II mèlst: meļš kâ ... laika grāmata Janš. Dzimtene III 2 , 310; phantasieren L. Refl. -tiês: auch (flunkern) Segew.: melsuos saviem biedriem ..., ka mani sagūstījuši Janš. Līgava II, 315. tie divi melšas tâ, ka ne˙kā nevar saprast Mežv. ļ. II, 16; hartnäckig auf etwas bestehen Kaltenbr.: mèlsies2, lai parāda pasi; "ķilduoties, aplinkus uzmākties" (mit èl2 ) Saikava. ‡ Subst. mèlsējs2 Auleja, ein Fasler.
2)aufdrängen: uzmākt uotram savu gribu Golg. Refl. -tiês,sich aufdrängen U., Meiran, Wolm. u. a.; über einen kommen; gewaltsam eindringen, feindlich überziehn U.: tik ļuoti sāka uzmākties, ka nevar atkauties Krilova pas. 56. miegs uzmācās LP. IV, 18. itkâ tai uzmāktuos ģībuons Vēr. II, 575. viņam piepeši uzmācas duomas Krišs Laksts 27. uzmācas jautājums Vēr. II, 83. - Subst. uzmàkšanâs,das Sichaufdrängen;uzmàkums,das einmalige, vollendete Sichaufdrängen, der Überfall:tautā... sakrājies diezgan spē̦ka izturēt arī šuos uzmākumus Druva III, 566; uzmàcẽjs,wer sich aufdrängt, wer überfällt:uzmācējiem pretī atturēties Brīvzemnieks Mūsu taut. pas. I, 10. uzmācējus nuo durvīm atgaiņāt nuost RKr. VI, 91.
uzstãvêt L., U., Spr., = uzstât(iês) 1: mums var uzstāvēt un uzmākties I Mos. 43, 18. uzstāvēja, lai sējuot daudz linu (ähnlich A. v. J. 1899, S. 294). puisis negribējis. saimnieks uzstāvējis Pas. III, 56 (ähnlich V, 179). svešais... nestāsta, bet zaldāts uzstāv, kamē̦r... IV, 232.