sagumdît, tr.,

1) aufstacheln
Dr., Wid.: citu ļaužu skaudība un nenuovīdība bij tā, kas Jē̦ku pret tevim sagumdīja Alm. Kaislību varā 31. čūska sagumda burvju ve̦cākuo, lai uzsāk ar sauli kaŗu LP. VII, 598;

2) "unordentlich zusammenlegen, - häufen"
Lubn.

Avots: ME II, 632

sagumdît,

1): kad, muižnieku sagumdītas, vietējās varas sāka stingrāk rīkuoties Stērste A. Z. 113.

Avots: EH XVI, 411