grumsgrums,1) Ungestüm, Gewalt: ūdens te̦k nuo trūbas ar grumu Usingen;2) = grumbulis: šī sāka skaitīt tē̦vareizi, bet neiet ne˙kādā jē̦gā, kâ pa grumiem JK. III, 72. [Vgl. grumba. Oder grums 2 aus r. грумъ "Scholle"?]Avots: ME I, 665