Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izsmiet' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izsmiet' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
aizsmiet
izsmiet
izsmiet
izsmiêt, tr.,
1) auslachen, verspotten:
varuot viņu piejuokuot un tad vēl izsmiet LP. V, 187;
2) lachend hervorbringen, sprechen:
ja tâ, tad jau labi, Līze izsmēja Poruk. Refl. - tiês, nach Herzenslust lachen: lai laimīte izsmejas, lai nelaime izraudas BW. 1220.
Kļūdu labojums:
laimīt... nelaime = Laimīte... Nelaime
Avots: ME I, 801
1) auslachen, verspotten:
varuot viņu piejuokuot un tad vēl izsmiet LP. V, 187;
2) lachend hervorbringen, sprechen:
ja tâ, tad jau labi, Līze izsmēja Poruk. Refl. - tiês, nach Herzenslust lachen: lai laimīte izsmejas, lai nelaime izraudas BW. 1220.
Kļūdu labojums:
laimīt... nelaime = Laimīte... Nelaime
Avots: ME I, 801
Šķirkļa skaidrojumā (9)
izķekoties
izķe̦kuôtiês, zur Genüge Narrenpossen treiben, scherzen, charmieren: labi izrunāties, izsmieties, izķe̦kuoties MWM. VIII, 495, Smilt., Lub.
Avots: ME I, 759
Avots: ME I, 759
izlakstīt
izlakstît, ‡
2) (tanzend?) auseinanderspringen:
kāzinieki visi izlakstēja kur kurs Latv. Saule, S. 1093 (aus Lettg.). Refl. -tiês: i. pa akmeņiem Ramkau. meitieši... mīlēja ar ve̦cuo Trejeni dažādi i. (= izniekuoties?) un izsmieties par viņas valuodu Ciema spīg. 71.
Avots: EH I, 462
2) (tanzend?) auseinanderspringen:
kāzinieki visi izlakstēja kur kurs Latv. Saule, S. 1093 (aus Lettg.). Refl. -tiês: i. pa akmeņiem Ramkau. meitieši... mīlēja ar ve̦cuo Trejeni dažādi i. (= izniekuoties?) un izsmieties par viņas valuodu Ciema spīg. 71.
Avots: EH I, 462
izlēzāt
izņargoties
izzobot
izzùobuôt: durch Spott hinausbefördern: nenuodzīvuoja mēnesi; ... biedri izzuobuoja ārā Ezeriņš Leijerk. I, 39. ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang, zur Genüge spotten, sich über etw. lustig machen: vai neesi vēl diezgan izzuobuojies par mani? Dunika, nu varēja laimīgi izsmieties un i. Janš. Bandavā II, 66.
Avots: EH I, 498
Avots: EH I, 498
ķēzīt
ķèzît,
1): "buojāt" (prs. ķèzu 2 ) Prl. n. FBR. VI, 108;
2): auch Sonnaxt; "izsmiet">izsmiet" (prs. ķèzīju 2 ) Prl. n. FBR. VI, 108;
3): auch Sonnaxt; ‡
4) "einen widrigen, quackenden Laut machen"
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Laut"): varde tâ ķēzī, der Frosch quarrt so wunderlich ebenda (unter "Frosch").
Avots: EH I, 701
1): "buojāt" (prs. ķèzu 2 ) Prl. n. FBR. VI, 108;
2): auch Sonnaxt; "izsmiet">izsmiet" (prs. ķèzīju 2 ) Prl. n. FBR. VI, 108;
3): auch Sonnaxt; ‡
4) "einen widrigen, quackenden Laut machen"
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Laut"): varde tâ ķēzī, der Frosch quarrt so wunderlich ebenda (unter "Frosch").
Avots: EH I, 701
muļļāt
muļ˜ļât [Līn.], tr.,
1) [eine trockene
od. zähe Speise im Munde hin und her drehen, sie nicht verschlingen könnend Dunika];
2) wühlen, rühren, trüben:
nemuļļā ūdeni, lai slapjus miežus (spailēs) nevajaga muļļāt (klēp juos saņemt, izvandīt) Sassm.;
3) gruftig machen, ausfahren:
ceļu Sassm.;
[4) "izsmiet, muļķuot" Fest.];
5) stümpern
Matk., [Fest.]. Refl. -tiês,
1) herumwühlen:
muļļāties pa dubļiem Kand.;
2) ungeschickt arbeiten, stümpern
Aps., C., Peb., ["niekuoties" Fest.]: muļļāties tu vari, vairāk ne Druva II, 200. [Aus liv. muľľ "kauen", s. Thomsen Beröringer 270
Avots: ME II, 666
1) [eine trockene
od. zähe Speise im Munde hin und her drehen, sie nicht verschlingen könnend Dunika];
2) wühlen, rühren, trüben:
nemuļļā ūdeni, lai slapjus miežus (spailēs) nevajaga muļļāt (klēp juos saņemt, izvandīt) Sassm.;
3) gruftig machen, ausfahren:
ceļu Sassm.;
[4) "izsmiet, muļķuot" Fest.];
5) stümpern
Matk., [Fest.]. Refl. -tiês,
1) herumwühlen:
muļļāties pa dubļiem Kand.;
2) ungeschickt arbeiten, stümpern
Aps., C., Peb., ["niekuoties" Fest.]: muļļāties tu vari, vairāk ne Druva II, 200. [Aus liv. muľľ "kauen", s. Thomsen Beröringer 270
Avots: ME II, 666