Paplašinātā meklēšana

àizrikuôt, intr., weg-, hineilen: zaķis aizrikuoja riku rikām uz mežu JKaln.

Avots: ME I, 46

‡ atrikuôt Golg., = veicīgi atklibuôt.

Avots: EH I, 162

bikuôt, zaubern Kreuzb.; vgl. biks.]

Avots: ME I, 295

‡ ceĩkuôt NB., langsam gehen: ja ceikuosi, līdz vakaram nenuoiesi!

Avots: EH I, 262

‡ cikuoniņš (wo?) Celm. "der Storch". Erinnert auffällig an lat. cicōnia dass.

Avots: EH I, 269

cikuoriņi, = ciguoriņi.

Avots: ME I, 381

citkā̀rtlaĩkuos, vormal, früer: citkārtlaikuos ve̦lnam bijuši savi luopi LP. VII, 1165.

Avots: ME I, 389

drikuôtiês, auch driķâties, driķêtiês, driķuôtiês, die Kur, den Hof machen, sich beliebt machen, sich anschmeicheln [?]: kuo tu, driķi, driķājies ap manām māsiņām BW. 11954. Vgl. grikāties, kriķuoties.

Avots: ME I, 499

gaŗlaĩkuôt, ‡

2) sien langweilen
Deglavs Rīga, II, 1, S. 346.

Avots: EH I, 386

gaŗlaĩkuôt *, langweilen Karls. Refl. - tiês, sich langweilen: sliņķis vienmē̦r gaŗlaikuojas.

Avots: ME I, 607

ìelaikuôt, einlassen (beim Zuschneiden) Karls.

Avots: ME II, 36

ikuo, bis (vgl. ikãm): cieti tinu linu kre̦klu, smagi laidu pūriņā, ikuo man gadījās pa prātam arājiņš BW. 7403 var.

Avots: ME I, 704

iztvàikuôt,

1) tr., ausdünsten:
garaiņi, kuo zeme iztvaikuo un izgaruo;

2) intr., ausdünsten:
nuo vannas iztvaikuoja garaiņi Purap. So auch refl. -tiês: pļavās zeme nuogulējusies, tādēļ mitrums ātri iztvaikuojas Konv. ² 160. Subst. iztvàikuõjums, die Ausdünstung: visu pruojām skaluojuot, kas tur sakrājies nuo iztvaikuojuma Asp.

Avots: ME I, 822

‡ izvaîkuôt ² Birži (bei Base), = izvaîkât ² 2.

Avots: EH I, 493

‡ izvikuôtiês "?": tad tik labi izvikuojaties ar Lūsiņu ...! Janš. Bandavā II, 97.

Avots: EH I, 496

ķikuots BW. 2491; 23575; 30607, = ķikuts 1.

Avots: ME II, 379

làikùo ² : auch Erlaa n. FBR. XI, 21, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89: l. manim mātes kurpes, l. mātes vilnainīte BW, 7698 var. (ähnlich: 3198 var.). salt man ārā, salt istabā. laid mani, māmiņa, pie puiša gulēt! ne salt, ne karst, - patie (= pašā) laikuo VL.

Avots: EH I, 713

làikũo ² BB. XII, 233, = laikā, passend, eben recht: svārki laikuo.]

Avots: ME II, 407

‡ laikuôt, zu erschliessen aus ìelaikuôt und pìelaikuôt.

Avots: EH I, 713

likuôt, ungern laufen und hin und wieder stehen bleiben Mar. n. Etn. I, 122: es tev gan likuošu, ja nevari skriet pilnuos rikšuos!

Avots: ME II, 470

mikuôt "ņurcīt, kutināt" Sessw., Lös., [Lis., Meselau, Kussen, Kerstenbehm;] schnell und viel, mit vollem Munde essen Lubn., [Sessw., Selsau, Lis. - Refl. -tiês, lärmen Wid.]

Avots: ME II, 626

‡ nikuoņa, comm.,

1) ein Fauler und Nachlässiger, dem die Arbeit nicht recht vonstatten geht
Kaltenbr.;

2) ein Kränklicher, ein Krepierling
Wessen: tas nav ne˙kāds dzīvuotājs, tas tik tāds n.

Avots: EH II, 25

nùopikuôt, nùopikât,

1) mit Schneebällen bewerfen, schneeballierend besiegen:
drīz uzkritīs pirmais sniegs, tad varēsi ar Viktuoru pikuoties. atminies, kâ mēs abas viņu pē̦rn nuopikuojām? Veselis Saules Kapsē̦ta 164, Lis.;

2) schneeballierend betäuben
od. zerbläuen: zē̦ni nuopikājuši kaķi Bauske. Refl. -tiês,

1) eine Weile schneeballieren:
ve̦se̦lu stundu nuopikājāmies Napr.;

2) müde werden:
akmeni ve̦ldami nuopikajāmies Warkh., Warkl.]

Avots: ME II, 828

nùotrikuôt, tr., verjubeln: viņš bija savu pēdējuo kapeiciņu nuotrikuojis MWM. X, 425.

Avots: ME II, 877

pagaŗlaĩkuôtiês, sich ein wenig langweilen: paldies, ka ar mani te pagaŗlaikuojāties! Vēr. I, 1370.

Avots: ME III, 27

patrikuôt, eine Weile trillern (vom Gesang der Nachtigall): lakstīgala drusku patrikuoja.]

Avots: ME III, 124

peikuôtiês "?": peikuojas ("spuokuojas") kâ spuoks pa tumsu (?) Alksn: Zund.

Avots: ME III, 192

pìelaikuôt, anpassen, anversuchen: pielaikuot ce̦puri Duomas III, 311. nu jāpielaikuo nazis IV, 369. viņš lūkuo kādu atslē̦gu pielaikuot Saul.

Avots: ME III, 264

pìetvaikuôts, mit Dampf gefüllt: it kâ būtu gājuši caur tumšām, pietvaikuotām te̦lpām stud. Jansona duomas 12.

Avots: ME III, 306

pikuôt, Refl. -tiês,

1): auch Oknist, Segew.; ‡

3) "spē̦kuoties" Warkl.

Avots: EH II, 231

pikuôt,

1) mit Schneebällen bewerfen
Wid.;

2) = pikât II Sessw. Refl. -tiês,

1) schneeballieren;

2) "vāļāties, mīcīties": puiši ar meitām pikuojas Bers., Erlaa.

Avots: ME III, 214

‡ pikuôts, = pikaîns: pikuota zeme AP.

Avots: EH II, 231

‡ pleikuôt, zu erschliessen aus izpleikuôt (unter izpleĩkât I).

Avots: EH II, 290

raikuôt, im Roggenfelde nach der Saat die Furchen ziehen Tirs.

Avots: ME III, 470

reikuôt, s. reikât.

Avots: ME III, 506

I rikuôt, s. rikât.

Avots: ME III, 525

II rikuôt, schnell und mit Umschweifen laufen Druw.: zaķis rikuo. bē̦rni pa pļavu rikuoja riku rikām. Vgl. etwa ricinâtiês.

Avots: ME III, 525

satrikuôt, eine gewisse Zeit hindurch schlagen (vom Gesang der Nachtigall): lakstīgala satrikuoja līdz pat gaismai.

Avots: ME III, 765

sikuôt, sich rühren, sich rasch bewegen L. A. n. U.: ... sikuo uz visām malām; vgl. sikât.

Avots: ME III, 838

šuoslaĩkuôs (loc, pl.) A. XXI, 695, Adv., heutzutage.

Avots: ME IV, 113

sprikuôtiês, sich wehren (fig.): sprikuojies vai nesprikuojiēs - ni˙kas nelīdzēs! Gr.-Buschh. sprikuojies kâ gribi! tiesa nav mazs bē̦rns ebenda. sprikuojies (Var.: darinies, gre̦znuojies, pušķuojies), tautas meita, pretim manu brāleliņu! BW. 12020 var. (aus Dubena. Zu sprikâtiês.

Avots: ME III, 1020

‡ stikuods Tdz. 57741, 9 (aus Mērdzine), = stikuots.

Avots: EH II, 579

stikuots: auch Tdz. 57280 (aus Welonen), 57741, 10 var.

Avots: EH II, 579

stikuots (erschl. aus infl. stykūts Pilda, Warkl.), die Doppelschnepfe: gaŗš de̦guns kâ tam purva stikuotam BW. 20095, 3. Vgl. ķikuts 1 und stikāns 1.

Avots: ME III, 1067

I sveikuôt,

1) begrüssen:
paldies par sveikuošanu! A. XI, 376;

2) sehr oft "sveiks!" sagen
Bers.

Avots: ME III, 1147

II sveĩkuôt "prügeln, schlagen" Nötk.

Avots: ME III, 1147

III sveikuôt "sich ohne Arbeit umhertreiben" Unguri.

Avots: ME III, 1147

‡ tikuome̦t Sessw. "tikmē̦r".

Avots: EH II, 681

trikuoņa (unter trikuons): auch Kaltenbr.

Avots: EH II, 695

trikuons Wessen, trikuoņa Gr.-Buschh., der Lärm, Skandal: pagasta mājā bija liela trikuoņa Gr.-Buschh. kruogā liela trikuoņa laikam kaunas ebenda. trikuoņa pa liepas tiltu RKr. VII, 1437.

Avots: ME IV, 236

I trikuôt, = trikât I Celm., Wid.; zwitschern: lakstīgala trikuo Janš. Dzimtene2 I, 9; CTR. I, 41. dzirdama lakstīgalas puogāšana un trikuošana CTR. I, 41. (putni) dzied, svilpj, trikuo Janš. Mežv. ļ. I, 157. nedzird vairs (lakstīgalu) trikuojam BW. 404.

Avots: ME IV, 236

II trikuôt AP., = trikât II: triku, triku šuo naktiņu, citu vairs netrikuošu BW. 12663.

Avots: ME IV, 236

‡ tvàikuôjs ² Heidenfeld, = tvàikaîns: t. laiks.

Avots: EH II, 710

tvàikuonis*, das Dampfschiff, der Dampfer.:

Avots: ME IV, 288

tvaikuôt Konv. ² 1680,

1) intr., einen Dunst geben
Für. I; verdunsten Wid.;

2) tr., = sutinât, (im Kessel) dämpfen.

Avots: ME IV, 288

uzlaikuôt, anpassen, anprobieren Dr.: uzlaikuot drēbes Bauske, Bers. skruoderis uzlaikuo šujamuo uzvalku Grünw. ce̦pure, kuŗu viņš... uzlaikuoja galvā MWM. IX, 89.

Avots: ME IV, 350

‡ vaîkuôt ² , zu erschliessen aus ‡ izvaîkuôt ² .

Avots: EH II, 748

vèikuols ² KatrE."?": skrien kâ veikuols. kad tas veikuols nāk, tad jau drīz padarīs.

Avots: ME IV, 525

vikuôt, ‡ 4 "pikuot, ņūcīt, vilnuot" Bers.

Avots: EH II, 782

vikuôt,

1) herzhaft arbeiten:
nu tik vikuo! Wain. tagad ņe̦maties vikuot, ka varam visu sienu savākt, kamē̦r vēl nesāk līt! Grob. n. Etn. III, 65;

2) saufen, schlemmen:
brammaņi sasē̦dušies kruogū gar galdu un tikai vikuo Grob. n. Etn. III, 65. vikuoja līdz uotram rītam Frauenb.;

3) schnell laufen:
vikuo, kuo nagi ne̦s! Rutzau. Refl. -tiês, energisch arbeiten: Maiga ar Annu . . . vikuojas ar nešanu nuo pagraba augšām Janš. Precību viesulis 70. Etwa zur Wurzel von vèikt?

Avots: ME IV, 584

žeikuôtiês,

1) tollen, schreien, Unsinn treiben:
bē̦rni, kas t[ad] pa dienas vidu žeikuosies! izdzirdēs rudzu ruņģis un ieraus rudzuos Alksnis-Zundulis;

2) "einander mit einer Rute prügeln"
Nötk.

Avots: ME IV, 802

žvikuoņa, das durch žvikât hervorgerufene Geräusch Vīt.

Avots: ME IV, 845

atiet (li. ateĩti), intr.,

1) zurückkommen, herbeikommen:
Rīgā iešu es, māmiņa; dieviņš zin, vai atiešu Ar. 1827. [atej "komm!" in Kaunata u. a.]. atiet lietus, der Regen kommt BW. 14258. vakariņš atiedams 8 Var.: atnākdams, so gew. in Kurland) gaida mani padziedam BW. I, 136;

2) weggehen, sich entfernen:
māte atgāja nuo loga. runātājs atiet par daudz nuo lietas MWM. VIII, 282; abgehen (vom Zuge);

3) abschwinden, um seine Notdurft zu verrichten:
šai jāatejuot LP. VII, 880;

4) pflichtgemäss an bestimmten Tagen gehen:
brālim ar sava ganadiena jāatiet (Deglavs Lielā Lav. 63). Refl. -tiês sich erholen (von einer Krankheit): vai viņam nuo tās slimības vēl nav atgājies Etn. III, 129. viņam slimais pirksts atgājies Mar., Bers., Lub., RKr. XV, 105.

Avots: ME I, 161, 162

atluôbt, intr.,

1) eilig herbeikommen:
tomē̦r viens zaglis vēl atluoba paskatīties LP. V, 38;

2) wieder zu funktionieren anfangen:
viņai valuoda it kā atluoba Apsk. I, 686.

Avots: ME I, 174

avĩze, avĩza PS., die Zeitung; [nebst li. avyzai Lit. Mit. I, 15] aus d. dial. awise bei Frischbier [und Hupel Idiotikon 14] (aus franz. avis "Anzeige").

Avots: ME I, 232

‡ II bañga Frauenb. "ein Musikorchester": zaļumuos spēlēja skruoderis ar savu bangu. b. mūzikantu Deglavs Vecais pilskungs, Schibbenhof. Zu bañga I 3?

Avots: EH I, 204

‡ dačāpuôt, langsam, kriecliend hinzugehen, herbeikommen: es tur varu d. sienu pakast Sonnaxt.

Avots: EH I, 301

danãkt [Drsth., PS.],

1) intr., her-, herbeikommen:
danāk divi dieva dē̦li. danāk tas pats vīrs LP. VII, 130;

[2) einholen:
kur danācāt vaiņuceņu Mag. XIV, 2, 173 (li. danokti "einholen")].

Kļūdu labojums:
VII, 130 = VII, 30

Avots: ME I, 436

‡ ditkus Brucken "eine ehemalige Silbermünze mit eingebogenem Rand". Entlehnt nebst li. dìtka "eine Dreikopekenmünze" und le. diķis aus d. Dütchen.

Avots: EH I, 323

meikt, intr., aus voller Kraft laufen: ņēmies skriet, bet sle̦pkavas meikuši pakaļ Etn. IV, 146. [Vielleicht zu osorb. mikotač "schnell hin und her bewegen", mikač "zwinkern", la. micāre "sich zuckend hin und her bewegen".]

Avots: ME II, 592

miklavs "?": miklavā [am Nikolaustag?] gaili kavu deviņiem nadziņiem, miklavā zirgu pirku deviņiem iemauktiem BW. 30227.

Avots: ME II, 625

‡ Mīklavs (wo?), der Nikolaustag am 6. Dezember a. St. (am Abend dieses Tages habe man einander Rätsel aufgegeben). Mit M- schon im Slavischen.

Avots: EH I, 820

mikucis, = mudžeklis, der Wirrwarr MWM. XI, 200. [Zu la. micāre "zappeln", osorb. mikać "zwinkern", mikot "Wedeln"?]

Avots: ME II, 626

nàiks,

1) heftig, zornig, böse:
[naiki bārēmēs BW. 23731 var.] kur tie naiki suņi rēja, tur aug mana līgaviņa BW. 11245;

2) schnell, gewandt, fix
[naîks ² Bauske], Autz: teci naikāki! Erlaa;

[3) aufdringlich
Sessw.];

4) das Adv. nàiki [auch Jürg.], sehr, heftig:
tagad naiki salst [Nitau, Schujen, Nötk.] nekliedz tik naiki! Erlaa, Lub. man naiki gribas ēst. viņš naiki palaidnīgs C. tevi naiki blusas ēda BW. 24932. man naiki galva sāp LP. VII, 266. [In der Bed. 4 (s. Būga KSn. I, 76) zu li. neikom "sehr"; dieser Bed. liegt zugrunde wohl die Bed. 1 (vgl. le briesmīgi, ļuoti), wozu nikns (s. dies) u. a., s. Leskien Abl. 279 und Nom. 189 und J. Schmidt Pluralb. 395 f.]

Avots: ME II, 690

sase̦gluôt, sase̦dluôt, tr., besatteln: sase̦gluoju kumeliņu BW. 13250, 40. dē̦ls... sase̦dluoja baltuo zirgu Pas. III, 383 (aus Bikova), dē̦li sase̦dluoja zirgus un aizjāja LP. V, 275, puiši atnesa se̦glus, sase̦gluoja Grietu Krišs Laksts 47.

Avots: ME III, 728

sazaļêt, intr.,

1) "?": Beļikovs tāds sarūdzis un sazaļējis kâ skābputras vērpele
Vēr. I, 1243;

2) grün verschimmeln:
sazaļējusi maize Bauske. siers aiz ve̦cuma sazaļējis Bers.; grün werden: kartupeļi saulē sazaļējuši Golg.

Avots: ME III, 794

I sìkt PS., C., sìkt ² Kl., sîkt ² Karls., sīcu (auch sīkstu U.), sīcu, rauschen, zischen (wie kochend Wasser U.); brammen, summen U., Spr.: trumulis ... sāk klusi sīkt Vēr. II, 523. kuoku zaruos skumji lietus sīc Apsk. v. J. 1903, S. 37. bite sīc Etn. II, 51. šķitu bitīt[i] sīcam (Var.: dīcuot) BW. 363. smalkāki kukaiņi sīc Etn. II, 51. knausis sīc ebenda. uodi sīkdami un dīkdami dzied man ap ausīm Aps. II, 9. dundura sĩkšanu Apsk. v. J. 1903, S. 654. vai tik nesīc nāves muša? MWM. X, 214. zīlīte žē̦li sīc Vēr. II, 527. meitenes pusbalsī sāka tuo (= meldiju) sīkt līdza Janš Bandavā II, 254. vēl ausīs dziesmas, smiekli sīc Vēr. I, 1207. lampa pukšē̦dama un sīkdama sāk raustīt liesmu Aps. V, 25. Refl. sîktiês ² , summend, zischend sich hinein-, durch- saugen (vom Wasser): ūdens sīcas laivā ("= sīkdams sūcas") Salis. Subst. (Demin.) sīcējiņa, die Summende, Beiname der Biene im VL. Von Fick Wrtb. III4, 89 zu mnd. hîgen "schwer atmen", von Miklosich Et. Wrtb. 335 zu poln. sikora "Meise", sikawka "Spritze", von Wiedemann Prät. 62 zu got. siggwan "singen" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 496) gestellt. Wegen der Mehrdeutigkeit des le sī- ist eine sichere Entscheidung unmöglich.

Avots: ME III, 853

trejkungu nakts LP. VII, 280, die Nacht vor Heiligdreikonige.

Avots: ME IV, 229

trijkungi Upītis st. 55, trijkungu diena, Heiligdreikonige.

Avots: ME IV, 234

vienmulis: vgl. li. vienmulys bei Balčikonis unter apvalus und vienmulė bei Juškevič unter komzũlė.

Avots: EH II, 796