Paplašinātā meklēšana

il˜gãm,

3): auch ohne cik: i. tad tur "cik ilgi tad tur" Sessw.

Avots: EH I, 429

il˜gãm Kmpf., AP., tahm. il˜gam (wohl auch im mittlerem Dial. hier und da mit kurzem a), Instr. Pl. fem. g. von il˜gs,

1) lange
(nur temporal): ne ilgām tautu meita valkās zīļu vainaciņu BW. 6012. vai ilgām tavs mūžiņš? pa ilgām, so lange: lustīgam man dzīvuot, ne ilgām mans mūžiņš; tik ilgām mans mūžiņs, kâ vasaras launadziņš BW. 84. tik ilgām sklidināju, līdz meitiņu pavēlēja;

3) cik ilgām (ilgam), wie lange:
cik ilgām tas tâ būs? Psalm. 74, 9. lustīgam man dzīvuot, ciek ilgām man dzīvuot BW. 84.

Avots: ME I, 705

ne-il˜gam, nicht lange: neilgam, te sagŗuva arī ē̦dāji istabā Sil.

Avots: ME II, 715

‡ ričains, mit ausgefahrenen Wagenspuren: ... nuogrìezās sāņceliņš, r., ... smilgām apaudzis Sārts Str. 6.

Avots: EH II, 370

sasirgt Wid., intr., erkranken: Elīza sasirga ar slimību II Kön. 13, 14. muižā gan˙drīz visi cilvē̦ki ar acīm sasirguši LP. V, 393. brālis sasirdzis nuomiris VII, 1209. putni sasirga ar lēkmi MWM. IX, 68. ar ilgām pēc dzimtenes sasirguši Vēr. II, 58. sasirgušie luocekļi tuop me̦lni Konv. ² 420. masalu slimniekam acis mē̦dz būt sasirgušas SDP. VIII, 68. sasirdzis uz nāvi Kat. kalend. v. J. 1901, S, 33.

Avots: ME III, 729

sklidinât Dond., Nigr., Dunika,

1) tr., fakt., gleiten lassen
Bielenstein Holzb. 561: tik ilgām sklidināju (sc.: dē̦lu māti), līdz dēliņu apsuolīja BW. 23621, 2 var.;

2) intr., freqn., gleiten:
es pa ļaužu valuodām kâ pa le̦du sklidināju BW. 8478 var.;

3) geweichten Flachs zum Trocknen ausbreiten
Amboten, Bahten. Refl. -tiês, (auf dem Eise) glitschen Dunika, Frauenb., Wid.: iesim uz le̦du sklidināties! Ahs. sklidināšanās pa glumu le̦du Janš. Bandavā I, 122. In der Bed. 3 zu skliest.

Avots: ME II, 883

‡ smilgājs A.-Schwanb. "apgabals ar smilgām".

Avots: EH II, 537

spilga,

1) Wollgras (eriophorum polystachion)
U.;

2) eine nicht vollständig ausgewachsene Feder (mit il˜ ) Dunika; Flaumfedern
Kronw.;

3) spil˜ga N.-Bartau, ein Glasröhrchen (am Kranz)
Brasche: vaiņaga ārpuse bija izruotāta . . . krellēm un spilgām Janš. Nīca 43. In der Bed. I nach Krček Festschrift für E. Windisch 248 zu li. paspilge̦s dünn im Stroh (vom Korn)", wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 680; anders (zu spilva) Prellwitz Wrtb. ² 389.

Avots: ME III, 995

I ve̦caine U.; Spr., Mag. V, 190, Bers., Gr. - Buschh., Kaltenbrunn. Laud., Lubn., Meiran, Memelshof, Oknist, Saikava, Sehren, Selsau, Sessw., Sissegal, Stockm., Zvirgzdine, ve̦cainis St., U., Ramkau, ein Stück Land, das früher als Acker benutzt worden ist U., das Brachfeld; eine mit Moos bewachsene erhöhte Stelle auf einer Wiese Selb.; "eine hochgelegene Stelle mit Gebüsch" Lubn.; eine noch nie gepflügte Weide Ledmannshof n. Latv. Saule v. J. 1924, S. 169: gulēs... zeme pieci gadi ve̦cainē BW. 3805. ābuoliņa ve̦cainīte smildziņām saauguse 8283. smilgām guovju neredzēju ve̦cainē ganīdama 19123. ai, ve̦cā ve̦cainīt, auga tev rudzi, miež[i]? 23452. nuo celmiņa gre̦mzdu gaida, nuo ve̦caines (Var.: dzedziedas) rācentiņu 3033 var: zirgi ēda ve̦cainē 10569, 13. Pēterim piederēja purva pļava un ve̦caine Stāsti Kraukļu kr. 100. uz šīs pašas ve̦cainītes uzcē̦luši... kruodziņu LP. VI, 233. - Vgl. auch die Orts- resp. Flurnamen Ve̦caine Lvv. II, 65 (Weide in Setzen), II, 167 (Gesinde in Jāsmuiža), Lielā ve̦caine II, 170 (Gesinde in Lievenhof), Garā ve̦caine II, 58 (Feld in Dubena), Ve̦caines II, 70 (Weide in Wallhof), Ve̦caiņu kalns II, 67 (Hügel in Selb.). Zu ve̦cs.

Avots: ME IV, 514

zvīļaîns,

1) "?": atspīd ziemeļblāzma zvīļaina Asp. IV, 27. ugunīgās ripas zvīļainuos gre̦dze̦nuos izplētās Stari II, 102. uzplūda zvīļaini plūdi V. Eglītis Eleģijas 64. (vēji) nuo smilgām rauj zvīļainuo plē̦ku Domas I, 914;

2) "buntfarbig schillernd":
zvīļains ūdens; "gleissend": zvĩļains ze̦lts Schwitten.

Avots: ME IV, 780