bixten, Bershof, Pe̦nkule (mit alˆ 2 ), Bers., Sehren, Sessw., (mit alˆ) Walk, Ronneb., Raiskum, Warkl.: nuo stacijas piepeši atplūda spalgs svilpiens Skalbe Skaņas izt. 44. kliedza spalgā balst A. 1893, S. 352. spalgas skaņas MWM. VIII, 532, mežā ar spalgu truoksni lūst Druva I, 48. pēkšņi ierībējās spalgi II, 9. spalgāk jau dunēja suoļi Duomas I, 480. spalgs šāviens Serben. suns . . . spalgi aizrejas Plūd. LR. III, 53. sāka knaukšķēt spalgi suņa rējieni Krišs Laksts 52. balss apsīkst spalgajā sunu ņargā Duomas IV, 121. dzirdu spalgu lauska spērienu R. Av. 1912, № 302;
3) sehr kalt Fehsen,
(mit alˆ ) Selsau, trocken kalt (mit alˆ 2 ) Salis: spalga ziemas nakts Vēr. II, 771. nāca ziema ar . . . spalgām, lauskuotām naktīm Jauns. III, 314. spalga nakts A. XXI, 26 (ähnlich 297, Saul. III, 95). spalgs ziemas aukstums Saul. III, 85. ziema spalga V. Egl. Eleģ. 93. spalgi salts Jauna Raža Saul. IV, 45. pēc spālga vēja grūdiena Leijerk. II, 62. spalgi iede̦rdzas krūtīs Saul. Meža šalkas 126. Subst. spalgums "?": ziemas pirmajā spalgumā (Kälte?) Jauns. III, 334. Wenigstens in der Bed. 1 nebst spalgât zu spilgts: zur Bed. 3 vgl. spe̦lga.
Avots: ME III, 982
1) grell
(mit alˆ 2 ) Berstlof: vakarā pie... debess spalgi spulguoskaidra zvaigzne Vēr. I,1364. dusētgrib (velītis) tuvu man, caurspīdīgs, spalgs Akurater. līdz zilgumam me̦lnam un spalgam Vēr. 1904, S. 637;
2) schrill
(Serben, Laud., Lasd., Durben), sehr laut Schibbenhof, Irmelau, Mitau, Dunika (mit alˆ), Pampeln, Bixten, Bershof, Pe̦nkule (mit alˆ 2 ), Bers., Sehren, Sessw., (mit alˆ) Walk, Ronneb., Raiskum, Warkl.: nuo stacijas piepeši atplūda spalgs svilpiens Skalbe Skaņas izt. 44. kliedza spalgā balst A. 1893, S. 352. spalgas skaņas MWM. VIII, 532, mežā ar spalgu truoksni lūst Druva I, 48. pēkšņi ierībējās spalgi II, 9. spalgāk jau dunēja suoļi Duomas I, 480. spalgs šāviens Serben. suns . . . spalgi aizrejas Plūd. LR. III, 53. sāka knaukšķēt spalgi suņa rējieni Krišs Laksts 52. balss apsīkst spalgajā sunu ņargā Duomas IV, 121. dzirdu spalgu lauska spērienu R. Av. 1912, № 302;
3) sehr kalt Fehsen,
(mit alˆ ) Selsau, trocken kalt (mit alˆ 2 ) Salis: spalga ziemas nakts Vēr. II, 771. nāca ziema ar . . . spalgām, lauskuotām naktīm Jauns. III, 314. spalga nakts A. XXI, 26 (ähnlich 297, Saul. III, 95). spalgs ziemas aukstums Saul. III, 85. ziema spalga V. Egl. Eleģ. 93. spalgi salts Jauna Raža Saul. IV, 45. pēc spālga vēja grūdiena Leijerk. II, 62. spalgi iede̦rdzas krūtīs Saul. Meža šalkas 126. Subst. spalgums "?": ziemas pirmajā spalgumā (Kälte?) Jauns. III, 334. Wenigstens in der Bed. 1 nebst spalgât zu spilgts: zur Bed. 3 vgl. spe̦lga.
Avots: ME III, 982
spēļš
stampa
stam̃pa C., PS., Jürg., Arrasch, Dond., stàmpa Wolm., stàmpa 2 Kl., Prl.,
1) stampa 2 Bershof, Ruj., Siuxt, Gr. - Essern, die Stampfe
U., N. - Schwanb. (z. B. zur Bereitung von Erbsenu. Kartoffelmus, auch wohl zum Abwaschen der Erde von den Kartoffeln Bielenstein Holzb, 278; zum Stampfen des Estrichs; auch die Kohlstampfe); s. die Abbild. bei Bielenstein Holzb. 278; grūdiena grūdēja... ar kreisuo ruoku pietura lieluo piestu, ar labuo pacē̦lusi stampu Plutte 84, aiznesu viņsaimniekam viņa kāpuostu stampu Upīte Medn. laiki 69. rauga stampas, die Lohmühle V.; eine Vorrichtung zum Wäschewaschen Saikava;
2) kakla stàmpa 2 der Hals (der hintete Teil vom Kopf bis zu den Schultern), vorzugsweise von Kälbern u. Schafen
Saikava;
3) comm., eine vierschrötige Petson
U., einer, der sich stark angegessen hat; pieēdis kâ stampa."stampa!"viņš dusmīgi sievai uzsauca MWM. VI, 551. Nebst estn. tamp aus mnd. stamp "Stampfe".
Avots: ME III, 1043
1) stampa 2 Bershof, Ruj., Siuxt, Gr. - Essern, die Stampfe
U., N. - Schwanb. (z. B. zur Bereitung von Erbsenu. Kartoffelmus, auch wohl zum Abwaschen der Erde von den Kartoffeln Bielenstein Holzb, 278; zum Stampfen des Estrichs; auch die Kohlstampfe); s. die Abbild. bei Bielenstein Holzb. 278; grūdiena grūdēja... ar kreisuo ruoku pietura lieluo piestu, ar labuo pacē̦lusi stampu Plutte 84, aiznesu viņsaimniekam viņa kāpuostu stampu Upīte Medn. laiki 69. rauga stampas, die Lohmühle V.; eine Vorrichtung zum Wäschewaschen Saikava;
2) kakla stàmpa 2 der Hals (der hintete Teil vom Kopf bis zu den Schultern), vorzugsweise von Kälbern u. Schafen
Saikava;
3) comm., eine vierschrötige Petson
U., einer, der sich stark angegessen hat; pieēdis kâ stampa."stampa!"viņš dusmīgi sievai uzsauca MWM. VI, 551. Nebst estn. tamp aus mnd. stamp "Stampfe".
Avots: ME III, 1043
svaidīt
I svaĩdît: auch Lemb., Ligat, Salis, (mit aî ) AP., Borchow, Erlaa, Heidenfeld, Kaltenbr., Kokenhof, Marzen, N.-Laitzen, N.-Peb., Pilda, Sonnaxt, Trik., Waidau, Warkl., (mit aî 2 ) Kegeln, Luttr., Morizberg. Refl. -tiês,
1): liesmiņas vējluktuŗuos ... svaidījās un šaudījās vē̦tras grūdienuos Janš. Dzimtene V, 59. visas lietas svaidās pa zemi Kaltenbr. jis tai ("so")
i[r] svaidās (schwankt, zweifelt; russ. колеблется) Pas. IX, 205 (aus Lettg.; ‡
2) hin und her werfen
(intr.): puikas svaidās ar sniegu Kaltenbr., Sonnaxt, Warkl.
Avots: EH II, 611
1): liesmiņas vējluktuŗuos ... svaidījās un šaudījās vē̦tras grūdienuos Janš. Dzimtene V, 59. visas lietas svaidās pa zemi Kaltenbr. jis tai ("so")
i[r] svaidās (schwankt, zweifelt; russ. колеблется) Pas. IX, 205 (aus Lettg.; ‡
2) hin und her werfen
(intr.): puikas svaidās ar sniegu Kaltenbr., Sonnaxt, Warkl.
Avots: EH II, 611
trieciens
trìeciêns, der Schlag, Stoss Wid., die Erschütterung (eig. und fig.): grūdiens, trieciens A. XX, 173. suns dabūja triecienu ar nūju pa sāniem Ahs. vējš atrauj ... durvis, kas, liekas, neizturēs trieciena spara un sabirzīs JR. N, 70. tas ve̦cajam vientulim bij liels trieciens A. v. J. 1893, S. 264.
Avots: ME IV, 243
Avots: ME IV, 243
žļodzīt
žļuôdzît Gotthardsberg, Kl., Prl., Saikava, Sessw., (mit uô 2 ) Grünw., Siuxt, -gu od. -dzu, -dzĩju, = ļuôdzît, hin und her bewegen, zum Wackeln, Wanken bringen Bers., Fehteln, Kalz., Kreuzb., Memelshof: kad mietu iedze̦n slapjā vietā, tad, lai caurumu padarītu platāku, mietu žļuodza Kreuzb. Refl. -tiês,
1) = ļuôdzîtiês 1, šļuodzîtiês Wid., Bers., Fehteln, Kalz., Memelshof, Serben, (mit uô ) Adl., A. - Laitzen, A. - Ottenhof, AP., Arrasch, C., Gotthardsberg, Kl., Ogershof, Prl., Saikava, Sessw., Warkh., (mit uô 2 ) Salis, Schibbenhof, Schnehpeln, Siuxt; taumeln N. - Peb., (mit uô ) Drosth.; "nesakarīgi iet" Saikava: nenuostiprināts stabs mitrā zemē žļuogās Kalz., N. - Peb. rati sāk žļuodzīties Sessw. kuģus varēja uz jūŗas aiz vē̦tras grūdieniem redzēt svaidāmies un žļuogāmies Atbalss kal. piel. 21. piedzēris cilvē̦ks žļuogās Bers., Kalz.;
2) = ļuôdzîtiês 2, sich recken, strecken, rekeln N. - Peb., (mit uô ) Jürg., (mit uô 2 ) Ahs., Grünw.: bē̦rns sāk žļuodzīties: nāk miegs, jāliek gulēt Ahs. n. RKr. XVII, 66. kuo nu žļuogies tik ilgi gultā? Jürg.;
3) faulenzen
(mit uô 2 ) Bauske;
4) "taisīties vemt" Serben.
Avots: ME IV, 820
1) = ļuôdzîtiês 1, šļuodzîtiês Wid., Bers., Fehteln, Kalz., Memelshof, Serben, (mit uô ) Adl., A. - Laitzen, A. - Ottenhof, AP., Arrasch, C., Gotthardsberg, Kl., Ogershof, Prl., Saikava, Sessw., Warkh., (mit uô 2 ) Salis, Schibbenhof, Schnehpeln, Siuxt; taumeln N. - Peb., (mit uô ) Drosth.; "nesakarīgi iet" Saikava: nenuostiprināts stabs mitrā zemē žļuogās Kalz., N. - Peb. rati sāk žļuodzīties Sessw. kuģus varēja uz jūŗas aiz vē̦tras grūdieniem redzēt svaidāmies un žļuogāmies Atbalss kal. piel. 21. piedzēris cilvē̦ks žļuogās Bers., Kalz.;
2) = ļuôdzîtiês 2, sich recken, strecken, rekeln N. - Peb., (mit uô ) Jürg., (mit uô 2 ) Ahs., Grünw.: bē̦rns sāk žļuodzīties: nāk miegs, jāliek gulēt Ahs. n. RKr. XVII, 66. kuo nu žļuogies tik ilgi gultā? Jürg.;
3) faulenzen
(mit uô 2 ) Bauske;
4) "taisīties vemt" Serben.
Avots: ME IV, 820