izzibt‡ izzibt,1) schimmernd entschwinden (?): izziba nuo acīm; nevaru saskatīt vairs (vom Aeroplan in der Luft gesagt) N.-Peb.;2) = izzibêt 2: kre̦kliem šūles atirušas, viens kamiess ar jau izzibis Dünsb. Trīs romant. gadīj. 117.Avots: EH I, 497