piegrandīt

pìegrañdît, rüttelnd, stürzend aufhäufen od. vollschütteln Ronneb.: visi trīs, tâ bedrei pa virsu dīdīdamies, piegrandījuši kuce̦niem smiltis virsū Upīte Medn. laiki. piegrandīt lielu gubu Ronneb. piegrandīt pilnu maisu N.-Peb. p. daudz ābuolu Golg.

Avots: ME III, 251


piegrandīt

pìegrañdît, ‡

2) = sakratît: p. gruozu, lai saiet tur visi augļi Golg.

Avots: EH II, 251