Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'griezni' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'griezni' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

aizgrieznis

àizgrieznis,

1) der Riegel, Vorschieber
PS., Gold.;

2) das von dem Schwung der Sense nicht erfasste Gras oder Getreide in der Schwade
Gold.;

3) die Flusskrümmung
(līcis): aizgrieznī zivis ķer, Annenhof, Annenburg;

4) der Strick, mit dem man die Femerstangen an die vordere Stütze der Schlittensohlen anbindet
Druw.

Avots: ME I, 27


griezni

griezni (?) die Stoppeln vom Heu L.

Avots: ME I, 661


grieznis

I griêznis,

2): auch (mit 2 ) Kl.-Roop, Salis.

Avots: EH I, 409


grieznis

I griêznis, der Schneidezahn MWM. VI, 65;

2) = grieze, die Schnarrwachtel: grieznītis grieza rudzīšuos BW. 27995 var.

Avots: ME I, 661


grieznis

II grieznis, ‡

5) Plur. grìežņi AP., ein Gestell zum Aufscheren;


6) "ein arbeitsamer Mensch"
(mit 2 ) Seyershof: kur es tādam griežņam varu līdz tikt pļaudams!

Avots: EH I, 409


grieznis

II grieznis,

1) grìeznis, ein Riegel
PS.;

2) der Drillbohrer
L., St., Konv. 2 4076;

3) = griezne 2 Ahs.;

4) = griezna I.

Avots: ME I, 661


grieznis

III grìeznis 2 (li. griežnỹs "runde Schnitte"): auch Gr.-Busehh. n. FBR. XII, 93, KatrE., Lös., Oknist, Sonnaxt, (mit ie ) Infl. n. BielU., Sussei.

Avots: EH I, 409


grieznis

III grìeznis 2 [Nerft. Kr.], Schnittkohl, Kohlrübe brassica napus rapifera) Kokn., Kalzenau, Bers., Grawendahl, [Ekengraf]: kas grieznī, kas grieznī? spures vien, spures vien BW. 2971.

Avots: ME I, 661


vējgrieznis

vẽjgrieznis Segew., der Wirbelwind; ein Windbeutel.

Avots: ME IV, 551

Šķirkļa skaidrojumā (7)

griezna

I griezna, griezne, grieznis, jem., der sich hin- und herdreht: kas tā tāda grieznas (Var.: grieznes, griežņa) galva? BW. 21231.

Kļūdu labojums:
herdreht = herdreht [?]

Avots: ME I, 661


griezns

griezns "?": grieznie [Var.: le̦pni, gre̦znie] puiši me̦lnas kurpes šūdināja BW. 12087 var.

Avots: ME I, 661


nolaupīt

nùolàupît,

1): n. svikliem mizu Linden in Kurl. n. griezni KatrE. n. (mit 2 ) bietes Frauenb. dzirnās n. griķiem sē̦nalas Salis. (uolas,) kuŗas tūlīt ... tika nuolaupītas Jauns. Raksti V, 301. nuo ... muguras n. vienu siksnu Pas. XI, 288. ‡ Refl. -tiès, sich abschälen, sich loslösen
Druw.

Avots: EH II, 61


paspaile

paspaĩle Kand., Lasd., = grieznis">àizgrieznis 2, ["cirtienu paliekas zem spailes, spailē palikusi zâle": tâ nevar pļaut, ka paliek tāda liela paspaile Dond.]

Avots: ME III, 104


sprūte

I sprũte Līn., Iw., Gramsden, Rutzau, Sackenhausen, Preekuln, Katzd., Libau, Dond., Nigr., sprūte U., RKr. II, 68; JK. VI, 12, Gold., Schrunden, Hasenp., Wirginalen, Bixten, Wain., Rudbahren, Alschw., sprũta Dunika, sprūta U., weisse Kohlrübe (brassica napus rapifera var. alba) RKr. II, 68; Schnittkohl mit gelber Wurzel (brassica oleracea napobrassica radice flava) Mag. IV, 2, 57, U.: viņam galva kâ sprūte nuo ple̦ciem zemē JK. V, 1, 52; Pas. IV, 31 (aus Gramsden); sonst kàlis, grieznis. Aus mnd. sprute "Spross" (vgl. ghan enes morghens in eren kolgharden unde lesen wat spruten bei Schiller und Lübben s. v.)?

Avots: ME III, 1026


vijgriezne

vijgriezne A. v. J. 1898, s. 162, vijgriežņi Konv . 2 2321, die Spierstaude: purvā auga vijgrieznīte BW. 15143, 5. strautiņš . . . sūcas starp vijgrieznēm Ed. Virza. lapainās vijgrieznes R. Kam. 95. vij- ist wohl nur falsche Schreibung (durch vija veranlasst) für vī-, s. vīgrieži. vīgrieznis: auch wird in gewissen hochle. Mundarten ì 2 rein phonetisch zu ij.

Avots: ME IV, 583