Paplašinātā meklēšana

izskata, izskate, das Aussehen, das Äussere, die Aussicht: viņai pazuda gaudulīga izskata LA. tur tiem ir laba izskate Dünsb. bij branga izskate uz turieni Sil. (Gew. izskats).

Avots: ME I, 798

gle̦ts, gļe̦ts,

1) schleimig
U.;

2) unausgebacken, halbgar, schliefig:
gļe̦ta maize;

3) plump, schlaff, verweichlicht:
puisim gļe̦ti nagi Grünh. nuo izskata viņa ir ļuoti gļe̦ta - tur nav ne˙kādas dzīvības Apsk. I, 609. gļetajai sabiedrībai Vēr. I, 1068;

4) schlaff, lose, nicht fest anliegend:
neturi virvi tik gļeti! N. - Sess. n. U. šie kamzuoļi tev ļuoti gļe̦ti stāv (zu breit gemacht) Grünh. mati gļe̦ti nuokārās Alm. [glet - vielleicht durch Kontamination von glit - und glez - resp. glem -.]

Avots: ME I, 625

izskatît,

1) aussehen, nachsehen:
lai ārsts izskata un izzina, kas tur par vainu A. XX, 89. gribējis acis izskatīt, er habe sich die Augen aussehen wollen Jauns.;

2) ausersehen:
redzēs, kuŗu viņa izskatīs (gew. izredzēs) B. Vēstn. Refl. - tiês,

1) hindurchsehen, hinausschauen:
dē̦ls izskatījās pa luogu;

2) gründlich besehen, betrachten, zur Genüge sehen:
viņš izskatījies ļaudis LP. VII, 203. izskatījuos grāmatas, avīzes, bites, luopus, viņu dzīvi. brāļi gāja pasauli izskatīties LP. VI, 724. duraks izbrīnās, izskatās, un tâ paliek VI, 344;

3) sehen und sich sehen lassen:
nav tur sagaidāma ne+kāda izredzēšanās un izskatīšanās Jan.;

4) aussehen, scheinen, ein gewisses Aussehen haben:
kāpēc tu izskaties tāds nuoskumis? [izskatās piedzēris U.] spīganas izskatījušās kâ čūskas LP. VI, 56. tā izskatījusies pēc krustmātes VII, 142. tas it ne pēc kā neizskatās. viņš izskatījies cilvē̦ka izskatā VII, 965. tâ izskatās, ka nebūs vairs lāgā Kaudz. M.

Kļūdu labojums:
965 = 365

Avots: ME I, 798

izskats,

1) das Aussehen, die äussere Gestalt:
viņa izskats bijis ļuoti dīvaiņš; drīz savilcies ē̦kas izskatā, drīz cilvē̦ka LP. I, 176. brāļi bijuši vienādā izskatā VI, 728. liepa apvilka zaļuo zīža deķi, izauzdama savas lapas siržu izskatā I, 172;

2) die Aussicht:
izskats nuo šejienes atveŗas vis+jaukāki iekrustis pa Lielupi Lautb. S. izskata.

Avots: ME I, 798

kùngs, Demin. verächtl. kuņģelis, kundzelis, der Herr; kakla kungs, der Herr, der über Leben und Tod zu bestimmen hat, der Tyrann: tagad mums ruonas jauni kakla kungi A. XX, 628; kara kungs, der Feldherr: jāja augsti kara kungi BW. 31937. triju kungu od. trijkungu diena, das Fest der heiligen drei Könige. mājas kungs, ein Hausgeist der Letten LP. VII, 343, Konv. ² 2347; auch der pūķis, der Drache, wird kundziņš genannt LP. VI, 77; meža kungs, der Herr des Waldes [der Förster], auch Epitheton des Wolfes Konv. ² 2346. kungi nāk, kungi brauc, ein Kind erblickt das Licht der Welt Tr. IV, 42. viņš kungs, kas kungs, er ist vollständig wie ein Herr. nu es e̦smu kungā, jetzt bin ich in der Lage eines Herrn. kunguos iet, zur Fronarbeit gehen, Frondienste leisten, frönen: uzaugdama kunguos (Var.: darbuos, gaitās) gāju BW. 3352. [kunga gaitas U., Fronarbeit.] Zur ehrenden Bezeichnung wird kungs dem im Genitiv stehenden Namen nachgesetzt, z. B. Greina kungs, Herr Grein, mācītāja kungs, der Herr Pastor; aber kungs Jēzus, Herr Jesus, dievs kungs, Herr Gott. Sprw.: es kungs, tu kungs; kas cūkas ganīs od. kas darbu darīs? labāk papriekš par cūkganu, tad par kungu, nekâ pa priekš par kungu un pēc par cūkganu. kāds kungs, tāds kalps. kāds es kungs, tāda mana muiža. tas ir kungs, kas kungs, tik muižas trūkst, sagt man von einem stolzen, eingebildeten Menschen. vienu dienu dzīvuo kâ kungs, uotru kâ suns, sagt man von einem verschwenderischen Menschen, mans kungs nav tavs sulainis, sagt man zu jemand, der einen andern etwas tun heisst, ohne ein Recht dazu zu haben. bargi kungi ilgi nevalda. augsts kungs, augsts zirgs. stāvi rāmi, būsi kungs. kur nav mūsu kungs sūds, tur viss sūds. būtu gan kundziņš, kad tik būtu vārdiņš. nuo priekšas kungs, nuo pakaļas pļunks. kungs paliek kungs, lai viņš arī ellē būtu. kunga barība - vilka barība. kunga duots, jāē̦d, vai čīkst, vai nečīkst. kas kungam liegs! kungam slinki kauli. diviem kungiem nevar kalpuot, vienam iztiksi, uotram sariebsi. ar kungiem nav laba dalīšanās. uz kungiem cerēt vis ir velti. neturi kungu par brāli, vilku par aitu. [Dazu auch ein Komparativ: pats tāds kungāks (herrischer) un bargāks nuo izskata Janš. Dzimtene ² II, 435. Nebst li. kùnigas "барин" (bei Wolter Объ 25) od. kungas Bystroņ 32 aus einem altd. kunig, s. Būga KSn. I, 69 f.]

Avots: ME II, 314, 315

ļe̦ks: cūkai ļe̦kas ausis Iw., Schnehpeln; Adv. ļe̦ki Stelph., schlaff, lose, unschön: adīklis nuoadīts tik ļ., ka nav ne˙kāda izskata.

Avots: EH I, 770

nùoplũkât,

1): sīkstu vīksnu nuoplūkavu Tdz. 43727; ‡

2) = nùoplukt 1 Wilsenhof: nuoplūkājis mētelis. ‡ Refl. -tiês Wilsenhof: nuoplūkājusies (izpūrusi, slimīga izskata) vista.

Avots: EH II, 77

piẽnīdze (Lin.) guovs Nigr., Bers., eine milchreiche Kuh: gan guovis tādas kalsnas un kaulainas nuo izskatas, bet brīnum pienīdzes Janš.

Avots: ME III, 276

pierêt, -ẽju,

1) buchstabieren
Salisb. n. U.;

2) sich (etw.) denken, auf etwas kommen:
nuo izskatas tuo ne˙maz nevar pierēt Alm.

Avots: ME III, 285

pilsuonisks*, bürgerlich: pilsuoniska izskata vīrs A. v. J. 1896, S. 220.

Avots: ME III, 217

I pluta,

2): tāda mana vȩdȩkla, - tumšu plutu (Teint)
Sieva 138. gaišu plutu Azand. 20. viņai tik balta p. (Haut) kâ piens AP. nuogriêzt matus da plutas (Kopfhaut) Warkl. (in dieser Bed. auch in Serbig.); zarte Haut Sessw.; "ein dunkles Häutchen über der eigentlichen Haut gesengter Schweine" Alswig, C, Meselau, Ramkau; die Schleimhaut des Magens Lemb.; "kas blauznām līdzīgs" Frauenb.: maziem bērniņiem ir tāda p. galvā. kad p. ausīs, tad kreimuotas guovis; "Haut!" ME. III, 359 in "Haut" zu verbessern: "was von den Kaldaunen abgeschrapt wird" (plutas) Für.: es tev tâ duošu, ka plutas lēks zemē; zâles, kad teļiem p. (eine gewisse Hautkrankheit) uzmȩtusēs. p. izskatas kâ mīkla Pēt. Av. II, īp. pielik., S. 5.

Avots: EH II, 303

‡ prišs, schön, hübsch, angenehm Auleja: p. laiks. p. ("patīkama izskata") cilvȩ̄ks. priša (wohlklingend) dziesma. Subst. prišums "skaistums" Auleja. Aus d. frisch?

Avots: EH II, 316

saveicîgs, (zusammen)passend: pēc izskata visai saveicīgs pāris Janš. Dzimtene ² III, 160.

Avots: ME III, 784

spraũns: "ve̦se̦ls, dūšīgs" (mit aũ ) Nigr.; (mit àu ² ) gesund; wohlhabend; "brīvs nuo kādas neveiksmes vai likstas" Auleja; "krietns; uzvedīgs" Saikava; munter, gesund, kräftig Warkl.; Demin. spràuneņš ² Warkl. "jautrs; kustīgs; veselīga izskata".

Avots: EH II, 557

‡ stâjīgs ² Seyershof "izskata un valuodas ziņā nuoteikts": viņš tāds s. cilvē̦ks, kas nepalaižas kungiem.

Avots: EH II, 573

tikatne,

2): hinter "nebija" ME, IV, 182 zu erganzen "Aps. Raksti I2, 134"; ‡

3) das Aussehen,
izskats (meist vom Antlitz) Erlaa, Linden in Livl.: tam nav ne˙kādas tikatnes (= nav lāga izskata).

Avots: EH II, 680

ve̦claiku (gen. plur.), altertümlich; altmodisch: ve̦claiku izskata Kaudz. īstā ve̦claiku spuožumā Deglavs Vecais pilskungs 128.

Avots: ME IV, 516

zvirgzdains: z. akmens - auch Liepna, Mahlup. dažam luopam ir (pēc izskata) zvìrgzdainas aknas AP.

Avots: EH II, 815