aizkurt
àizkur̃t: a. (anzünden) sveci Rutzau. ‡ Refl. -tiês, = ‡ àizkurêtiês: krāsns jau labi aizkūrusies.
Avots: EH I, 33
Avots: EH I, 33
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izkurt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izkurt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
aizkurt
aizkurtēt
‡ àizkurtêt, schwammig, holzig zu werden anfangen Sessw. u. a.: kāļi, rāceņi jau aizkurtējuši.
Avots: EH I, 33
Avots: EH I, 33
izkurt
izkur̃t, tr., ausheizen: māsa teikuse, lai izkuŗuot pirti LP. VI, 768. Refl. - tiês,
1) intr., ausheizen:
krāsns jau izkūrusies;
2) zur Genüge, bis zum Überdruss, ohne Erfolg heizen
BW. 33380.
Avots: ME I, 757
1) intr., ausheizen:
krāsns jau izkūrusies;
2) zur Genüge, bis zum Überdruss, ohne Erfolg heizen
BW. 33380.
Avots: ME I, 757
Šķirkļa skaidrojumā (12)
aizkurināt
aizkurst
[àizkurst (zu li. kur̃sti "taub werden"), taub werden: neturi aizkurtušas ausis kā rubens rudenī! Manc. Post. II, 68; ähnlich noch in Bersohn.]
Avots: ME I, 34
Avots: ME I, 34
izķirpēt
izķirpêt, intr., hohl, schwammig werden: izķirpējušuo (izkurtējušuo) kuoku duobumi Antr. II, 25.
Avots: ME I, 760
Avots: ME I, 760
izkurcēt
izkur̃cêt, izkur̃têt (am häufigsten d. Part. praet. izkur̃cẽjis, izkurtẽjis, auch izkur̃cis Grünh., izkur̃tis gebrauchlich),
1) schwammig, holzig, morsch, mürbe werden, auswachsen, im Innern verfaulen:
kāļi, rāceņi pa˙visam izkurcējuši (- tējuši). sirds trausla kâ izkurtējis rācenis MWM. VI, 224. izkurcējis kâ apses malka Naud. sniegs, le̦dus izkurcējis od. izkurtējis Naud., Gold., MWM. VII, 714. krāsns nuo mitruma bij pa˙visam izkurtējusi un taisījās sabrukt A. XVI, 1065;
2) das part. prt. act., verdorben, verjammert, verkommen, nicht recht funktionierend:
man galviņa izkurcējuse (Var.: - tējuse) kâ tam kuoka dzenīšam BW. 31702, 1. izkurtējuši studenti MWM. III, 533. rupja, izkurtusi balss Sudr. E. viņš dzīves baudās ve̦cs jau kļuvis un izkurtējis kārumnieks JR. V, 102.
Avots: ME I, 756
1) schwammig, holzig, morsch, mürbe werden, auswachsen, im Innern verfaulen:
kāļi, rāceņi pa˙visam izkurcējuši (- tējuši). sirds trausla kâ izkurtējis rācenis MWM. VI, 224. izkurcējis kâ apses malka Naud. sniegs, le̦dus izkurcējis od. izkurtējis Naud., Gold., MWM. VII, 714. krāsns nuo mitruma bij pa˙visam izkurtējusi un taisījās sabrukt A. XVI, 1065;
2) das part. prt. act., verdorben, verjammert, verkommen, nicht recht funktionierend:
man galviņa izkurcējuse (Var.: - tējuse) kâ tam kuoka dzenīšam BW. 31702, 1. izkurtējuši studenti MWM. III, 533. rupja, izkurtusi balss Sudr. E. viņš dzīves baudās ve̦cs jau kļuvis un izkurtējis kārumnieks JR. V, 102.
Avots: ME I, 756
izkurnēt
izpurpēt
izpur̂pêt [Warkh.],
1) morsch, mürbe werden:
izpurpējis uozuoliņš BW. 13041. izpurpējusi mūŗa sē̦ta Stari II, 101, Etn. II, 17, Sessw.;
[2) = izkurtēt U.].
Avots: ME I, 786
1) morsch, mürbe werden:
izpurpējis uozuoliņš BW. 13041. izpurpējusi mūŗa sē̦ta Stari II, 101, Etn. II, 17, Sessw.;
[2) = izkurtēt U.].
Avots: ME I, 786
kārumnieks
kãrumniẽks (fem. kãrumniẽce), der Lüsterne, Lüstlinge: viņš dzīves baudās ve̦cs jau kļuvis un izkurtējis kārumnieks JR. V, 102. lapsa liela kārumniece JK. II, 139.
Avots: ME II, 202
Avots: ME II, 202
ņīdrs
‡ ņìdrs 2 Saikava, = ņidrs; "izkurtējis, iztrepējis (kuoks)": pārnesa nuo meža ņīdru bluķi bišu kuozulam.
Avots: EH II, 115
Avots: EH II, 115
pakurstīt
pakur̃stît [li. pakùrstyti], tr., freqn., pakur̃t [li. pakùrti],
1) unten Feuer anmachen:
juo vācietis augsti lē̦ktu, vēl pakurtu uguntiņu VL.;
2) ein wenig anheizen, anzünden:
ne ugune (für uguns) pakurstīta BW. 27222. pakuŗam uguntiņu 32892;
[3) = izkurt" aushitzen":
jau pakurts "es ist schon ausgehitzet" Für. I, unter kurt].
Avots: ME III, 51
1) unten Feuer anmachen:
juo vācietis augsti lē̦ktu, vēl pakurtu uguntiņu VL.;
2) ein wenig anheizen, anzünden:
ne ugune (für uguns) pakurstīta BW. 27222. pakuŗam uguntiņu 32892;
[3) = izkurt" aushitzen":
jau pakurts "es ist schon ausgehitzet" Für. I, unter kurt].
Avots: ME III, 51
pažaga
‡ pažaga: auch Ekau, ("Ofenbesen") Kaltenbr.: sievietes pažagām līkām ap izkurtuo rīkuojas krāsni Ed. Virza.
Avots: EH XIII, 193
Avots: EH XIII, 193
posejāds
trausls
tràusls (serb. trȕo, fem. trȕ(h)la, "morsch") PS., Schujen, Wolm., (mit àu 2 ) Adl., Adsel, Bers., Fest., Golg., Gr.Buschh., Kl., Ogershof, Prl., Schwanb., Selsau, Sessw., (mit aû) Sunzel, Warkl., (mit aû 2 ) AP., Arrasch, Bauske, Gr.Essern, Jürg., Kand., Nigr., Orellen, Salis, Siuxt, Wandsen, Widdrisch, traûšļs 2 Stenden, leicht brechend, sprode, zerbrechlich, brockelig U., Kalz., N.-Peb.: sausi skali ir trausli N.-Peb. tev, alksnīti, trausla (Var.: trauša, trusa u. a.) miza BW. 21706 var.; 10809. izkapte ir trausla, die Sense ist sprdde Mag. XIII, 3, 50. ar dze̦lte̦niem, trausliem zariem Konv. 2 860. vājš un trausls trauks MWM. XI, 301. traušļi skalgani Zeltmatis Sark. lilijas 173. sirds trausla kâ izkurtējis rācenis MWM. VI, 224. trausla atbalss (schwaches Echo) atskanēja Druva II, 714. - Subst. tràuslums, die Zerbrechlichkeit, Sprodigkeit U. Nebst traušs. trus(l)s, trust "struppig werden" u. a. zu li. traũšti "brechen (intr.)", traũšiai oder trùšiai "equisetum", slav. trъstь "arundo phragmites", r. труха "zerriebenes Heu", poln. truskać "zerschmettern", klr. потрух "Moder" u. a., sowie vielleicht gr. ϑρύον "Binse", s. Būga PФB. LXXV, 151, Johansson IF. XIV, 320 und Scheftelowitz KZ. LVI, 172.
Avots: ME IV, 226
Avots: ME IV, 226