Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'grums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'grums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

agrums

agrums, die Frühe: pašā rīta agrumā, morgens ganz früh.

Avots: ME I, 12


cagrums

caigrums "= cē̦drums" Kreis Dünaburg; "Säure des Brots" Jāsmuiža; "Übelkeit nach dem Essen" Kapiņi.

Avots: EH I, 260


grums

grums,

1) Ungestüm, Gewalt:
ūdens te̦k nuo trūbas ar grumu Usingen;

2) = grumbulis: šī sāka skaitīt tē̦vareizi, bet neiet ne˙kādā jē̦gā, kâ pa grumiem JK. III, 72. [Vgl. grumba. Oder grums 2 aus r. грумъ "Scholle"?]

Avots: ME I, 665



grumslas

grum̃slas [Dunika], grum̃stalas, grumši, grumšļi, allerlei Abfälle, Brokken, Überbleibsel von geschmolzenem Fett, das Abgefallene vom Getreide: komposts, pagatavuots nuo mē̦sliem, saslaukām, kaļķ mūŗa grumšļiem Vgl. [nach Leskien Nom. 453] li. grum̃slas od. grum̃stas "ein erdkloss"; [die le. Formen vielleicht durch gramšļi in der Bed. beeinflusst; s. auch grumstīt].

Avots: ME I, 665


grumsteles

grumsteles "das häutige Wesen und die Brocken, so beim Fettschmelzen übrig bleiben" L., St.]

Avots: ME I, 665


grumstīt

I grùmstît [N. -Peb.], -u, ĩju, zusammenscharren. [Wohl zu grum(d)īt; in der Bed. vielleicht durch gramstît beeinflusst. Oder zu gr. γρυμέα (mit langem υ und α) "Gerümpel, Fischüberbleibsel", la. grūmus "Erdhaufe", d. Krume u. a. bei Walde Wrtb. 2 354 und Boisaq Dist. 156?]

Avots: ME I, 665


grumstīt

[II grum̃stît Nigr. "schütteln, stossen.]

Avots: ME I, 665


nīgrums

nîgrums 2, der Ekal: nuo tāda netikla cilvē̦ka man nāk nīgrums Sassm.

Avots: ME II, 747


sagrumstīt

sagrum̃stît, wiederholt zerstossen od. zusammenstossen (sagrûst) Dunika: kāpuostus dēstīdama sagrumstīju zemē pirkstus.

Avots: ME II, 630

Šķirkļa skaidrojumā (13)

drūsma

II drūsma, das Gedränge: baznīcā bija liela drūsma Nigr., Kand. drūsmā vingrums rasies Lautb. Ind. un Arija 24. drūsmām, in grossen Scharen Mag. IV, 3, 113. Vgl. drūzma.

Avots: ME I, 506


dzirkstība

dzirkstība, das Feurigsein: viss viņas jaunības vingrums un dzirkstība. gara dzirkstība Alm.

Avots: ME I, 554


gramši

gram̃ši Seyershof, Zusammenzuharkendes (sagrābstas) aut dem Felde: tīrumā jāsagrumsta kuopā g.

Avots: EH I, 398


gramslis

[I gram̃slis "cieti, asi padibeņi ūdens dibe̦nā" Gr. - Sess., Neuermühlen; "Kehricht; am Boden des Kessels Nachgebliebenes" Ruj. Vgl. dän. grums "Bodensatz" u. a. bei Fick Wrtb. III 4 , 142.]

Avots: ME I, 636


grumba

grum̃ba,

1) die Runzel, Falte:
grumbas ģīmī arī nelikās e̦suot ļuoti dziļas Aps. mācītājam nuoritēja dažas asaras par mīļiem grumbu vaigiem;

2) die Radspur, ausgefahrener Weg.
[Wohl nebst grumbulis zu grums 2, grumuļains und (?) li. grum̃slas "ком на пашнѣ" grùmtis "втискаться" grumb- vielleicht eine Kontamination von grum- und grub- (in grubulis u. a.). Vgl. auch gr. -alb. grumbε "gebogen, höckerig" bei Vasmer Stud. zur alb. Wortf. I, 21.]

Avots: ME I, 664




smagrs

smagrs,

1): auch Grawendahl, Lemb., Meselau, Orellen, Schujen, Schwanb., Weissensee; s. kuoks, darbs AP. izkuoks smagri (= grūti) plīst ebenda. smagri (= stipri) līt ebenda. s. (=biezs) dēlis Seyershof; ‡

2) schwanger
Orellen. ‡ Subst. smagrums, = smagums: tādā pašā smagrumā (ebenso schwer) Pas. XII, 46 (aus Serbigal).

Avots: EH II, 531


spodrot

spuôdruôt, = spuôdrinât: saulīte spuodruo (cilvē̦ka) augumiņu Celm. spuodruot tautas valuodu nuo svešām grumslām Balss.

Avots: ME III, 1034


stengrs

ste̦ñgrs Iw. n. FBR. VI, 51; Schlehk n. FBR. VII, 40, Dunika, Turlau, Gramsden, ste̦ngrs Rothof, Suhrs, Popen n. FBR. VIII, 115,

1) = stingrs, kräftig, stark U., prall, straff V.: vajaga ste̦ngram būt, lai darbuos izturē̦tu Dond. lai bē̦rns nebūtu izļuris kâ plausis, lai būtu ste̦ngrs JK. VI, 9;

2) streng, trotzig
U. - Subst. ste̦ngrums, die Steifheit V. Nebst ste̦ngs und stingrs als ein Kuronismus zu li. sténgti "sich anstrengen", stangris "widerspenstig", stingti "steif werden" und wohl auch ahd. stanga "Stock, Pfahl, Stange", stengil "Stengel" u. a., s, Walde Vrgl. Wrtb. II, 623.

Avots: ME IV, 1061, 1062


stingrs

stiñgrs (li. stingras "stingrs" Miežinis) C., Wolm., stìngrs 2 Prl., stin̂grs Kl., Adv. stingri,

1) stramm, starr (vor Frost
Manz. Lettus), zusammenhaltend, gespannt, steif U.: stingrās (māla) zemēs Konv. 2 657. stingri jūgt Biel. 1531;

2) fig., streng:
stingra audzināšana. sieva, kas viņu tur stingrās ruokās A. XX, 938;

3) biegsam, elastisch
(?) Lind. n. U. - Subst. stiñgrums (li. stingrumas Miežinis), die Strammheit, Starrheit, das Zusammenhalten. Nebst stings zu stingt, ste̦ngrs (s. dies); vgl. auch Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 28.

Avots: ME IV, 1070


strings

striñgs: auch Allend., A.-Ottenhof, Gr.-Autz, Orellen, Seyershof, Wainsel; zemi stringi (= pamatīgi) izstrādāt Seyershof.Subst. striñgums Seyershof, = grums">stiñgrums; ilgi mē̦rcē̦tiem liniem vairs nav ne˙kāda striñguma.

Avots: EH II, 588


vingrs

I viñgrs (li. vingrùs "sich schlängelnd") IW. Lin. (unbek. in Arrasch, Golg., Jürg., Kaltenbrunn, Kl., Oknist, Ruj., Schwanb., woim.),

1) elastisch; fest:
vingra miesa Dond. vingra gaita Bers. vingri suoļi Lubn. vingrs (fest anliegend) zābaks Stenden, zeme jau brangi vingra (uzsalusi) Wandsen;

2) frisch, hurtig, geschickt
L., U.: pazīdami manu vingruo un veikluo ruoku Janš. Mežv. ļ. II, 272. vingras ruokas (geschickte Hände) C. vingra mēle Dunika. vingrs vīrs Kaudz. M. 81. - Subst. vingrums,

1) die Festigkeit, Elastizität
Frauenb.;

2) die Hurtigkeit, Geschicklichkeit
U.;

3) = augums Hasenpot n. U. Wohl ats ein Kuronismus nebst vinguruoties, ve̦ngrs und vengre (s. dies) zu apr. acc. s. wīngriskan "List" und le. Uogre (ein Flussname); s. auch Leskien Abl. 355, Būga KS. I, 73 und Rozwadowski RSI. VI, 55.

Avots: ME IV, 599, 600