Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'gruva' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'gruva' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

gruva

gruva,

2): schon
Stender Gramm. 49,

Avots: EH I, 411

gruva

gruva,

1) die Ruine, die Trümmer, der Schutt:
pulks gruvu nuo dambjiem MWM. VI, 318;

2) ausgefahrene Gruft
U. zu gŗūt.

Avots: ME I, 666

gruvains

gruvaîns, gruftig vom Fahren St.

Avots: ME I, 666

pilsgruvas

pilsgŗuvas, = pilsdrupas: līdzīga ve̦cu pilsgŗuvu drupu kaudzei Janš. Dzimtene 2 I, 220.

Avots: ME III, 217

Šķirkļa skaidrojumā (4)

grūt

[gŗût, Neuenb., gŗût 2 Kand., [Pl., Dunika, Nigr., Selg., Wandsen], grût 2 [Dond.] (li. griúti), gŗūstu, gŗuvu, intr.,

1) einstürzen, zusammenfallen:
mūkat, svešļaudis, istaba grūst BW. 20729, 1. grūstošs mēness, abnehmender Mond JK. VI, 39;

2) stürzen, eilen:
uz Sofijas dievnamu lūdzēji grūst A. XIII, 376. smiekli ar bāni gruva nuo mutes ārā. Zu gŗaut.

Avots: ME I, 673

iegrūt

ìegŗũt: talcinieki iegruva istubā Dunika, Rutzau (mit ù 2 ).

Avots: EH I, 515

uzgrūt

uzgŗût (li. užgriúti "in Trümmern stürzend fallen auf"), einstürzend auf etw. fallen (perfektiv) Wid.: viņam uzgruva zemes.

Avots: ME IV, 335

žņadzēt

žņadzêt, -u, -ẽju,

1) klirren
Jürg., Memelshof, Sessw.: važas žņadz;

2) = žņakstêt Bauske, Serben, Sessw., Trik.: vampīra zuobuos viss žņadzē̦dams gruva MWM. IX, 602.

Avots: ME IV, 823