aizspīguļot‡ àizspīguļuôt: saule aizspīguļuo kuplus debešus U. (unter spīguļuot) "die Sonne tritt hinter dichten Wolken strahlend hervor (funkelt sie weg)".Avots: EH I, 50
piemargotpìemarguôt,1): lietiņš piemarguojis (pierasinājis) zâli Aahof, Schwanb., Sessw.; ‡4) "piespīdēt, pievizuļuot" Plm.: ȩzȩrs piemar̂guojis nuo mēness stariem; "spīguļuot" (?) Renzen; ‡5) in grosser Menge sticken Saikava: kuo gan visu viņas ar māti piemar̂guojušas! ‡ Refl. -tiês "?": zvaigznes bij piemar̂guojušās ȩzȩrā Plm.Avots: EH II, 260
svīļotsvīļuôt,1) "?": svīļuojuoši labības lauki Tēv.;2) "= zvīļuot, funkeln, schimmern, glänzen": uguns atspīdums svîļuo 2 - drīz gaišāks, drīz tumšāks MSil. Refl. -tiês, "spīguļuot" Vīt. (mit ì 2 ), mit Unterbrechungen flammen, flackern Bauske (mit ĩ).Avots: ME III, 1163
viznītI viznît, -ĩju Peb. "auksti mirdzēt, laistīties, spīguļuot": (e̦ze̦rs) saulē mirguo un viznī Austriņš M. Z. 94. (fig.) dvēselei mazliet viznījuot Vērpetē 3.Avots: ME IV, 631