Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'grandīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'grandīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

aizgrandīt

àizgrandît, fort-, hinstossen: nez kur nu viņi kaŗuoti aizgrandījuši? Refl. -tiês, sich rüttelnd fort-, hinfahren: a. pa meža ceļu Vīt.

Avots: EH I, 25


apgrandīt

apgrandît,

1) (eine ganze Anzahl von Objekten) abschütteln:
vējš apgrandījis ābuolus Golg.;

2) ringsum schaben, kratzen
(perfektiv), zerkralzen: a. piede̦gušu grāpi Dunika;

3) niedermetzeln (von einem Massenmord)
Golg.: viens zaldāts apgrandījis daudz turku.

Avots: EH I, 83


atgrandīt

atgran̂dît 2 Dunika, Kal. OB., Rutzau, = atkasît, abschaben, -kratzen: a. piede̦gumus nuo grāpja dube̦na. Refl. -tiês Dunika, Kal.: granduot katlu, atgrandījusēs arī vāpa, beim Schaben des Kessels ist versehentlich auch das Email abgeschabt worden.

Avots: EH I, 142


grandīt

grañdît: mit àn auch Ramkau,

1): ar štiem vaģiem tâ grànda, ka ne˙kur nevar pabraukt AP.;

3): "zusammenkratzen"
Bartau; ‡

4) spielen (eine Violine)
Kal. (mit an̂ 2 ). Refl. -tiês,

1): sieva grandījās ("?") ap savām pekelēm Azand. 18.

Avots: EH I, 398


grandīt

grañdît [PS., C., gràndît Trik., N. - Peb., Schujen, Jürg., Salis, Arrasch], - u, - ĩju, [auch grandēt U.],

1) tr., mit Lärm rütteln, schütteln, stossen, mit Lärm hinunterstürzen, verfolgen:
sākuši kratīt māju, grandīt visas malu malas J. Up. tu nu gan vairs medņus negramdīsi J. Up. dze̦lzasu rati pa akmeņiem stipri granda Fest.;

[2) gran̂dît 2 Bl.], poltern, zertrümmern
L., St., U.;

3) [gran̂dît 2 Dunika], mit grosser Anstrengung schaben, kratzen:
gr. katlu. Refl. - tiês,

1) sich herumstossen
Fest., Drosth.: kuo tu grandies? laiva grandās, das Boot bewegt sich AP.;

2) mit Lärm niederstürzen, poltern, rollen:
sākuši grandīties pa piedarbu J. Up. pē̦rkuons grandās Dok. A. [Wenigstens in der Bed. 3 als Kuronismus zu li. grándyti "schaben", grę́sti "reiben, scheuern", ae. grindan "zerreiben, zermalmen" d. Grand "Sand" u. a.; vgl. Walde Wrtb. 2 315 unter frendō und Berneker Wrtb. I, 356.]

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen) tu nu gan vairs medņus negramdīsi J. Up.

Avots: ME I, 637, 638


iegrandīt

ìegrandît: auch AP., Serben (mit àn ), Ramkau; hineinstürzen (tr.): stāvi (laivā) mierīgi! citādi tu mūs iegrandīsi upe N.-Peb. ie. spaini akā Golg., (mit ) Smilten. karpānu gruozu ie. maisā AP. puika iegrañdījis spaini tukšā kublā PS.

Avots: EH I, 514


iegrandīt

[ìegrandît, mit Geräusch hineinschütten.]

Avots: ME II, 18


izgrandīt

izgrandît [li. išgrándyti "ausschaben"],

1) rein schaben:
piede̦gušu katlu ar nazi izgrandīt Grobin n. Etn. IV, 18;

[2) = izgrambât: ceļš izgrandīts Lis.] Refl. - tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss schüteln:
gan izgrandījuos, bet uzmuodināt nevarēju Fest.

Avots: ME I, 739


nograndīt

nùograñdît, ‡

2) abkratzen
(mit an̂ 2 ) Dunika: n. dubļus nuo zābakiēm; n. (= baļļā ar kuoku jaucuot nuoskaluot) kartupeļus (mit an ) N.-Peb.

Avots: EH II, 46


nograndīt

nùograñdît, tr., herunterstossen, niederschlagen: kārtes arī tādas ne˙kur nevarējuši dabūt, ar kuŗu varē̦tu nuograndīt JU. [nuograndi man nuo ābeles kādus ābuolus! Adsel n. A. XIII, 727. [vē̦tra tārpus nuograndīja nuo lapām.]

Avots: ME II, 786


pagrandīt

pagrandît: p. ābeli N.-Peb. pagràndi drusku tuo šūpuli! AP. meita drusku pagrandīja katlu Dunika.

Avots: EH II, 134


pagrandīt

[pagrandît, ein wenig rütteln, schütteln: pa reizei pagrandīdama saņe̦mtuo ruoku, kad manīja, ka ve̦cais krusttē̦vs negrib... klausīties Jaunie mērn. laiki I, 22. Refl. -tiês, ein wenig gerüttelt werden: katra ratu pagrandīšanās (braucuot) sānuos kâ durtin ieduŗ ibid. II, 95.]

Avots: ME III, 30


piegrandīt

pìegrañdît, rüttelnd, stürzend aufhäufen od. vollschütteln Ronneb.: visi trīs, tâ bedrei pa virsu dīdīdamies, piegrandījuši kuce̦niem smiltis virsū Upīte Medn. laiki. piegrandīt lielu gubu Ronneb. piegrandīt pilnu maisu N.-Peb. p. daudz ābuolu Golg.

Avots: ME III, 251


sagrandīt

sagrandît, tr.,

1) durchschütteln; erschüttern; durchschelten, aufs Korn nehmen; "проколачивать"
Wid.: viņa sakampa . . . ruoku kâ pirmāk un sagrandīja vēl vai stiprāk Jaunie mērn. laiki I, 23. kâ tie vakar viņu sagrandīja, tâ apstājās Vēr. II, 529. likumību sagrandīt Juris Brasa 452. Švauksts... viņu pat sagrandīja, ka tik daudz pa nuoru skraiduot Kaudz. M. 220. sagrandi nu labi tuo kļavu! N.-Peb.;

2) = sakasît: sagran̂dît 2 grāpja piede̦gumus Dunika.

Avots: ME II, 627, 628


uzgrandīt

uzgrandît,

1) aufschütten:
uzgrandīt kam pe̦lavas uz galvas Golg.;

2) aufrütteln, rüttelnd aufwecken:
uzgrandīt kādu nuo miega AP.;

3) aufwühlen:
zvejnieki upē uzgrandīja dūņas Sessw.;

4) polternd aufstürzen
(tr.; perfektiv): kuo smagu ar truoksni uzgrandīt kam virsū PS.;

5) schabend, scheuernd an die Oberfläche gelangen lassen:
katlu grandīdams viņš uzgrandīja tīru metalu Dunika.

Avots: ME IV, 333

Šķirkļa skaidrojumā (3)

kluncerēties

klun̂cerêtiês 2 AP. "hin und her rollen (valstīties); grandīties (mehr von Flüssigkeiten)": negribas k. (fahren) tuo gaisa gabalu.

Avots: EH I, 623


ļuncerēt

ļuncerêt(iês) PV. "ļuogājuoties grandīties"; piedzē̦rušam galva par ratu malu ļuncerēt

Avots: EH I, 774


ļuncerēties

ļuncerêt(iês) PV. "ļuogājuoties grandīties"; piedzē̦rušam galva par ratu malu ļuncerēt

Avots: EH I, 774