Paplašinātā meklēšana

apjûkt, ‡ Refl. -tiês, sich an etwas gewöhnen (perfektiv): es vēl nee̦smu apjūcies Sessw.

Avots: EH I, 88

apjûkt (li. apjùnkti), intr., sich gewöhnen Bers., Spr. luopus, kas savā starpā apjūkuši, nevajaga šķirt Balss.

Avots: ME I, 92

atjûkt: a. nuo niķa Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 90.

Avots: EH I, 145

atjûkt [li. atjùnkti], sich entwöhnen, entfremden: īstā māte pamazām atjūkst nuo bē̦rna [Nerft, Bers., Lis.]. Kontamination,

1) mit jūgt: dē̦ls nuo manis atjūdzis
U., [Selb., Warkl., Saussen]; kaŗaspēks nuo... kalpības atjūdzis U. b. 93, 48;

2) mit jukt: nuo visa tā viņš bija gluži atjucis A. XVIII, 250 [Selg., Wandsen].

Avots: ME I, 163

dajûkt: auch Borchow; kad es biju ... puika, es jau dajūku pi zagšanas Pas. X, 151 (aus Makašāni).

Avots: EH I, 303

[dajûkt Dubena, sich gewöhnen an: dajūcis pie darba.]

Avots: ME I, 433

ìejûkt: iejūcis pie pupām (pupu ēšanas) Kaltenbr. iejūcis ap meitām grābstīties Oknist. tai mājā es drīži iejūku Fest., Heidenfeld: tādi neiejūkti vārdi Sonnaxt.

Avots: EH I, 517

jûkt: auch Zvirgzdine n. FBR. X, 24, Skaista n. FBR. XV, 35, Auleja, Bērzgale, Kalupe, Nautrēni, Oknist, Saikava, Warkl.: vajag laist teļu da vušku, lai jūkst da luopiem Auleja. es jūkstu rudzus pļaut Bērzgale.

Avots: EH I, 569

jûkt [Kr., Erlaa], - stu, - ku (li. jùnkti), intr., sich gewöhnen Bers.: nuolādē̦ts truoksnis! jā, pie viņa vajaga jūkt Rainis. [Zu jaucêt, jaûks (s. dies), wo jau - aus eu - entstanden sein kann, und woher jūkt sein j - bezogen haben mag. Das y - der von Meillet Bull. XXIII, 76 f. herangezogenen sogdischen Formen ist vielleicht sekundär.]

Avots: ME II, 122

nùojūkt: li. nujùnkti "atprasti" A. Smetonos r. žod. 66.

Avots: EH II, 50

pajūkt: zvirbuļipajüka da miežiem-ni atsa˙dzìt Auleja. ‡ Subst. pajūkums, die Angewohnheit: viņam tāds p., ka putru strebjuot virkšina ar lielu virkšķi Vīt.

Avots: EH II, 139

pajūkt [li. pajùnkti], intr., sich angewöhnen Tirs.

Avots: ME III, 37

pìejûkt Selb., Tirs., Spr., sich angewöhnen BW. 34388.

Avots: ME III, 254

‡ sajûkt, sich aneinander gewöhnen Gr.-Buschh.: zirgi ātri sajūka. tâ bijām sajūkuši, kuopā dzīvuodami, ka ir šķirties negribējās.

Avots: EH XVI, 414

[nùojūkt, sich entwöhnen Manz. Lettus.]

Avots: ME II, 793

‡ II apjukt U. (unter jūkt), = apjûkt.

Avots: EH I, 88

[II jukt, jūku, juku U., = jūkt, sich gewöhnen. Vgl. dazu Le. Gr. 583 ² .]

Avots: ME II, 116

pìejukt,

1) sich hinzumischen
Spr.;

2) = piejūkt Cibla: man pelītes piejukušas (Var.: piejūkušas) pie me̦lnā lapenīša BW. 34388 var.

Avots: ME III, 254