izzibēt
izzibêt,
[1) zu leuchten aufhören;
dzirkstelītes gaisma izzibēja Bers.]:
2) fadenscheinig werden:
drēbes izzibējušas Dond., Ahs., [Bauske, Wandsen].
Avots: ME I, 831
[1) zu leuchten aufhören;
dzirkstelītes gaisma izzibēja Bers.]:
2) fadenscheinig werden:
drēbes izzibējušas Dond., Ahs., [Bauske, Wandsen].
Avots: ME I, 831