Paplašinātā meklēšana

‡ apviẽsêt Dunika, Rutzau, (mit iê ² ) Kal., apviêst ² Kal., = apcìemuôt, apsḕrst, besuchen.

Avots: EH I, 127

‡ atlìesêtiês, magerer werden Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 35.

Avots: EH I, 154

‡ atniẽsêt Grenzhof, stumpf werden: atniesējis nazis. Zu niêss.

Avots: EH I, 157

‡ atviẽsêt Dunika, verschalen: alus atviesē.

Avots: EH I, 181

‡ atviẽsêtiês Dunika, atviêsêtiês ² Kal., = atvìesuôtiês 2.

Avots: EH I, 181

ìekniesêtiês, anfangen zu jucken: galvā, zem matiem, kaut kas iekniesējās Skuju Fridis.

Avots: ME II, 29

ìesẽt, tr., einsäen: miežus, labību. Refl. - tiês, von selbst sich einsäen: kaut rudzi iesē̦tuos!

Avots: ME II, 63

ìesẽ̦tuôt, tr., einzauen, mit einem Zaun umgeben: krūms, lauku.

Avots: ME II, 63

izliesêt, [intr., ausmagern: pa˙visam izliesējis cilvē̦ks, zirgs].

Avots: ME I, 765

‡ izviẽsêtiês Līn., = izciemuôtiês.

Avots: EH I, 497

knìesêt: auch (mit ìe ² ) Saikava, (III prs. knìes ² ) Warkl.

Avots: EH I, 632

[knìesêt (III prs. knìes Wolm.), jucken Neu - Wohlfahrt, Nötk., Gold.; vgl. iekniesêtiês].

Avots: ME II, 249

liẽsêt: mit iê Oknist.

Avots: EH I, 756

liẽsêt, -ẽju, mager werden; besonders in der Zstz. mit nuo- C.; bei St. n. U. auch liesât; [liesāt L., mager machen].

Avots: ME II, 504

‡ *niẽsêt, zu erschliessen aus ‡ atniẽsêt.

Avots: EH II, 28

nùoliẽsêt, nùoliẽsât, nùoliẽst [Manz. Lettus], intr., abmagern, mager, ableibig werden: viņa bija nuoziedējuse un nuoliesējuse Vēr. I, 1372. nuoliesējis sejs Niedra. nuoliesis un novārdzis aiz nabadzības A. XI, 463. Refl. - tiês, schwach, matt werden: man skatuoties dūša tīri nuoliesusēs Blaum.

Avots: ME II, 813

nùoviẽsêt [Dnnika, -ẽju], intr., ab-, verschalen : alus šuoreiz pa˙visam nuoviesējis Rutzau nach Janš.

Avots: ME II, 889

‡ I paviẽsêt Dunika, ein wenig verschalen: alus jau paviesējis.

Avots: EH XIII, 191

II paviesêt "?": kad smalki cilvē̦ki atnākuši, tad ... jāiet ar tiem parunāt, pajuokuot un p. tiem, kas tuo pruot Janš. Bandavā II, 103.

Avots: EH XIII, 191

pìesẽt,

1) dazu-, hinzusäen:
p. vēl vienu birzi linu;

2) zur Genüge säen, vollsäen:
daudz piesēju rācenīšu BW. 28572, 1. piesēt pilnu duobi ar puķēm.

Avots: ME III, 289

pìesētiês, sich anstecken Für. I (unter sēt): nuo tiem ābuoļiem daudz nami piesējušies, von den Äpfeln sind viel Häuser an der Pest angestecket. Anscheinend zu sẽt "säen".

Avots: ME III, 289

I viẽsẽt Dunika, verschalen, fade werden: alus sāk viesēt (im offenen Gefäss) Dunika.

Avots: ME IV, 669

II viêsêt ² (li. viešė´ti "zu Gaste sein" Dunika, Frauenb., Gramsden, (mit "iê" ) Nigr., Rutzau, zu Gaste sein U., Ahswikken, Assiten, Krohten: viesēt biju aicināta RKr. XVI, 264 (aus Rutzau). viņa var viesēt ar brāli Janš. Dzimtene ² III, 298. viņi brauc jau piektuo gadu uz Upeniekiem viesēt Nigr. Refl. -tiês Dunika, Frauenb., längere Zeit zu Gaste sein. Subst. viesêšana, das Gastieren: tad jau viņām ar tuo būs liela viesēšana Janš. Bandavā II, 205.

Avots: ME IV, 669

‡ blaņģis, schwerer, wasserhaltiger, einschüssiger Grund Segew.: tīrums kâ b., nevar rudzus iesēt Golg.

Avots: EH I, 226

‡ drupīte, ein geringes Quantum, ein wenig Lettg.; acc. s. drupīti, ein wevig, drusciņ Auleja: iesēt d. auzu. paej d. uz citu pusi!

Avots: EH I, 336

[ìerakât,

1) einscharren:
šuogad labi nedabūjām iesēt, tikai tâ˙pat ierakājām Jürg.;

2) teilweise aufwühlen, aufscharren (den Boden):
cūkas dārzu ierakājušas Bauske. Refl. - tiês, sich einscharren: cūkas ierakājušās dubļuos Bauske.]

Avots: ME II, 55

nùožirbt,

1) erstarren, ohnmächtig werden
Mag. IV, 2, 131, [("mit ir̂") Serben, Peb., Sessw., Lös.: viņš gan˙drīz nuo bailēm nuožirba; acis nuožirbst skatuoties ilgi uz vienu vietu, lasuot grāmatu vai strādājuot smalku darbu Sessw., Laud., Lös., Druw.; "apreibt" Sessw.; "sterben" Vīt.;

2) "nùotirpt": sēžuot nùožirba ² kājas Mar.;

3) "von einer Ohnmacht erwachen"
Kerstenbehm;

4) "nuovārgt, nuoliesēt" Kursiten].

Avots: ME II, 894

uotrtik, ùotra ² tik Mar. n. RKr. XVII, 145, uotru tik, uotrtiek (li. antra tiek Valančiauskas Pas. Ant. Tretin. 32), uotra tiek, uotru tiek U., noch einmal so viel, doppelt: uotra (uotru U.) tik daudz, noch einmal so viel Mar. n. RKr. XVII, 145. uotra tik ilgi, noch einmal so lange ebenda. uotrtiek naudas Glück I. Mos. 43, 15; JK. V, 39. tam būs uotru tiek būt pār tuo, kuo tie ik˙dienas sakrāj Glück II Mos. 16, 5. citām ciltīm, kas uotru tiek lielas bija Josuus 21, 41. dari uotrtik! Blaum. suolījās atnest uotra tik LP. VI, 124. savairuojušies gan˙drīz par uotra tik Janš. Bārenīte 19. suola viņam uotru tik daudz Pas. III, 403 (aus Lubn.). varēšuot uotrtik daudz rudzu iesēt Vēr. 11, 1045. plauši... izpūšas uotra tik lieli RA. viņi, kad turp brauc, ir uotrtiek gaŗi un smagi nekâ mājās Kaudz. viņa nu bijuse uotru tiek tik daiļa kâ pa˙priekšu LP. VII, 200. aizeju . . . tukšinieks, bet le̦pnāks uotru tiek MWM. VI, 280.

Avots: ME IV, 425, 426

rudmìese Wolm., Karls., U. (auch: alkšņu rudmiese), rudmiêse ² Iw., Wahnen, rudmìese ² Sussei n. FBR. VII, 136, rudmiesa PS., Wid., RKr. II, 64; Konv. ² 3820, rudmiẽze Līn., rudmiêze ² Salis, rudmēsi U., rudmiesēte BW. 2842 (aus Lubahn; wohl = rudmiesīte), der Rietschling (agaricus deliciosus L.) RKr. II, 64, Karls.; agaricus esculentus U. Zu ruds˙miesa; vgl. auch li. rùdmiesė "ein Pilz".

Avots: ME III, 554

sav[v]aļņš, Adv., für sich: saimnieks ļauj puisim savaļņš iesēt miežus N. - Peb.

Avots: ME III, 780

sav[v]aļņš, Adv., für sich: saimnieks ļauj puisim savaļņš iesēt miežus N. - Peb.

Avots: ME III, 780

‡ *sẽ̦tuôt, zu erschliessen aus apsẽ̦tuôt und iesētuôt.

Avots: EH II, 484

valgme,

1) die Feuchtigkeit
Bers., Bolwen, Meiran, Peb.; Ramkau, Sessw., Tirsen, (mit àl ) AP., (mit alˆ ² ) MSil., (mit al˜ ) Grünwald, (mit alˆ ) Kl., Ogershof, Sehren; der Tau Pērse: sējumiem izdīgšanai netrūka valgmes B. Vēstn. iesēt labā reizē, kad valgmes zeme diezgan Druva II, 275. gaisā jūtama jauna valgme Sessw. valgmes vē̦suma Stari III, 32. (fig.) smelsies dvēselei valgmi II, 795; feuchte, kühle Luft AP., Fehteln: vakaruos nuo purva nāk valgme;

2) "?": sevi klaidā un karstā valgmē mierīgs jūtu MWM. X, 69.

Avots: ME IV, 453

visvair visvairs, visvairums, Adv., besonders Wid.: še izsakās visvairs mīlestība, ilguošanās, žē̦labas RKr. IX, 107. kuo nu tādā apdegšņā var laba iesēt, visvair linus Alksnis-Zundulis. dvēsetes dzīves drusciņas, visvairums mīļu cilvēku piemiņai... uzlasītas Baltpurv. r. I, 1.

Avots: ME IV, 627