ieaugt
ìeaûgt, ‡
2) heranwachsen
(?): kumeļam ļauj labi piebriest un labi stipram ie., tad tik jūdz iekšā Siuxt.
Avots: EH I, 502
2) heranwachsen
(?): kumeļam ļauj labi piebriest un labi stipram ie., tad tik jūdz iekšā Siuxt.
Avots: EH I, 502
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ieaugt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ieaugt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
ieaugt
ìeaûgt, hineinwachsen, sich einwurzeln: bij ieauguse apziņa Vēr. I, 1439. Kaspars bij ieaudzis Annužas sirdī Kaudz. M. 171. [brālītim pieci pauti ieauguši BW. 35064.] Refl. - tiês, Wurzeln fassen, sich einwurzeln: nuo sākuma stādi aug lē̦nām; ieaugušies, tur˙pretim, ļuoti ātri Konv. 2 1128.
Avots: ME II, 2
Avots: ME II, 2
pieaugt
pìeaûgt,
1) anwachsen:
Sprw. pieaudzis kā zars pie kuoka JK. II, 469. pieaudzis pie sirds, ans Herz gewachsen;
2) hinzu-, dazuwachsen:
mežs, cik nuolauzts, tik pieaug LP. I, 47;
3) wachsen, zunehmen, sich vermehren:
tumsa vēl pìeaug Vēr. II, 135. šņuksti aiz˙vien pieauga A. XVII, 581. zvans skanēja... kā pìeaugdams Kaudz. M. 328. truoksnis... daudz lielāks un juo stipri pieauguošs Kaudz. M. 161;
4) heranwachsen,
Part. pìeaudzis, erwachsen: Sprw. pieaudzis un tak vēl muļķis. bē̦rns pieaug par vīru Kaudz. M. 60. viņš arī tā pat reiz liels pieaugs A. XI, 99. nuomiris, atstādams atraikni ar nepieaugušu dē̦lu LP. V, 259. gāja... precībās, kur zināja pieaugušu ve̦damu meitu BW. III, l, 25. pieaugušu meitu ņēmu BW. 11370;
5) vollwachsen:
e̦ze̦rs... zālēm pieaudzis LP. V, 386. lauki purva puķu pieauguši BW. 16363. Subst. pieaûgšana, das (Her)anwachsen, Zunehmen: iedzimtības pieaugšana Konv. 2 742. pieaûgums, der Zuwachs: matu pieaugums MWM. VI, 398. iedzīvuotāju pieaugumu plūdina pāri Baltijas ruobežām Apsk. v. J. 1903, 459.
Avots: ME III, 237
1) anwachsen:
Sprw. pieaudzis kā zars pie kuoka JK. II, 469. pieaudzis pie sirds, ans Herz gewachsen;
2) hinzu-, dazuwachsen:
mežs, cik nuolauzts, tik pieaug LP. I, 47;
3) wachsen, zunehmen, sich vermehren:
tumsa vēl pìeaug Vēr. II, 135. šņuksti aiz˙vien pieauga A. XVII, 581. zvans skanēja... kā pìeaugdams Kaudz. M. 328. truoksnis... daudz lielāks un juo stipri pieauguošs Kaudz. M. 161;
4) heranwachsen,
Part. pìeaudzis, erwachsen: Sprw. pieaudzis un tak vēl muļķis. bē̦rns pieaug par vīru Kaudz. M. 60. viņš arī tā pat reiz liels pieaugs A. XI, 99. nuomiris, atstādams atraikni ar nepieaugušu dē̦lu LP. V, 259. gāja... precībās, kur zināja pieaugušu ve̦damu meitu BW. III, l, 25. pieaugušu meitu ņēmu BW. 11370;
5) vollwachsen:
e̦ze̦rs... zālēm pieaudzis LP. V, 386. lauki purva puķu pieauguši BW. 16363. Subst. pieaûgšana, das (Her)anwachsen, Zunehmen: iedzimtības pieaugšana Konv. 2 742. pieaûgums, der Zuwachs: matu pieaugums MWM. VI, 398. iedzīvuotāju pieaugumu plūdina pāri Baltijas ruobežām Apsk. v. J. 1903, 459.
Avots: ME III, 237
Šķirkļa skaidrojumā (3)
atslābt
atslãbt, intr., inch.:
1) schlaff, schwach werden, erschlaffen, abnehmen:
viņa spēki atslāba A. XII, 357; kājas pumpa sāk atslābt Dond.; balsīm likt pieaugt, likt atslābt Vēr. II, 879; pret lugas beigām darbības atslābst MWM. X, 455; [
2) verschalen:
dzēriens atslābis Ronneb. und Salis].
Avots: ME I, 193
1) schlaff, schwach werden, erschlaffen, abnehmen:
viņa spēki atslāba A. XII, 357; kājas pumpa sāk atslābt Dond.; balsīm likt pieaugt, likt atslābt Vēr. II, 879; pret lugas beigām darbības atslābst MWM. X, 455; [
2) verschalen:
dzēriens atslābis Ronneb. und Salis].
Avots: ME I, 193
delbs
de̦lbs,
1) der Oberarm:
ruokas būšuot pieaugt pie de̦lbiem LP. VI, 314; [de̦l˜bs Ruj., der Unterarm];
2) der Pl. de̦l˜bi in Dond., Stangen zum Tragen von Heu.
Zu dalba.
Avots: ME I, 453
1) der Oberarm:
ruokas būšuot pieaugt pie de̦lbiem LP. VI, 314; [de̦l˜bs Ruj., der Unterarm];
2) der Pl. de̦l˜bi in Dond., Stangen zum Tragen von Heu.
Zu dalba.
Avots: ME I, 453
žurme
I žur̂me AP., Schujen, (mit ur̃ ) Kosenhof, Lebenskraft, Mut, Energie (bes. bei der Arbeit) N. - Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617, Drosth., Nötk., Vīt.; der Fleiss, die Tätigkeit Wid.: nav vairs žurmes tālāk iet Vīt. pietrūka darbā žurmes Drosth. bē̦rns tīri bez žurmes AP. sāka atjaunuoties žurme un pieaugt spē̦ks Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 96. sajuta spirgtumu, žurmi un bezrūpību 28. Vgl. šurme.
Avots: ME IV, 834
Avots: ME IV, 834