Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ilgst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ilgst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (19)
apvilgt
apvil̂gt, -ve̦lgu oder -vilgstu C., -vilgu J. Kaln., intr., ringsum feucht- werden: asarām apvildzis skats Zalkt. I, 106. siena guba par nakti apvilgusi. milti maisā visapkārt apvilguši J. Kaln.
Kļūdu labojums:
feucht- = feucht
Avots: ME I, 136
Kļūdu labojums:
feucht- = feucht
Avots: ME I, 136
atvilgt
atvil̂gt C., feucht, weich werden: grāmatām atvilga lapas MWM. VIII, 866. cietā seja atvilga VIII, 498. izkaltušās vārpas nuo mitruma atvilgušas RA. [kaudze tā kā atvilgst A. Up.
Avots: ME I, 210
Avots: ME I, 210
ie
ie- (verbal gewöhnlich ìe -, nominal auch iẽ -), untrennbares Präfix,
A) in verbalen Zusammensetzung, ein-, hinein-, herein-,
1) rein lokal: ieiet tur iekšā LP. VI, 735 "geht dort hinein."
(Auf der lokalen Bedeutung beruhen auch Verben wie ieteikt, einraunen, anpreisen; iegaumēt, begreifen; iemigt, einschlafen n. a.);
2) in der Bedeutung des Beginnens:
ielaist mucu, ein Fass anzapfen; iegriezt maizi, Brot anschneiden;
3) das Geraten in eine Stimmung od. in einen Zustand bezeichnend, z. B.:
iesirgt, krank werden; slimība ieilgst, die Krankheit wurzelt sich ein; ieskābt, anfangen sauer zu werden;
4) eine zeitliche oder quantitative Einschränkung der Handlung bezeichnend:
viss mežs iešņācies LP. VII, 1, 27, der ganze Wald habe (für eine kurze Zeit) zu brausen angefangen; ierūkties, etwas donnern;
5) zur Perfektivierung des Verbaldegriffs: iemācīties, erlernen;
B) in nominalen Zusammensetzungen:
1) Verbindungen der Präposition mit der regierten Kasusform: ieruocis, Werkzeug; ienāši, die Kruppe (Pferdekrankheit);
2) attributiv: ieleja, Tal;
iemulda, muldenförmige Vertiefung;
3) einschränkend:
iekrēsliņā Treiland Nar. p. No 436, in (nicht voller) Dämmerung; ieskābs, säuerlich u. a. [In der letztern Bedeutung gebraucht MSil. - auch vor Verben - iẽ -, z. B. iẽlietāt "dann und wann (ein neues Werkzeug) gebrauchen" (neben iêlietāt 2 "benutzend brauchbar machen"); iẽlabêt "eine Tendenz zum Gutwerden zeigen" (neben iêlabêt 2 "gut werden"); iêduzêt "ein wenig verschimmeln" (neben iêduzêt "ein wenig verschimmeln" (neben iêduzêt 2 "verschimmeln (perfektiv)". Auch in Dunik komme vor Verben auch iẽ - vor. - Zu apr. en, li. į̃, germ. in, gr. ἐν "in" u. a.; vgl. Le. Gr. 503 f.]
Avots: ME II, 1
A) in verbalen Zusammensetzung, ein-, hinein-, herein-,
1) rein lokal: ieiet tur iekšā LP. VI, 735 "geht dort hinein."
(Auf der lokalen Bedeutung beruhen auch Verben wie ieteikt, einraunen, anpreisen; iegaumēt, begreifen; iemigt, einschlafen n. a.);
2) in der Bedeutung des Beginnens:
ielaist mucu, ein Fass anzapfen; iegriezt maizi, Brot anschneiden;
3) das Geraten in eine Stimmung od. in einen Zustand bezeichnend, z. B.:
iesirgt, krank werden; slimība ieilgst, die Krankheit wurzelt sich ein; ieskābt, anfangen sauer zu werden;
4) eine zeitliche oder quantitative Einschränkung der Handlung bezeichnend:
viss mežs iešņācies LP. VII, 1, 27, der ganze Wald habe (für eine kurze Zeit) zu brausen angefangen; ierūkties, etwas donnern;
5) zur Perfektivierung des Verbaldegriffs: iemācīties, erlernen;
B) in nominalen Zusammensetzungen:
1) Verbindungen der Präposition mit der regierten Kasusform: ieruocis, Werkzeug; ienāši, die Kruppe (Pferdekrankheit);
2) attributiv: ieleja, Tal;
iemulda, muldenförmige Vertiefung;
3) einschränkend:
iekrēsliņā Treiland Nar. p. No 436, in (nicht voller) Dämmerung; ieskābs, säuerlich u. a. [In der letztern Bedeutung gebraucht MSil. - auch vor Verben - iẽ -, z. B. iẽlietāt "dann und wann (ein neues Werkzeug) gebrauchen" (neben iêlietāt 2 "benutzend brauchbar machen"); iẽlabêt "eine Tendenz zum Gutwerden zeigen" (neben iêlabêt 2 "gut werden"); iêduzêt "ein wenig verschimmeln" (neben iêduzêt "ein wenig verschimmeln" (neben iêduzêt 2 "verschimmeln (perfektiv)". Auch in Dunik komme vor Verben auch iẽ - vor. - Zu apr. en, li. į̃, germ. in, gr. ἐν "in" u. a.; vgl. Le. Gr. 503 f.]
Avots: ME II, 1
ieilgt
ìeil̃gt, andauern, sich hinziehen (zeitlich), sich einwurzeln: slimība ieilgst, die Krankheit wurzelt sich ein. ieilgušajiem aizspriedumiem MWM. VI, 175.
Avots: ME II, 22
Avots: ME II, 22
ilglaicīgs
il̃glaĩcîgs *, langwierig, chronisch: ilglaicīgi iekaisumi MWM. IX, 729; ilglaicīga (ilgstuoša) slimība.
Avots: ME I, 705
Avots: ME I, 705
ilgt
il̃gt: mit ìl N.-Wohlfahrt,
1): jis nevarēs tik ilgi i. (vorhalten, am Leben bleiben),
juo jam ir diluonis Bērzgale;
2): man tīri siekalas te̦k un vē̦de̦rs ilgst; ja ... visādas ē̦damas lietas kuopā ieraugu Pēt. Av. II, 134; ‡
3) "verlängern"
(in einem handschriftl. Vokabular).
Avots: EH I, 430
1): jis nevarēs tik ilgi i. (vorhalten, am Leben bleiben),
juo jam ir diluonis Bērzgale;
2): man tīri siekalas te̦k un vē̦de̦rs ilgst; ja ... visādas ē̦damas lietas kuopā ieraugu Pēt. Av. II, 134; ‡
3) "verlängern"
(in einem handschriftl. Vokabular).
Avots: EH I, 430
ilgt
il̃gt, -stu, -gu, (li. ìlgti),
1) dauern, währen:
viņa ceļuojumi ilga divi gadi Vēr. II, 271. saruna ilgusi divi stundas Vārds. ilgstuoša slimība MWM. V, 480;
2) sich sehnen:
viņš ilgst pēc manis A. XVII, 817. [Hierher vielleicht folgende Phrase aus Erlaa: kuo tu te ilgsti?]
Avots: ME I, 706
1) dauern, währen:
viņa ceļuojumi ilga divi gadi Vēr. II, 271. saruna ilgusi divi stundas Vārds. ilgstuoša slimība MWM. V, 480;
2) sich sehnen:
viņš ilgst pēc manis A. XVII, 817. [Hierher vielleicht folgende Phrase aus Erlaa: kuo tu te ilgsti?]
Avots: ME I, 706
pārilgt
pãril̃gt, [langwierig werden: jāgādā, lai slimība nepārilgst] Bers. n. A. XIV, 1, 409.
Avots: ME III, 157
Avots: ME III, 157
sekšēt
sekšêt, -ẽju,
1) sekšēt Wid., sekšķēt U., tr., beschmutzen, besudeln;
2) intr., schmutzig werden
PS., Fest. (sekšēt); sich schweinisch halten U. (sekšķēt): zeķes zābakuos savilgst un sasekšē Fest.;
3) plappern, schwatzen
Etn. IV, 165. Wohl zu ai. š̍ákṛt und gr. χόπρος "Mist"; über li. šikti "schefssen" vgl. Symbol. gramm. in hon. J. Rozwadowskf II, 15.
Avots: ME III, 814, 815
1) sekšēt Wid., sekšķēt U., tr., beschmutzen, besudeln;
2) intr., schmutzig werden
PS., Fest. (sekšēt); sich schweinisch halten U. (sekšķēt): zeķes zābakuos savilgst un sasekšē Fest.;
3) plappern, schwatzen
Etn. IV, 165. Wohl zu ai. š̍ákṛt und gr. χόπρος "Mist"; über li. šikti "schefssen" vgl. Symbol. gramm. in hon. J. Rozwadowskf II, 15.
Avots: ME III, 814, 815
smaulēt
smilgt
spilgt
‡ II spilgt, erglänzen: debess tālumi klusā ze̦ltā spilgst Skalbe Raksti I (1938), 289. nuo uguns puķe plaukst un zied un sārkst, pret nakti spilgst Rainis Dz. un d. III2, 343. viņa slava juopruojām spuožāka spilgs Austriņš Aizsaulē 130.
Avots: EH II, 550
Avots: EH II, 550
tirdoņa
‡ tirduoņa "ilgstuoša, intensīva tirdīšana" (?): (šaubu apstātam cilvē̦kam) tirduoņu pavairuoja vēl ... nejēdzīgais uzbrukums Austriņš Raksti IV, 561.
Avots: EH II, 683
Avots: EH II, 683
uzstilgt
uzstilgties
vērst
vḕrst,
1): v. uzmanību uz kuo PV. kalējs vērš ("?") uz iesma rubeni un ce̦p Skalbe Raksti IV (1938), 212; zu etwas machen, verwandeln:
darbs vērta sārtus viņas vaigus Vindedze 13. vēršuot mežu līdumuos 8; ‡
4) "plötzlich zu laufen beginnen"
Auleja: kai vērss guovis nuo kalna. vērss vis˙aplīk par ustabu. Refl. -tiês,
1): gulē̦dams viņs vēršas augšņupē̦du PV. teica jauneklis, vē̦rzdamies pie ... ceļa biedra Atpūta № 371, S. 4. vārpas pašas vēršas (prt. vērsēs) kuopā AP. sniegs bij kļuvis žulgans, un nuo apakšas jau vērtās augšup ūdens, kad kāja iegrima līdz le̦dum Jauns. J. un v. 381. sniegam cauri sāka v. me̦lni dubļi 49; sich (ver)wandeln, (zu etwas) werden:
ve̦cais ... nuomirstuot vientik spēj v. Rainis Dz. un d. II, 85. ģīmis bija laipns un izbrīnā vērties Anna Dzilna 16. kad jau abra vēŗtās iztukšuota 176. laikā nuo tevis vērrsīsies vīrs Vindedze 7. auns vēršuoties vēl lielāks Pas. XIV, 399. pe̦lē̦kās sienas ... vērtās draudzīgas, kad ... Daugava 1939, S. 317. lietus vērtās ilgstuošā Jauns. Sliņķu virsn. 183. (mākuoņi) vērtās me̦lnās ... sluotās Neskaties saulē 5. tur tagad vērtās me̦lna, tre̦kna zeme J. un v. 414.
Avots: EH II, 778
1): v. uzmanību uz kuo PV. kalējs vērš ("?") uz iesma rubeni un ce̦p Skalbe Raksti IV (1938), 212; zu etwas machen, verwandeln:
darbs vērta sārtus viņas vaigus Vindedze 13. vēršuot mežu līdumuos 8; ‡
4) "plötzlich zu laufen beginnen"
Auleja: kai vērss guovis nuo kalna. vērss vis˙aplīk par ustabu. Refl. -tiês,
1): gulē̦dams viņs vēršas augšņupē̦du PV. teica jauneklis, vē̦rzdamies pie ... ceļa biedra Atpūta № 371, S. 4. vārpas pašas vēršas (prt. vērsēs) kuopā AP. sniegs bij kļuvis žulgans, un nuo apakšas jau vērtās augšup ūdens, kad kāja iegrima līdz le̦dum Jauns. J. un v. 381. sniegam cauri sāka v. me̦lni dubļi 49; sich (ver)wandeln, (zu etwas) werden:
ve̦cais ... nuomirstuot vientik spēj v. Rainis Dz. un d. II, 85. ģīmis bija laipns un izbrīnā vērties Anna Dzilna 16. kad jau abra vēŗtās iztukšuota 176. laikā nuo tevis vērrsīsies vīrs Vindedze 7. auns vēršuoties vēl lielāks Pas. XIV, 399. pe̦lē̦kās sienas ... vērtās draudzīgas, kad ... Daugava 1939, S. 317. lietus vērtās ilgstuošā Jauns. Sliņķu virsn. 183. (mākuoņi) vērtās me̦lnās ... sluotās Neskaties saulē 5. tur tagad vērtās me̦lna, tre̦kna zeme J. un v. 414.
Avots: EH II, 778
vilgt
vil̂gt Bers., C., Golg., Lennew., Nötk., -gstu, -gu, feucht werden AP., Grawendahl, Sessw., Vīt.: siênas vilgst Drosth., Lennew. drēbes ūdenī (rasā, miglā) vilgst Bers. slapjā laikā zeķes zābakuos vilgst Vīt. sausa labība uz mitra kluona sāk vilgt un pelēt ders. lini pagrabā sāk vilgt Golg. Zu val̂gs II.
Avots: ME IV, 587
Avots: ME IV, 587
zilgt
zìlgt 2, zilgstu, zilgu Mar., blau werden Nötk.: gaiss zilgst Mar. n. RKr. XV, 145; "grün werden" (?) Warkl. (mit il̂).
Avots: ME IV, 719
Avots: ME IV, 719
žūrēt
I žūrêt,
1): mit ù 2 Borchow, Erlaa;
2): "ūdeni" ME. IV, 837 zu verbessern in "ūdeni"";
6): mit ù2 Linden in Kurl., Saikava, Selsau;
7): mit ù 2 Erlaa; ‡
10) "ilgstuoši kuo darīt" (mit ù 2 ) Selsau n. FBR. IX, 135. ‡ Subst. žùrē̦tājs 2 Saikava "lijējs, lietus".
Avots: EH II, 823
1): mit ù 2 Borchow, Erlaa;
2): "ūdeni" ME. IV, 837 zu verbessern in "ūdeni"";
6): mit ù2 Linden in Kurl., Saikava, Selsau;
7): mit ù 2 Erlaa; ‡
10) "ilgstuoši kuo darīt" (mit ù 2 ) Selsau n. FBR. IX, 135. ‡ Subst. žùrē̦tājs 2 Saikava "lijējs, lietus".
Avots: EH II, 823