aizvirt
àizvir̂t, intr., rieselnd weg-, hinfliessen: aizve̦rd akas vē̦sais ūdens Vēr. II, 53.
Avots: ME I, 60
Avots: ME I, 60
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izvirt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izvirt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
izvirt
izvir̂t,
1): überkochen
(intr.) Ruj.;
4): auch Kaltenbr., Lubn., Meiran, Perwelk: lai izve̦rduot vienu pīli Pas. II, 149. izverd ēst! III, 120. ‡ Refl. -tiês, für sich auskochen
(tr.) Kaltenbr.
Avots: EH I, 496
1): überkochen
(intr.) Ruj.;
4): auch Kaltenbr., Lubn., Meiran, Perwelk: lai izve̦rduot vienu pīli Pas. II, 149. izverd ēst! III, 120. ‡ Refl. -tiês, für sich auskochen
(tr.) Kaltenbr.
Avots: EH I, 496
izvirt
izvir̂t (išvìrti),
1) hervorquellen:
tur+pat izve̦rd mazs avuotiņš LP. VII, 489. nuo kurienes upīte izvirst LP. VII, 1219. nuo avuota izviris tumšs, rāvains ūdens LP. 654.
2) fig., entspringen, ausbrechen:
pašapziņa, kuŗa izve̦rd ne tikai nuo prāta, bet arī nuo jūtām Vēr. I, 1234. sirdī ne̦stais rūgtums izvira vārduos;
3) ausgekocht werden:
izvirs kāpuosti bez putraimiem BW. 25052. vēl pusdiena nebijusi izvirusi LP. VI, 517. izvirušas sēnes Nigr.;
4) tr., auskochen:
putru;
5) tr., fig., hervorsprudeln:
sirds izve̦rd mīlestību G. L. - In Peb. und Naukschen sei dazu ein Präteritum izverdu [?] bekannt.
Avots: ME I, 830
1) hervorquellen:
tur+pat izve̦rd mazs avuotiņš LP. VII, 489. nuo kurienes upīte izvirst LP. VII, 1219. nuo avuota izviris tumšs, rāvains ūdens LP. 654.
2) fig., entspringen, ausbrechen:
pašapziņa, kuŗa izve̦rd ne tikai nuo prāta, bet arī nuo jūtām Vēr. I, 1234. sirdī ne̦stais rūgtums izvira vārduos;
3) ausgekocht werden:
izvirs kāpuosti bez putraimiem BW. 25052. vēl pusdiena nebijusi izvirusi LP. VI, 517. izvirušas sēnes Nigr.;
4) tr., auskochen:
putru;
5) tr., fig., hervorsprudeln:
sirds izve̦rd mīlestību G. L. - In Peb. und Naukschen sei dazu ein Präteritum izverdu [?] bekannt.
Avots: ME I, 830
izvirtība
izvirtĩba ,* die Eenartung, Degeneration, Verkommenheit: nuo bē̦dām pārgāju izvirtībā Rainis. tautai drauduot izvirtība Plūd. dzejas izvirtība un panīkšana Teod.
Avots: ME I, 830
Avots: ME I, 830
izvirtīgs
izvirtne
izvirtnis
izvirtnis ,* izvirtnieks *, der Wüstling, der Entartete, Degenerierte, die Ausgeburt.
Avots: ME I, 830
Avots: ME I, 830
izvirtums
izvirtums ,* die Entartung, Ausgeburt: arī tuo nuosuoda kâ civilizācijas izvirtumu Vēr. I, 1548.
Avots: ME I, 830
Avots: ME I, 830
Šķirkļa skaidrojumā (9)
aizvirst
‡ àizvirst,
1) hinter etwas hinfallen
Rutzau: nazis aizvirta aiz skapja;
2) = àizmestiês 3 : uogas jau aizvirtušas Dunika.
Avots: EH I, 63
1) hinter etwas hinfallen
Rutzau: nazis aizvirta aiz skapja;
2) = àizmestiês 3 : uogas jau aizvirtušas Dunika.
Avots: EH I, 63
ārišķība
izvirst
izvìrst (išvir̃sti), intr.,
1) werden, übergehen, sich verwandeln:
[nezin, kas nuo puisē̦na... būtu izvirtis Janš. Dzimt. 2 210.] kaut nuo jums izvirstu krietni vīri Rol. šī rīcība izvirst liekā gru,znumā Antrop. II, 54;
2) ausarten, entarten, degenerieren, verkommen:
sabiedrības kārtība ir satrūnējusi, izvirtusi Vēr. II, 585. Refl. - tiês, sich verwandeln, werden, ausarten: varē̦tu izvirsties par tīriem necilvē̦kiem A. XII, 708. Part. prt. izvirtis, degeneriert, entartet, verkommen: izvirtis varas cidvē̦ks Vēr. I, 1275.
Avots: ME I, 830
1) werden, übergehen, sich verwandeln:
[nezin, kas nuo puisē̦na... būtu izvirtis Janš. Dzimt. 2 210.] kaut nuo jums izvirstu krietni vīri Rol. šī rīcība izvirst liekā gru,znumā Antrop. II, 54;
2) ausarten, entarten, degenerieren, verkommen:
sabiedrības kārtība ir satrūnējusi, izvirtusi Vēr. II, 585. Refl. - tiês, sich verwandeln, werden, ausarten: varē̦tu izvirsties par tīriem necilvē̦kiem A. XII, 708. Part. prt. izvirtis, degeneriert, entartet, verkommen: izvirtis varas cidvē̦ks Vēr. I, 1275.
Avots: ME I, 830
izvirst
ķeists
ķeists,
1) befremdend, sonderlich Preekuln:
viņš prasīja, kas te par tādu ķeistu smaku e̦suot O. - Bartau LP. VI, 28. viņš drusku tāds ķeists Rutzau, Bers. [bē̦rni izvirtuši par tādiem ķeistiem, nevēkļiem un neattapīgiem Janš. Čāp. 14 ;
2) "ein prahlerischer Mensch"
Bers. Aus li. keĩstas "странный".]
Avots: ME II, 360
1) befremdend, sonderlich Preekuln:
viņš prasīja, kas te par tādu ķeistu smaku e̦suot O. - Bartau LP. VI, 28. viņš drusku tāds ķeists Rutzau, Bers. [bē̦rni izvirtuši par tādiem ķeistiem, nevēkļiem un neattapīgiem Janš. Čāp. 14 ;
2) "ein prahlerischer Mensch"
Bers. Aus li. keĩstas "странный".]
Avots: ME II, 360
lūznis
lûznis, der Ort im Walde, wo viele gebrochene Bäume sind Naud.: līdz tie par puostašu un lūzni neizvirtīs... MWM. VI, 487; [Matiņa lūznis, ein Wald in Segewold RKr. IV, 112.] Der Pl. lûžņi,
a) Fall-, -Lagerholz.
rāceņiem vīknes kâ lūžņi, von üppigen Kartoffelstauden Kand. caur dažādiem dūkšņiem un tuksnešiem un lužņiem un gravām un brikstuļiem Dünsb.;
b) allerlei Kram:
sentē̦vu lūžņi, Urväterhausrat. Vgl. lûžņa. Zu lûzt.
Avots: ME II, 521
a) Fall-, -Lagerholz.
rāceņiem vīknes kâ lūžņi, von üppigen Kartoffelstauden Kand. caur dažādiem dūkšņiem un tuksnešiem un lužņiem un gravām un brikstuļiem Dünsb.;
b) allerlei Kram:
sentē̦vu lūžņi, Urväterhausrat. Vgl. lûžņa. Zu lûzt.
Avots: ME II, 521
satrunēt
satrunêt Naud., Drosth., Dond., intr., verfaulen, vermodern, mürbe, morsch werden: kuoks ātri satrun un sabirst Konv. 2 769, Golg. ve̦cu, satrunējušu mājas pakši Etn. II, 95. pa satrunējušuo krustu drumstalām Vēr. II, 29. satrunējusi skaida MWM. satrunējis dzelzs šķirstiņš LP. I, 179. pakulas nuo ilgas stāvēšanas satrun Dond. (fig.) sabiedrības kārtība ir satrunējusi, izvirtusi Vēr. II, 585.
Avots: ME III, 766
Avots: ME III, 766
sirdzīgs
sirdzîgs, krankhaft: kas smeļ vielu ... iz šuo laiku dzīves ar viņas daudzkārt sirdzīgajiem izvirtumiem un auguoņiem A. V. J. 1897, S. 247.
Avots: ME III, 845
Avots: ME III, 845
tikumisks
tikumisks,* moralisch: daba... nuostiprina bē̦rna reliģiskās un tikumiskās jūtas A. v. J. 1897, S. 452. tautai drauduot tikumiska izvirtība Plūd. Llv. II, 226, tikumiski dze̦nuļi MWM. VI, 7.
Avots: ME IV, 186
Avots: ME IV, 186