Paplašinātā meklēšana

izvaĩcât, tr., ausfragen: kad tie meklēja un izvaicāja, tad tapa sacīts Richt. 6, 29. Refl. - tiês, zur Genüge fragen, lange vergeblich fragen: gan viņš izvaicājies šâ, gan tâ, bet atbildes tuomē̦r nav dabūjis ne+kādas.

Avots: ME I, 823

izklausît [li. išklausýti "erhören"], izkaust (li. iškláusti), tr.,

1) ausfragen, verhören, ausforschen:
tad tev būs izvaicāt, izklusīt un izjautāt labi V Mos. 13, 14. dievs viņa sūdzību izklausījis LP. VII, 872. ārsts visu izklauš un vēl reiz slimnieku pārmeklē Prs.;

2) jem. zu Gefallen tun, es recht machen:
gan gribēju, nevarēju svešai mātei izklausīt (Var.: izdabāt, izkalpuot) BW. 4150. Refl. izklausītiês,

1) sich anhören, klingen, scheinen:
kâ tas izklausās? tik gluži neticams viss izklausās MWM. V, 329. tas izklausījās kâ vērpjama ratiņa truoksnis LP. VII, 648;

2) anhörig, zuhörig:
Rīgā sanāksim tik izklausīties Kronw. draudus izklausījusies, tā pilika duomās.

Avots: ME I, 752

malup, [malūp Janš.], seitwärts: lai ceļš cik tāļš, - suods malup nenuoklīst! Duomas II, 1040. [stāv malup, zur Seite Arrasch. atnāca viņas māte un, pasaukusi meitu malūp, ņēmās tuo izvaicāt Janš. Dzimtene V, 432.)

Avots: ME II, 559, 560

pìejemt,

1): jauki piejȩm (nimmt auf)
mani Tdz. 54607. viņš visu piejȩm (= klausa), kuo tik viņam saka Kand.;

2): "mitnehmen" ME. III, 254 zu verbessern in "nehmen"; piejȩ̄musi ābuoļu Pas. IX, 307. vairāk piejēmu nuo jās tauku kâ nuo kāda vepŗa Kaltenbr. klus kai ūdeni mutē piejȩ̄musi Pas. XII, 449; ‡

3) p. ruoka pie..., mit der Hand berühren:
piejȩmu ruoku pie dakšām Erkul n. FBR. XIV, 69. ‡ Refl. -tiês,

1) zur Genüge für sich nehmen:
linu vien nevarēja p. Kaltenbr.;

2) zunehmen
(intr.) Dunika: p. svarā;

3) auf sich nehmen:
jis piesajem[j] izvaicāt visu Pas. X, 417.

Avots: EH II, 252