Paplašinātā meklēšana

ìestãvêt, tr., stehend hervorbringen: kalnā, od. kalnam leju iestāvēju, ar tautieti runādama BW. 14922; 17068, 3. ielejuot tā zemīte, vai tā mana iestāvē̦ta BW. 34194. [Refl. -tiês,

1) ans Stehen sich gewöhnen:
zirgs tâ iestāvējies, ka negrib iet Nigr.;

2) wiederholt an einem bestimmten Ort zu stehen sich gewöhnen:
zirgs tâ iestāvējies pie kruoga, ka nevar gaŗām pabraukt C.;

3) stehend zu verderben
(intr.) anfangen: piens iestāvējies Jürg.]

Avots: ME II, 72

pìestãvêt,

1) zur Genüge stehen:
nāc, māsiņa, sēd aiz galda, nu sēd tavi bāleliņi! gan pie duru piestāvēsi, kad aizies bāleliņi BW. 19165;

2) (zu jem. od. etw.) passen:
(svārks) tai piestāv vare̦ni Janš. Apsk. v. J. 1903; S. 486. piestāv (Var.: piede̦r, piedien) pieši pie zābaka BW. 12216 var. (guosniņas) kuoši piestāvēja tautu dē̦la laidarā 16472 var. nepiestāv tev, brālīti, kas pie tavu sānu sēd; kad sē̦dē̦tu mūs[u] māsiņa, tā tev koši piestāvē̦tu RKr. XVI, 131;

3) = aizstāvēt, verteidigen: meitē̦nam jau tâ diezgan grūti iet, un nepiestāvē̦tu es viņu, tad tās viņu nuoņe̦mtu pa˙visam par izsmieklu U. b. 104, 6;

4) lange stehend hervorbringen:
par ziemu vērsis piestāvēja lielu gubu mē̦slu Pas. I, 247.

Avots: ME III, 297

pìenãkt,

1): vȩ̄stule pienāca (kam an)
nedēļu vȩ̄lāki Apsk. 1903, S. 112;

2): grȩ̄ku p. BielU., bei der Sünde attrapieren.
neȩsu pienākuse, ka kaķis ȩ̄d siļķi Frauenb. "Ingu" ME. III, 275 zu verbessern in "Inga"; "JK. II, 340" ME. III, 275 zu streichen;

3): in grosser Menge kommen:
ustabā pa luogu pienāk mūsu Ramkau; ‡

4) sich einstellen, geboren werden:
puķei pumpuri pienāk drīz Seyershof. sievietei pienācis bȩ̄rns ebenda. uz kuŗu pusi stārks skrien, uz tuo pusi pienākšuot kāds maziņš Linden in Kurl.; ‡

5) sein:
manam vīram viņš vēl drusku pienāca tâ kâ radu Jauns. Raksti III, 112; ‡

6) zukommen
(pìenãkties): kad pienāca ātrāk suoļuot Jauns. B. gr. ³ II, 78; ‡

7) "piestāvēt, piederēt" NB.: pienāk mana tā dziesmiņa.

Avots: EH II, 263