Paplašinātā meklēšana

‡ àizdìndêt ² KatrE., = ‡ àizdimdêt.

Avots: EH I, 19

‡ àizšķindêt, klingend (klirrend) sich entfernen: zvani vien aizšķindēja Bers. ar kāju paspe̦rtais bleķa gabals aizšķindēja pa bruģi pruojām Dunika, Kal.

Avots: EH I, 55

atšķiñdêt, erklingen, erschallen: atšķindēs ilkss pulkstentiņš R. Sk. II, 32.

Avots: ME I, 201

blin̂dêt ² viņam zirgi (kamanas) kâ blind Stenden. meitas uzcē̦rtas kâ blind ebenda. Hierher wohl auch li. bliñdė "Salweidë.

Avots: EH I, 229

blin̂dêt ² -u, -ēju, glänzen, schimmern: gre̦dze̦ns blind nul tālienes Dond. [Zu blinst "schimmern"].

Avots: ME I, 315

‡ blìndêtiês ² Zvirgzdine, -ējuôs, sich herumtreiben: blindējos pa sē̦tu bez darba.

Avots: EH I, 229

dindêt: auch N.-Peb., (mit iñ) AP., Ramkau, (mit ìn ² ) Heidenfeld, KatrE., Lubn., Meselau, Saikava, Sessw., Sonnaxt, Warkl.

Avots: EH I, 320

dindêt, -ēju, dindêties, dröhnen N. - Schwnb., Adsel, [Lis.], BW. 5941; 16626, [35477, 1]: Daugaviņa (te̦k) dindē̦dama BW. 30710, 6. [Aus dimdêt.]

Avots: ME I, 469

ìešķindêtiês, erklingen, erklirren: uz ielas iešķindējās zvārgulis Vēr. I, 1027. dzirdēja traukus iešķindamies Saul.

Avots: ME II, 76

indêt,

1) für īdêt, nīdêt, leise brüllen:
kad es gāju tautiņās, pakaļ nāca indē̦damas BW. 29485 (Kaltenbrunn); [

2) iñdêt "weinen"
Salis.]

Avots: ME I, 708

‡ izvindêt BW. 16182, 1, = izviñdât.

Avots: EH I, 496

liñdêt: aus liv. lind dass.

Avots: EH I, 742

liñdêt "fliegen" Salis.]

Avots: ME II, 471

ļin̂dêt ² [Lautb.J, -u, -ẽju, intr. sich hinund herbewegen: kâ dzīvsudrabs ļind un spīguļuo e̦ze̦ra rāmais spuogulis Lautb.

Avots: ME II, 540

nùodindêt: zeme nuodindēja Tdz. 53223.

Avots: EH II, 39

nùodindêt, auch refl. - tiês, erdröhnen, krachen: aizsala e̦ze̦rs, nuodindējās vien RKr. VII, 104.

Avots: ME II, 775

‡ nùoiñdêt*, vergiften. Refl. -tiês, sich vergiften.

Avots: EH II, 49

nùošķiñdêt, intr., einen klingenden, klirrenden Schall von sich geben: ze̦lta pieši nuošķindēja, nuo kumeļa nuole̦cuot BW. 14379.

Avots: ME II, 866

nùospindêt, nùospiñdzêt, intr., einen summenden Laut von sich geben: bites viņam nuospindēja garām A. VIII, 1, 107. bite nuospindz gar ausīm Egl.

Avots: ME II, 855

pãršķindêt, tr., übertönen: graši taukaini pāršķind sauldziesmas skaļas Plūd.

Avots: ME III, 181

pašķiñdêt, erklingen: nauda vien pašķindeja Bauske.]

Avots: ME III, 113

I rindêt, -ẽju, kühlen lassen U.

Avots: ME III, 527

II rindêt, -ẽju, = rindât, in eine (gerade od. kreistörmige) Reihe stellen U. Refl. -tiês, sich in eine Reihe stellen: viņi rindējas kâ meta zuosis Kronw. n. U. lieli bari jātnieciņu rindējas Plūd. Rakstn. II, 278.

Avots: ME III, 527

‡ sa-iñdêt, vergiften. Refl. -tiês, sich vergiften: saindēšanās ar kādu ... nāvīgu vielu Janš. Līgava II, 204.

Avots: EH II, 413

sašķindêt, zusammenprallend oder in Bewegung gesetzt erklingen: glāzes ne̦suot sašķindēja.

Avots: ME III, 755

šķiñdêt: auch AP., Schwitten, Smilt., Stenden, Talsen, (mit ìn ² ) Heidenfeld, Sessw.

Avots: EH II, 636

šķiñdêt Bl., Bauske, Dond., Dunika, Ermes, Frauenb., Iw., Līn., Selg., Siuxt, Suhrs, Wandsen, šķin̂dêt Bers., Gr. - Buschh., Saikava, -u od. -ẽju, -ẽju, klingen, klirren U., Erlaa, Mar.: pulkstenītis šķind tālumā Dunika. zvans... gaŗlaicīgi šķind Apsk. v. J. 1903, S. 425. izdzirda... zvarguļus šķindam Janš. zuobens šķindēja Kra. Vīt. 79. izkapts... klab un šķind LP. V, 63. šķindē (Var.: šķind) pieši, rīb zābaki BW. 24208, 1. zviedz kumeļi, šķind (Var.: skan) iemauti 13454, 5 (ähnlich: 18988; 32931, 1). šķind zemīte... man... staigājuot: bij manā vaiņagā duj dimanta gabaliņi 6107. trūks šnuorīte šķindē̦dama 32258, 3. nuoiet saule vakarā šķindē̦dama, žvārdzē̦dama 18225. Nebst skandinât zu skanêt?

Avots: ME IV, 41, 42

spiñdêt,

1): auksts laiks, tâ ka spind vien Seyershof; ‡

2) glänzen
Pas. IX, 512 (aus NB.).

Avots: EH II, 551

spiñdêt Ermes, -u, -ẽju, intr., pīkstêt; summen (von Insekten); (im Ohr U.) klingen (mit iñ ) Ruj., Zögenhof; weinen U.: spindele spind Etn. II, 51. bites spind, vom gereizten, bösen Summen gesagt U. bite dīca un spindēja Sudr. E. MWM, v. J. 1896, S. 913, skrej, bitīte, spindē̦dama! BW. 12333, 3. medīgas bitītes skrien, ka spind vien Zaravič. aizskrien muša, ka spind vien LP. VII, 1184. salst, ka spind vien U., von starkem Frost gesagt. - Ede sauca spinduošā balsī MWM. Da helle Licht- und Schallempfindungen häufig gleichbenannt sind, (als ein Kuronismus resp. Lituanismus) zu spîdêt "glänzen"? Anders (zu gr. σπονδύλη "Erdkäfer") Prellwitz Wrtb. ² 428.

Avots: ME III, 997

‡ tindêt, ein Schallverbum: kas tur tind, kas tur rīb ...? plīsa kalni, šķīrās zeme Tdz. 55664.

Avots: EH II, 683

‡ uzvindêt, = ‡ uzvindât: ar vindiņu uzvindēja Tdz. 53740.

Avots: EH II, 739

vindêt, s. vindât.

Avots: ME IV, 599

zvindêt, klingen: Jānis brauca Jāna nakti zvindē̦dams (Var.: šķindē̦dams), švarkstē̦dams BW. 33002 var. (aus Schrunden). Als ein Kuronismus (und Reimwort zu šķindêt) zu aksl. zvьněti "klingen", zvonъ "Ton", zvo,kъ "Klang", li. žvangė̕ti "klingen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 642.

Avots: ME IV, 776