izzibt

‡ izzibt,

1) schimmernd entschwinden
(?): izziba nuo acīm; nevaru saskatīt vairs (vom Aeroplan in der Luft gesagt) N.-Peb.;

2) = izzibêt 2: kre̦kliem šūles atirušas, viens kamiess ar jau izzibis Dünsb. Trīs romant. gadīj. 117.

Avots: EH I, 497