aizlīdzināt
àizlĩdzinât, ‡
2) Vertiefungen ausfüllend eben machen
Kal.: a. mūrī šķirbas ar māliem.
Avots: EH I, 37
2) Vertiefungen ausfüllend eben machen
Kal.: a. mūrī šķirbas ar māliem.
Avots: EH I, 37
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izlīdzināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izlīdzināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
aizlīdzināt
àizlĩdzinât, tr., abgleichen, bezahlen: pavalstnieki aizlīdzina nuoduokļus ar ve̦rgiem Konv. 2 408.
Avots: ME I, 37
Avots: ME I, 37
izlīdzināt
izlĩdzinât Refl. -tiês. ‡
3) sich aufrichten
(r. выравниваться!): jis ... pieliek ruoku pie cepures, piesit kāju, izlīdzinājas kai pret oficeri Pas. VIII, 63.
Avots: EH I, 463
3) sich aufrichten
(r. выравниваться!): jis ... pieliek ruoku pie cepures, piesit kāju, izlīdzinājas kai pret oficeri Pas. VIII, 63.
Avots: EH I, 463
izlīdzināt
izlidzinât (li. išlýginti), tr.,
1) ausglätten, ebnen, ausgleichen, versöhnen:
viņa ņēmās spilve̦nus izlīdzināt. izlīdzināts ruobs. Vēr. II, 189. izlīdzināti ienaidnieki. zirgs izstaipa un izlīdzina luocekļus Vīt. 86;
[2) kastrieren:
izlīdzināts āzis Für. I.] Refl. - tiês,
1) gegenseitige Forderungen ausgleichen:
nu laiks mums izlīdzināties;
2) sich versöhnen:
tie grib zieduodami ar tiem (dieviem) izlīdzināties LP. VII, 343. Subst. izlĩdzinâtãjs, der Vermittler G. Allun.
Avots: ME I, 764
1) ausglätten, ebnen, ausgleichen, versöhnen:
viņa ņēmās spilve̦nus izlīdzināt. izlīdzināts ruobs. Vēr. II, 189. izlīdzināti ienaidnieki. zirgs izstaipa un izlīdzina luocekļus Vīt. 86;
[2) kastrieren:
izlīdzināts āzis Für. I.] Refl. - tiês,
1) gegenseitige Forderungen ausgleichen:
nu laiks mums izlīdzināties;
2) sich versöhnen:
tie grib zieduodami ar tiem (dieviem) izlīdzināties LP. VII, 343. Subst. izlĩdzinâtãjs, der Vermittler G. Allun.
Avots: ME I, 764
Šķirkļa skaidrojumā (7)
iezmauga
izvalcīt
izvalcît, stückweise, einzeln herausziehen: [suns izvalcījis nuo trauka gaļu Mar.] izvalceju linu sauju pa vienai šķiedriņai BW. 27137, 1 [aus Schwanb.; izvàlcît 2 "(auklas) izstaipīt (veļas izkāršanai)";"(mantas) izne̦sāt, izvalkāt";"(linus) izvilkt vijuot jeb vērpjuot" Mar.; "(linus) kulstuot jeb sukājuot izstaipīt, izlīdzināt" Bers.; "šai kuodeļā izvalcīju visus izsukātuos linus" Fest.; "izstaipīt": māte izvàlcīja 2 aude̦klus dārzā balināšanai Mar.; hin und her wenden, umstellen, izgruozīt: izvalcīt krāsnī maizi Tadaiken, Lis. Vgl. auch izvalcêt].
Avots: ME I, 824
Avots: ME I, 824
novadīt
nùovadît,
1): nuovadāma grāmata, der Pass
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ‡
2) eine gewisse Zeit hindurch führen, leiten:
Ķikuris skuolu nuovada 16 gadus Melnalksnis Mazsalaca 31; ‡
3) verbringen; abtun, absolvieren:
ne̦sdamas ... tarzas ar kaļķiem, kārtnieces nuovadīja dienu līdz ... vakaram Vanagu ligzda 21. kâ nu kuŗš nuovada savu dzīvi, tâ ir labi Ciema spīg. 286. sievai jāatpūšas, kad tā nuovadījusi savu gŗūtuo reizi Daugava 1938, S. 616. vajadzēja luopus apkuopt un n. nepieciešamuo ikdienas suoli Vanagu ligzda 78. Refl. -tiês, ‡
2) "liquidieren (parādus izlīdzināt)" Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH II, 104
1): nuovadāma grāmata, der Pass
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ‡
2) eine gewisse Zeit hindurch führen, leiten:
Ķikuris skuolu nuovada 16 gadus Melnalksnis Mazsalaca 31; ‡
3) verbringen; abtun, absolvieren:
ne̦sdamas ... tarzas ar kaļķiem, kārtnieces nuovadīja dienu līdz ... vakaram Vanagu ligzda 21. kâ nu kuŗš nuovada savu dzīvi, tâ ir labi Ciema spīg. 286. sievai jāatpūšas, kad tā nuovadījusi savu gŗūtuo reizi Daugava 1938, S. 616. vajadzēja luopus apkuopt un n. nepieciešamuo ikdienas suoli Vanagu ligzda 78. Refl. -tiês, ‡
2) "liquidieren (parādus izlīdzināt)" Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH II, 104
pārrētēt
‡ pãrrẽtêt, wiederholt vernarben (?): caur daudzkārtīgu pārrētēšanu ... [kuokam] līkums kļūst izlīdzināts Cīgra 145.
Avots: EH XIII, 209
Avots: EH XIII, 209
pretējāds
preteklis
preteklis,
1) der Gegensatz:
viņš mīl vis˙asākuos pretekļus A. v. J. 1897, S. 408. pretekļus izlīdzināt RKr. IX, 51. pretekļus starp lielgruntniekiem un mazgruntniekiem... mazināt Janš. Dzimtene 2 II, 314;
2) das Hindernis:
viņiem tie pretekļi nebūtu ceļā M. Āruons. ja tad putekļus nevaram nuovērst, tad tā nav mūsu vaina De̦glavs Rīga II, 1, 473;
3) etwas Widerliches
Ar.
Avots: ME III, 387
1) der Gegensatz:
viņš mīl vis˙asākuos pretekļus A. v. J. 1897, S. 408. pretekļus izlīdzināt RKr. IX, 51. pretekļus starp lielgruntniekiem un mazgruntniekiem... mazināt Janš. Dzimtene 2 II, 314;
2) das Hindernis:
viņiem tie pretekļi nebūtu ceļā M. Āruons. ja tad putekļus nevaram nuovērst, tad tā nav mūsu vaina De̦glavs Rīga II, 1, 473;
3) etwas Widerliches
Ar.
Avots: ME III, 387
vitēt
I vitêt, -ẽju,
1) = balsinât, weissen, weiss tünchen (auch: tünchen überhaupt) U., Adiamünde, Adl., Adsel, Ahswikken, Alswig, AP., Arrasch, Assiten, Autz, Bauske, Bers., Bluomi, Brucken, C., Dond., Dubena, Dunika, Ellei, Erlaa, Fehsen, Frauenb., Golg., Gotthardsberg, Gr.-Buschh., Grenzhof, Grünh., Grünw., Ihlen, Jürg., Kabillen, Kalzenau, Karls., KL, Kokn., Lennewarden, Loddiger, Lubn., Mar., Meiran, Meselau, MSil., Mesoten, Mitau, Modohn, Naud., Neuenb., Neuhausen, Nikrazen, Nötk., N.-Peb., Ogershof, Pankelhof, Pērse, Pilten, Popen, Pormsaten, PS., Ramkau, Ruba, Ruhental, Rutzau, Salisb., Schlehk, Schlockenbeck, Schnehpeln, Schrunden, Schwanb., Schwarden, Selg., Selsau, Semershof, Serbigal, Sessw., Sikrags, Siuxt, Smilt., Stockm., Stomersee, Stürzenhof, Swehthof, Trik., Ukri, Usmaiten, Vit., Wahnen, Walgalen, Wandsen, Warwen, Wessen, Wolgund, Würzau, Zögenhof: siênas. jāliek mūrniekam istabas vitēt Frauenb. kaļķiem krāsni vitējusi BW. 27533, 1;
2) bleichen
(tr.) Wessen: cērtiet ... apša kārti, vitējiet saulītē! Etn. 111, 86;
3) "izlīdzināt izlijušu šķidrumu" Grenzhof. Wenigstens in den Bedd. 1-2 aus mnd. witten "weissmachen".
Avots: ME IV, 629
1) = balsinât, weissen, weiss tünchen (auch: tünchen überhaupt) U., Adiamünde, Adl., Adsel, Ahswikken, Alswig, AP., Arrasch, Assiten, Autz, Bauske, Bers., Bluomi, Brucken, C., Dond., Dubena, Dunika, Ellei, Erlaa, Fehsen, Frauenb., Golg., Gotthardsberg, Gr.-Buschh., Grenzhof, Grünh., Grünw., Ihlen, Jürg., Kabillen, Kalzenau, Karls., KL, Kokn., Lennewarden, Loddiger, Lubn., Mar., Meiran, Meselau, MSil., Mesoten, Mitau, Modohn, Naud., Neuenb., Neuhausen, Nikrazen, Nötk., N.-Peb., Ogershof, Pankelhof, Pērse, Pilten, Popen, Pormsaten, PS., Ramkau, Ruba, Ruhental, Rutzau, Salisb., Schlehk, Schlockenbeck, Schnehpeln, Schrunden, Schwanb., Schwarden, Selg., Selsau, Semershof, Serbigal, Sessw., Sikrags, Siuxt, Smilt., Stockm., Stomersee, Stürzenhof, Swehthof, Trik., Ukri, Usmaiten, Vit., Wahnen, Walgalen, Wandsen, Warwen, Wessen, Wolgund, Würzau, Zögenhof: siênas. jāliek mūrniekam istabas vitēt Frauenb. kaļķiem krāsni vitējusi BW. 27533, 1;
2) bleichen
(tr.) Wessen: cērtiet ... apša kārti, vitējiet saulītē! Etn. 111, 86;
3) "izlīdzināt izlijušu šķidrumu" Grenzhof. Wenigstens in den Bedd. 1-2 aus mnd. witten "weissmachen".
Avots: ME IV, 629