ieriet
ìeriêt Spr., ìeriêtiês, anschlagen, anfangen zu bellen: cik sunītis ierējās, tik pie luoga skatījuos.
Avots: ME II, 58
Avots: ME II, 58
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ieriet' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ieriet' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
ierietenis
[ierietenis Bers. "ein Stück Materie (Zeug), das man in ein zu kurz gewordenes Kleid hineinnäht."]
Avots: ME II, 58
Avots: ME II, 58
ierietēt
ìeriẽtêt,
1) hinein -, hereinfliessen:
viņa acīs ierietēja valgums MWM. VIII, 593;
2) zufliessen (von der Milsch in der Brust, im Euter):
guovis ierietējušas;
[3) = ienākties, ietecēties: ābuoli ierietējuši Nigr.].
Avots: ME II, 58
1) hinein -, hereinfliessen:
viņa acīs ierietēja valgums MWM. VIII, 593;
2) zufliessen (von der Milsch in der Brust, im Euter):
guovis ierietējušas;
[3) = ienākties, ietecēties: ābuoli ierietējuši Nigr.].
Avots: ME II, 58
ierietināt
pierietāt
pierieteklis
pierietenis
pierietenis Schujen, Bers., pieriete̦ns, pierietnis Infl., Selsau, pierietnis 2 Lub., Erlaa, Bers., pierietums Ledmannshof, ein acc. s. pierietiņu BW. 35477, 4 var., der untere, gröbere Teil des Frauenhemdes: agrāki laucinieku sievietes mēdza saviem kre̦kliem, nuo juostas vietas sākuot, lejas galu piešūt nuo rupjāka aude̦kla, kuŗu sauca par pierietni Tirs. n. Rkr. XVII,72. šuv man krekliņu tē̦raudiņa pierieteni! BW. 35477, 4. re̦dzama kre̦kla pieriete̦na lejas mala Vīt.9. vecenes aiz stūŗa blusas ķeŗ pierietņuos Austriņš Necilvē̦ks 17. Zu pieriest 2.
Avots: ME III, 285, 286
Avots: ME III, 285, 286
pierietēt
I pìeriẽtēt,
1) zuschiessen (von der Milch in der Brust oder im Euter)
U.;
2) sich füllen, anfüllen (mit Milch):
satikuse guovi ar dikti pierietējušu tesmeni LP. VI, 829. lauvene, kuŗas tesmens bija pierietejis kâ mučele JK. V, 1, 62. mātīte atskrēja pierietējusi Pas. III, 324.
Avots: ME III, 286
1) zuschiessen (von der Milch in der Brust oder im Euter)
U.;
2) sich füllen, anfüllen (mit Milch):
satikuse guovi ar dikti pierietējušu tesmeni LP. VI, 829. lauvene, kuŗas tesmens bija pierietejis kâ mučele JK. V, 1, 62. mātīte atskrēja pierietējusi Pas. III, 324.
Avots: ME III, 286
pierietēt
pierietināt
Šķirkļa skaidrojumā (14)
aizdegt
àizdegt,
1) tr., anzünden:
aizdedz uguni. lampa vēl nav aizde̦gta Vēr. I, 615;
2) intr., sich entzünden, vom Euter der Kühe zufolge grosser Hitze oder zufolge zu grosser Anhäufung von Milch im Euter, wenn die Kühe nicht lange gemelkt sind:
tesmenis guovij aizdedzis. Häufig totum pro parte: guovis par daudz pieriet un pat sāk aizdegt A. XVIII, 239. Auch auf die Milch übertragen: guovij piens aizdedzis Kand. Refl. -tiês, in Brand geraten, sich entzünden, entbrennen: nuo smilgas citreiz pils aizde̦gas. Sprw.: viņš aizdegās dusmās. Auch - für sich anzünden: aizdedzuos (dial. aizsadedzu) gar,u skalu BW. 7597.
Avots: ME I, 22
1) tr., anzünden:
aizdedz uguni. lampa vēl nav aizde̦gta Vēr. I, 615;
2) intr., sich entzünden, vom Euter der Kühe zufolge grosser Hitze oder zufolge zu grosser Anhäufung von Milch im Euter, wenn die Kühe nicht lange gemelkt sind:
tesmenis guovij aizdedzis. Häufig totum pro parte: guovis par daudz pieriet un pat sāk aizdegt A. XVIII, 239. Auch auf die Milch übertragen: guovij piens aizdedzis Kand. Refl. -tiês, in Brand geraten, sich entzünden, entbrennen: nuo smilgas citreiz pils aizde̦gas. Sprw.: viņš aizdegās dusmās. Auch - für sich anzünden: aizdedzuos (dial. aizsadedzu) gar,u skalu BW. 7597.
Avots: ME I, 22
ieriest
ìeriest,
1) tr., aufziehen:
aude̦klu ierieš stāvuos A. XI, 84;
[2) zuschiessen (von der Milsch im Euter):
tesmenis ierietis Ruj.] Refl. - tiês,
1) ansetzen:
puķu kāpuostiem galviņas tikkuo ieriesušās Peņģ.;
2) "?" tas tikai smalkam diegam līdzi starp pērlēm mē̦mi ieriešas Plūd. LR. III, 307;
[3) zuschiessen:
tesmenis ierieties Lis.;
4) sich einwickeln:
tārps ierieties lapā Warkl.;
5) sich einwurzeln, sich einfinden:
nezāles ieriesušās (= ieviesušās) dārzā Trik., Warkh., Bauske. dzītiņa ieriesusies adīklā Bauske].
Avots: ME II, 58
1) tr., aufziehen:
aude̦klu ierieš stāvuos A. XI, 84;
[2) zuschiessen (von der Milsch im Euter):
tesmenis ierietis Ruj.] Refl. - tiês,
1) ansetzen:
puķu kāpuostiem galviņas tikkuo ieriesušās Peņģ.;
2) "?" tas tikai smalkam diegam līdzi starp pērlēm mē̦mi ieriešas Plūd. LR. III, 307;
[3) zuschiessen:
tesmenis ierieties Lis.;
4) sich einwickeln:
tārps ierieties lapā Warkl.;
5) sich einwurzeln, sich einfinden:
nezāles ieriesušās (= ieviesušās) dārzā Trik., Warkh., Bauske. dzītiņa ieriesusies adīklā Bauske].
Avots: ME II, 58
izrietēt
izriẽtêt (li. išrietė´ti), ‡
2) sich verflüchtigen (von der Milch im Euter)
Wolmarshof: ja ierietējušu guovi tūliņ neslauc, piens atkal izriet.
Avots: EH I, 477
2) sich verflüchtigen (von der Milch im Euter)
Wolmarshof: ja ierietējušu guovi tūliņ neslauc, piens atkal izriet.
Avots: EH I, 477
izsikt
izsikt od. izsîkt C., intr.,
1) fallen (vom Wasser), versiegen, austrocknen:
avuots izsiek Līg. jūŗa izsīkst sausa Vēr. I, 224. šī upīte ne˙kad neizsīkstuot MWM. VIII, 526. e̦ze̦rs izsīk RKr. VII, 175. izsīkusi Daugaviņa, zaļa maura pieaugusi BW. 30968. manas karstās asinis izsīkušas Vēr. II, 689;
2) fig., versiegen, schwinden:
izsika pēdējā dzīvības straumīte R. Sk. II, 109. tavs spē̦ka avuots izsika R. Sk. II, 48. krājums varēja izsīkt kâ e̦ze̦rs, kam trūkst piete̦kas Kronw. caur brandavīnu tam izsika viss labums Pantenius. kam izsicis bij pēdīgais mazumiņš Līg. viņa izsīkušajās acīs ierietēja valgums MWM. VIII, 593.
Avots: ME I, 796, 797
1) fallen (vom Wasser), versiegen, austrocknen:
avuots izsiek Līg. jūŗa izsīkst sausa Vēr. I, 224. šī upīte ne˙kad neizsīkstuot MWM. VIII, 526. e̦ze̦rs izsīk RKr. VII, 175. izsīkusi Daugaviņa, zaļa maura pieaugusi BW. 30968. manas karstās asinis izsīkušas Vēr. II, 689;
2) fig., versiegen, schwinden:
izsika pēdējā dzīvības straumīte R. Sk. II, 109. tavs spē̦ka avuots izsika R. Sk. II, 48. krājums varēja izsīkt kâ e̦ze̦rs, kam trūkst piete̦kas Kronw. caur brandavīnu tam izsika viss labums Pantenius. kam izsicis bij pēdīgais mazumiņš Līg. viņa izsīkušajās acīs ierietēja valgums MWM. VIII, 593.
Avots: ME I, 796, 797
muca
muca. Demin. verächtl. mučele, das Fass, die Tonne: Sprw. mucā audzis (audzē̦ts, audzināts), pie spundes baŗuots od. ēdināts, von einem höchst Unwissenden, Einfältigen, Ungeschickten. tukša muca tālu skan. ve̦cas mucas te̦k - lauvienes tesmens tesmens bij pierietējis kâ mučele JK. V, 62. [Dasselbe muca steckt wohl auch in der Phrase krusa mucām nākusi U. "der Hagel ist strichweise (?) gekommen"; richtiger: tonnenweise? In Jürg. bekomme man Phrasen zu hören wie krusas mākuonis mucām ve̦ldamies vietām nuosita labību. - Kontaminiert aus buca und einer auf mnd. mudde "Mutte" beruhenden Form (vgl. Sommer Balt. 129)?]
Avots: ME II, 657, 658
Avots: ME II, 657, 658
parietēt
‡ parietêt,
1) Perfektivform zu riẽtêt 4 Dunika: guovs brangi pariẽtējusi (= guovij tesmens pierietējis);
2) eine Zeitlang riẽtêt 5: rītā saule jau labu gabalu bija parietējuse, kad es ... atmuoduos Pēt. Av. II, 40.
Avots: EH XIII, 168
1) Perfektivform zu riẽtêt 4 Dunika: guovs brangi pariẽtējusi (= guovij tesmens pierietējis);
2) eine Zeitlang riẽtêt 5: rītā saule jau labu gabalu bija parietējuse, kad es ... atmuoduos Pēt. Av. II, 40.
Avots: EH XIII, 168
pierētnis
pierētnis (?), der untere Teil eines Frauenhemdes: sieviešu kre̦kls pastāv nuo divām daļām: nuo virsdaļas un apakšdaļas jeb "pierētņa" Plutte 68. Vgl. pierietnis.
Avots: ME III, 285
Avots: ME III, 285
pieriest
pìeriest,
1) voll werden, sich anfüllen; sich erfüllen:
pilni pupi pierietuši BW. 28903. pierietušu līgaviņu 35529. pierietis viens mūžā mēnesis Duomas II, 273;
2) = piešūt. Schujen: mēs māsiņas negribam pieriestiem (Var.: runkuotiem) lindrakiem BW. 12050. Refl. -tiês, sich hinzutun, hinzugesellen, vereinigen Wid.
Avots: ME III, 285
1) voll werden, sich anfüllen; sich erfüllen:
pilni pupi pierietuši BW. 28903. pierietušu līgaviņu 35529. pierietis viens mūžā mēnesis Duomas II, 273;
2) = piešūt. Schujen: mēs māsiņas negribam pieriestiem (Var.: runkuotiem) lindrakiem BW. 12050. Refl. -tiês, sich hinzutun, hinzugesellen, vereinigen Wid.
Avots: ME III, 285
pierote
pieruote Wid., Ober-Kurl. n. Etn. II, 17, pieruotnis Laud., der aus gröberer Leinwand verfertigte untere Teil eines Frauenhemdes; pieruoti Wessen. pieruots Kreuzb. "etwas Angenähtes", Vgl. pierietenis.
Avots: ME III, 286
Avots: ME III, 286
piertekls
pierte̦kls Nerft = ierieteklis">pierieteklis; "sieviešu kre̦kls, kuŗam apakšdaļa stiķē̦ta nuo rupjākas drēbes" Nerft.
Avots: ME III, 286
Avots: ME III, 286
puskrekla
pus˙kre̦kla (nom., acc. s.), ein halbes Hemd: pacilā pus˙kre̦kla (ein entzwei gerissenes Hemd, acc. s.) A. XX, 725. puskrekliņš, eine Bluse Ekau. puskre̦kls "ein kurzes Männerhemd ohne den pierietnis" N.-Peb.
Avots: ME III, 428
Avots: ME III, 428
slauciene
‡ *slauciene (od. *slaucienis?), = slaũcene (?): steidzies ... ar slaucieni istabā! nu pā`rveda dēliņam pierietušu līgaviņu BW. 35529.
Avots: EH II, 521
Avots: EH II, 521
šļaugans
šļaugans,
1): "šlaũgans" ME. IV, 65 zu verbessern in "šļaũgans"; "nuoguris; vaļīgs" (mit aũ) Behnen: š. me̦zgls. maiss šļaũgani (lose, locker)
sasiets AP., Lesten; "kraftlos; ermüdet" (mit aũ) AP.: nuo balles pārnācis gluži š. Alswig, N.-Peb. gadās, ka guovs tesmens ir š. (mit àu 2 ), tas ir, neierietējis slimības vai cita ieme̦sla dēļ Bers. š. ir siena ve̦zums, kas nav labi saspiests un sasiets ar virvēm un buomi N.-Peb.;
2): šļaugana (= gluda un slīpa) var būt kāda priekšme̦ta mala Meselau;
3): vē̦de̦rs palicis tīri š. (mit aũ) AP.;
4): šļaugana dūša - auch Alswig;
6): š. ("gaŗš") augums Meselau.
Avots: EH II, 644
1): "šlaũgans" ME. IV, 65 zu verbessern in "šļaũgans"; "nuoguris; vaļīgs" (mit aũ) Behnen: š. me̦zgls. maiss šļaũgani (lose, locker)
sasiets AP., Lesten; "kraftlos; ermüdet" (mit aũ) AP.: nuo balles pārnācis gluži š. Alswig, N.-Peb. gadās, ka guovs tesmens ir š. (mit àu 2 ), tas ir, neierietējis slimības vai cita ieme̦sla dēļ Bers. š. ir siena ve̦zums, kas nav labi saspiests un sasiets ar virvēm un buomi N.-Peb.;
2): šļaugana (= gluda un slīpa) var būt kāda priekšme̦ta mala Meselau;
3): vē̦de̦rs palicis tīri š. (mit aũ) AP.;
4): šļaugana dūša - auch Alswig;
6): š. ("gaŗš") augums Meselau.
Avots: EH II, 644
tesmens
tesmens Nötk., Saikava, Schibbenhof, Sessw., -ns (U.) od. -ņa (Adl., Arrasch, Bers., Dond., Golg., KL, Ogershof, Schwanb., Selg., Selsau, Tirs.), tesmenis (li. tešmenys Miež.) Lemburg, Sessau, Trik., tesminis Dunika, plur. tesmiņi St., tesmine PIKur., tesms Elv., das Euter: guovs tesmeni (acc. s.) Etn. I1, 91. lauviene, kuras tesmens bija pierietējis kâ mučele JK. V, 62. Nebst li. tešmuô Aass. zu li. tẽšia "schwillt an" und wohl auch le. tasla II, s. dies und Būga KSn. 1, 129 2 (zu li. tešlà "Teig" auch von Leskien Abl. 351 gestellt). Le. desmens dass. hat sein d- vielleicht aus dêt "saugen".
Avots: ME IV, 168
Avots: ME IV, 168