Paplašinātā meklēšana

àizirdzêt od. *àizirgt, fort-, hinrieseln, -fluten (von Tönen): tâ kâ nievu skaņa aizirdz gaisuos Plūd. Domas I, 537.

Avots: EH I, 26

àizmir̂dzêt, -guôt, intr., hinstrahlen, strahlend, leuchtend sich entfernen: ūdeņi pavasaŗa plūduos tā vien kā mirdzēt aizmirdz uz leju JK. burbuļi saules mirdzumā kā sudrabs aizmirguoja MWM. VII, 572. Refl. àizmirdzêtiês, für eine kurze Zeit aufleuchten, erstrahlen: baltie stāvi - tie, šķiet, nu sadre̦b, aizmirdzas Druva III, 387.

Avots: ME I, 40

‡ apmirdzêt, bescheinen, bestrahlen: pats sevis apmirdzē̦ts Ezeriņš Leijerk. II, 221.

Avots: EH I, 102

atmir̂dzêt: tāds gaišums atmirdzēs arī ap mani Janš. Mežv. ļ. II, 157.

Avots: EH I, 156

atmirdzêt, intr., erglänzen, sich glänzend wiederspiegeln: drīz viņa seja atmirdz liesmas sarkanumā Up.

Kļūdu labojums:
wiedrespiegeln = widerspiegeln

Avots: ME I, 177

‡ atžirdzêtiês U. (unter žirdzēties), = atžirgt.

Avots: EH I, 183

ìemir̂dzêtiês, aufleuchten, erglänzen: viņa acis ļauni iemirdzējās A. XXI, 505. kauju ē̦nas bālganas te zūd, te iemirdzas Vēr. II, 851. zieduonis nāk! iemirdzas katra mala Kārstenis Gāju p. 19. Ungew. das Aktiv ìemir̂dzêt: viņas ē̦nās iemirdz gaismas dzirkstele Treum.

Avots: ME II, 45

irdzêt, rieseln: avuota ūdens irdzēja. dzīslās zemes nemiers irdz Dz. Vēstn.; [ir̃dzêt ² "schnell und mit Geräusch über Steine fliessen" Mitau].

Avots: ME I, 709

izmirdzêt, zu Ende leuchten, aufhören zu leuchten: tur mans sapnīt(i)s zvaigznes lasa, kuŗas izmirdz līdz ar viņu Druva II, 700.

Avots: ME I, 772

mir̂dzêt, ‡ Refl. -tiês Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 85 "?".

Avots: EH I, 816

mir̂dzêt [li. mirgéti "flimmern"], -u, -ẽju,

1) schimmern, flimmern, funkeln:
smalku linu gruožu viju, sudrabā mē̦rcē̦dams, lai brauc mana līgaviņa kâ saulīte mirdzē̦dama BW. 15958. tautu dē̦ls juostu juoza, mirdz mirdzamu ziediņiem 13918. sērdienītes drēbes mirdzēja un vizēja vienā ze̦ltā Dīcm. pas. I, 65. mirdzuošas acis Austr. k. 1893, S. 45. visa mirdzuošā laime bij pa˙galam Dīcm. pas. I, 39;

2) fein regnen
U. - Subst. mir̂dzêšana, das Flimmern, Funkeln, Schimmern; mir̂dzẽjums, der Schimmer. [In der Bed. 1 zu marga

II (s. dies und auch Jagić AfslPh. II, 397, Krček Grupy 132 ff., Wood AJPh. XXI, 179 f., Solmsen KZ. XXXIV, 23 ff.); in der Bed. 2 zu me̦r̂ga III (s. dies).]

Avots: ME II, 631

ņir̂dzêt [Serbigal], -u, -ẽju, für mirdzêt: kas tur spīd, kas tur ņirdz? Serbigal; vgl. auch ņir̂t.

Avots: ME II, 903

nùomirdzêt, erblinken; schnell vorüberfligen, vorüberstreifen Spr.: kad es jāšu sievas ņemt, visi meži nuomirdzēs BW. 30035, 1. aizskrēja, ka nuomirdzēja vien.

Avots: ME II, 820

pamir̂dzêt], pamirguôt, pamirgt, intr., hervorleuchten, aufblitzen, ein wenig schimmern: celiņa uotrā galā pamirguoja zilas drēbes Dz. Vēstn. tam zuobe̦ns ruokā pamirga Rainis. [luogā pamirdzēja uguns].

Avots: ME III, 71

samirdzêt, aufschimmern: uzcēluos, kad rīta gaisma tikkuo samirdzēja Ruj.

Avots: ME III, 686

‡ sirdzêt Lng. "räufeln".

Avots: EH II, 488

spirdzêt: barība garda ... spirdzēja sirdi Dünsb. Od. 208.

Avots: EH II, 551

spirdzêt, s. spirdzinât.

Avots: ME III, 999

uzmir̂dzêt: aiz ... priedēm sāka u. tāle Anna Dzilna 17.

Avots: EH II, 729

uzmir̂dzêt, aufleuchten, aufflimmern, auffunkeln: pie debesīm uzmirdzēja zvaigzne. šļakatas uzmirdzēja gaisā Veselis Tīruma ļaudis. piepeši apziņā... kas uzmirdzēja Upītis Sieviete 218.

Avots: ME IV, 360

virdzêt: kad laiva atšaujas uz krasta malu, tad ūdens iepakaļis virdz un jaucas un burzguļuo Blaum. Raksti VII ⁵ (1935), 296, griež sniegā slieces virdzuošas vagas X ⁴ (1938), 134.

Avots: EH II, 787

virdzêt, -u od. -ẽju, -ẽju "?": sudraba upīte garām virdz Stari I, 139. tur rati virdz Apsk. v. J. 1903, S. 220. juo dziļa vāts, juo sārti ziedi virdz Rainis Gals un sākums 125. sniegs virdzējis ap galvu A. XX, 403.

Avots: ME IV, 604

žirdzêtiês, wieder zu sich kommen U.

Avots: ME IV, 811

‡ žvirdzêt "?": (tiltam ar vaŗa gruodiem bāleliņš) pāri brauc ... kâ mēnesis žvirdzē̦dams Tdz. 55035.

Avots: EH II, 824

laîstîgs *, schillernd, glänzend: nuo svārkstūŗiem divas asins strūklas laistīgā rencelē līst Bārda; laistīgs atlass Egl. laistīgs tīkls zaļu pavedienu sāk mirdzēt trīsē̦dams starp zaļiem zariem Fr. Bārda. S. laîstîtiês.

Avots: ME II, 413

I marguôt [li. mar̃guoti "bunt schimmern"],

1) intr., = mirdzēt, schimmern, leuchten [mar̃guôt Kursiten, mārguôt Schrunden]: visu nakti, līdz saule sāk marguot Vēr. I, 1162. marguodama saule lēca BW. 27869. kuoku lapās vēl marguoja ze̦lta stari Vēr. II, 445. [e̦ze̦rs mar̂guo AP., der See schimmert (kleine Wellen schlagend).] lai brauc mana ļaudaviņa, kâ saulīte marguodama (Var.: mirdzē̦dama, vizē̦dama) BW. 15960 var. marguo mans augumiņš 14387. pūriņš marguot marguoja, saulei le̦cuot vizēt vizēja 13282, 3. maigi marguojuošs tuonis glezniecībā Duomas III, 115;

2) [ausnähen
Bauske; verzieren; bunt machen?]: jaunas meitas marguo savus vainadziņus BW. 13879. līst[i], lietiņ, marguodams, marguo manas vilnānīties! man nebija māmuliņas, vilnānīšu marguotājas 4582. marguoti raksti Konv. ² 2561. nelūkuoju augstu ļaužu, ne marguotu (Var.: rakstītu) klēšu durvu BW. 25911, 2. mīksts sniedziņš gaisu marguo Stari II, 44;

3) "?": uozuoliņš, marguotiem [mehrfach gekrümmt, hin und her gebogen?]
zariņiem Skuolas druva 38;

[4) "?": trīs vasaras vienu zeķi kâ marguot nuomarguoju BW. 10447, 2. Subst. marguõjums, Verzierung, Ornament].

Avots: ME II, 563, 564

I pavidêt "pamirdzēt" (?) Libau: aiz re̦tajām priedēm vietām pavidēja balts izplatījums; vgl. pavīdēt III.

Avots: ME III, 137

šķiêdra: auch Ramkau; auklu vij nuo dujām šķiêdrām ² Grob. kad š. atle̦c, tad var linus jemt augšām ebenda. linu š. BW. 7877. (liniem) lai šķiedriņa mirdzēt mirdz 28274. šitās šķiedras (Feder- od. Schleierwolken) ve̦lk atkal tâ kâ uz lietu Heidenfeld.

Avots: EH II, 640

I vidêt "neskaidri pamirdzēt" Borchow, Meiran. Nebst lat. vidērī "scheinen" zu viedêt.

Avots: ME IV, 578

I viznît, -ĩju Peb. "auksti mirdzēt, laistīties, spīguļuot": (e̦ze̦rs) saulē mirguo un viznī Austriņš M. Z. 94. (fig.) dvēselei mazliet viznījuot Vērpetē 3.

Avots: ME IV, 631

II zvilnêt, -u (-ẽju Nötk.), -ẽju, flammen (mit il̂ ) Mar.; glühen; "mirdzēt, laistīties, līguoties" Nötk.: liesmes zviln Mar. n. RKr. XVII, 132. māja zviln vien (während der Feuersbrunst) XV, 145. krāsnī uogles zviln. pļava zvilnē nepļauta Nötk. Nebst li. žvìlti "glänzen" und žvelù "brenne" (bei Būga KZ. LII, 288; acc. s. part. prs. žvelanti, Rad XL, 123 aus Bretkun) wohl zu ai. jvàlati "flammt" (wenn mit ererbtem l); s. Le. Gr. 579 und Wood Post-conson. w in Indo-eur. 78 f.

Avots: ME IV, 775