Paplašinātā meklēšana

jâtniẽks, ‡

4) ein Dachreiter
AP.; ‡

5) ein dachartiges Gerüst (2 Paar kreuzweise in die Erde eingetriebene Holzstangen, die durch Seitenstangen verbunden werden) zum Trocknen des gemähten Getreides auf dem Felde
AP.

Avots: EH I, 562

àizrikšuôt, wegtraben: jātnieks aizrikšuoja pruojām.

Avots: ME I, 46

ataũlekšuôt, ataũliskuôt, herbeigallopieren, heransprengen: ataulekšuo jātnieks LP. VI, 19, zirgs LP. III, 78.

Kļūdu labojums:
herbeigallopieren = herbeigalloppierne

Avots: ME I, 149

atjuõņuôt, intr., herbeieilen: atjuoņuoja jātnieks.

Avots: ME I, 163

čir̃kstinât, čirkšķinât, čir̃pstinât,

1) intr., anhaltend zirpen, zwitschern:
bezdelīgas, zvirbulis, circeņi, sienāži čirkstināja bez ziņas. klusi, klusi meži šņāca, nedzird putnu čirkstinām BW. 2670;

2) knarren, knistern, knirschen, klirren od. zwitschern machen:
lai tas mani visu mūžu kâ atslē̦gu čirkstināja BW. 9727. jātnieks ar zuobeni čirkstināja pie dzelzs makstīm LP. VII, 1062. brūnsvārči sāka čirkstināt savus spārnus A. XI, 5. citi putni savus bē̦rnus pa krūmiem čirkstināja BW., piel. ^2, 2434. [Vgl. cirkstinât.]

Avots: ME I, 414, 415

[ìesteidzinât, ansornen zur Eile: jātnieks iesteidzināja zirgu Janš. iesteidzināt cilvē̦kus pie darba Dond., Lautb.]

Avots: ME II, 73

izaũļuôt, heraus-, hinausgaloppieren: nuo meža izauļuo me̦lns jātnieks Pas. IV, 179.

Avots: EH I, 432

jâtnieks,

1) der Reiter, Kavallerist:
ai jūs, mīļi jātnieciņi BW. 13646, 8;

2) Schildreiter, der auf den Gütern das Amt hatte, den Bauern Befehle und Weisungen zu bringen in Befreff der Frohnarbeiter und dieselben beaufsichtigte;

3) ein Huremtreiber
Lems., Ruj.; maizes jātnieks, der Bettler St.: nu me̦tuos es, tu žēlīgs dievs, par maizes jātnieku Baumbach.

Avots: ME II, 107

leciņus, lèciņus, leciņuôs, lèciņuôs, im Sprunge, im Galopp: leciņus iet; leciņuos laist zirgu. jātnieks aizjāja lēciņus. [aizskrēja lêciņus ² palē̦kdama Janš. Bārenīte 91.]

Avots: ME II, 444

pajâdelêt, intr., ein wenig hin und her reiten: jātnieks, īsuos aulekšuos pajādelējis, iegriezās pa vārtiem pagalmā Latv. Häufiger refl. -tiês: tu varē̦tu brīvi pajādelēties MWM. VIII, 204.

Avots: ME III, 36

pìeauļuôt, herbei-, herzu-, hinzugaloppieren: jātnieks aši pieauļuoja klāt MWM. VIII, 803.

Avots: ME III, 237

pirmidējs, = pirmīdēj(ai)s: ataulekšuo jātnieks (... pirmidējs burvis) LP. VI, 19.

Avots: ME III, 226

re! (verkürzt aus redz(i)!) sieh! schau! re kur jātnieks jāj pa ceļu! Ahs. va[i] tu re (sieh mal), tēviņ! Purap.

Avots: ME III, 501

sašàust, freqn. sašaustît L., tr., geisseln (perfektiv): jātnieks bij švītras mugurā sašautis LP. VI, 685. miesa tapa asiņaina sašausta Asp. mana sirds ir upuru bultām sašaustīta Stati I, I 15.

Avots: ME III, 754

skàusts Drosth., Planhof, skàusts ² Sessw., Tirs., skausts Bauske, Ekau,

1) Demin, skaustiņš L., Wid., der Keil
L., U., Pflock Bielenstein Holzb. 31;

2) das Rückenkreuz
U., Ronneb.; Widerrist am Halse des Pferdes Ober-Kurl., N.-Peb., (skàusts ² ) Selsau, Druw., Prl., N.-Schwanb., Odsen, Lis., Golg., Saikava, der Nacken eines Tieres Serbigal, Plm., Kokn. n. U., Sessw., Bauske, eines Menschen Gr.-Buschhof: dabuosi par skaustu, du wirst über's Kreuz bekommen Mag. XIII, 2, 68. jātnieks viņu turēja sev priekšā tik cieši, ka vtņa pat ne drusciņ nenuošļuka... zirgam nuo skausta Janš. Dzimtene V, 57. Wenn von einer Bed. "(scharfe) Kante" auszugehen ist, zur Wurzel von skaudrs "scharf"; vgl. daneben ohne s- kausta, kaustava, kausva, kauss III und IV, kausa, die vielleicht ein s- dissimilatorisch verloren haben.

Avots: ME III, 877

sklãbeniski od. sklâbeniski ² Dond., sklābiņu Dond. n. U., sklâbiņiem ² Dond., Wandsen, sklābiņi L., sklâbiņus ² Dond., sklâbiņuos ² Dond., Adv., im Galopp: jātnieks jāj sklābeniski Dond. zirgs skrien sklābiņiem Dond., Wandsen. meita izraujas nuo ruokām un sklābiņus vien pruom LP. V, 61. Wenn vom Begriff der beim Galopp ausgespannten Beine auszugehen ist, neben glâbt (s, dies), wie z. B. sklīdêt neben ae. glidan "gleiten".

Avots: ME II, 882

švĩtra C., Iw. n. FBR. VI, 52, švìtra PS., = svītra, ein eingeritzter oder farbiger Streifen U.; Spur auf der Haut von Peitschenhieben U.: garas mākuoņu švītras Etn. II, 96. nāk me̦lna švītra pa gaisu LP. VI, 49. jātnieks bij švītras mugurā sašautis 685. apvilkt ar kuociņu švītru riņķī VII, 145. vieglas miglas švītriņas Vēr. II, 156. nuozib re̦tās uguns švītras I, 1132, N.-Peb. guovs sabadījuse švītru švītrās viņu Duomas II, 1089.

Avots: ME IV, 120