Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'gumdīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'gumdīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

aizgumdīt

‡ àizgumdît, fort-, hintreiben: a. vistas KatrE. sieva vīru aizgumdīja (bewog hinzugehen) uz tiesu.

Avots: EH I, 26

gumdît (unter gum̃dinât ),

1): auch Gr.-Buschhof (kas tevi gùmda ² tâ darīt?), Kurmene ("hetzen");
‡

2) "sev vien kuo raut" (aus einem handschr. Vokabular): redz, kâ Bē̦rtulis gumda linus, duomādams, ka mēs nere̦dzam.

Avots: EH I, 419

iegumdīt

ìegumdît, zu etwas verleiten: kādā nelaimē tu mani iegumdīji JK. V, 1, 54.

Avots: ME II, 20

pagumdīt

pagùmdît, tr., etwas antreiben, anspornen: vai gausuos jaunekļus nevajadzē̦tu drusku pagumdīt? Latv.

Avots: ME III, 32

sagumdīt

sagumdît,

1): kad, muižnieku sagumdītas, vietējās varas sāka stingrāk rīkuoties Stērste A. Z. 113.

Avots: EH XVI, 411

sagumdīt

sagumdît, tr.,

1) aufstacheln
Dr., Wid.: citu ļaužu skaudība un nenuovīdība bij tā, kas Jē̦ku pret tevim sagumdīja Alm. Kaislību varā 31. čūska sagumda burvju ve̦cākuo, lai uzsāk ar sauli kaŗu LP. VII, 598;

2) "unordentlich zusammenlegen, - häufen"
Lubn.

Avots: ME II, 632

uzgumdīt

uzgumdît: auch (mit um̃) Frauenb.: Anniņa, ve̦lna uzgumdīta Pas. III, 325.

Avots: EH II, 723

uzgumdīt

uzgumdît Ar., Dr., Wid., uzgumdinât, aufwiegeln, aufhetzen: uzgumdīt vienu draugu pret uotru. iedzīvuotājus uzgumdīt pret valdību Celm. uzgumdīt tuo uz karu Konv. ² 1866.

Avots: ME IV, 335

Šķirkļa skaidrojumā (3)

čumdināt

‡ čumdinât PV., čumdît. -u, -īju Briņģi bei AP., PV. "= gumdīt": vīrs grib duot, bet sieva čumda uz neduošanu.

Avots: EH I, 295

gumdināt

gum̃dinât [Dond., gum̂dinât ² Nigr., Ruj.], Autz n. U., gew. gumdît C., [gum̂dît Ruj., Autz, Pl.], -u, -ĩju Nerft, tr., antreiben, anspornen, hetzen, anreizen; belästigen, quälen; anstrengen, sehr zusetzen: ragana gumdīja ļaudis uz nelabiem darbiem LP. radi sākuši vīru gumdīt LP. V, 73 viņš gumdīja, ka vajaguot tikai vienprātīgi biedruoties visiem kuopā Dzimt. V. visi tevi stumda un gumda Purap. sita mani, grūstīja un gumdīja MWM. VIII, 761. [runāja viņa..., sieviņas pie tam bikstīdama, stumdīdama un gumdīdama Janš. Bārenīte 95.] kas tevi skumdina, tik ātri pruojām duoties gumdina Lautb. Vidv. 50. [gumdît"saspiest" Wessen.] Refl. -tiês,

1) einander anspornen, anstacheln;

2) sich aufhetzen lassen gegen jem.:
neļāvusies nuo mātes gumdīties LP. III, 63. [Zu gumt.]

Avots: ME I, 681

jumdīt

[jum̂dît ² Ruj.], jùmdît ² , - u, - īju, aufreizen, hetzen: nejumdi suni uz cilvē̦ku Bers. rej, sunīti, rejamuo, es pajumudu jumdāmuo BW. 14461, 7 (Var.: es pajumžu jumžamuo). [Reimwort zu gumdīt.]

Avots: ME II, 117