Paplašinātā meklēšana

jir Und. Ps., Manz., Duben, Illuxt, Ekengr. n. LP. V, 256, = ir, ist, sind.

Avots: ME II, 114

jirbe: auch (mit ìr ² ) Batlinow n. FBR. XI, 131, Oknist n. FBR. XV, 173, Wessen n. FBR. XIII, 82, Saikava, Sessw., jirba BW. 11851, 1 (aus Lasd.), 30505 var. (aus Selb.).

Avots: EH I, 565

jirbe Lasd. n. BW. 11499, Gr. - Buschh., = irbe.

Avots: ME II, 114

‡ jìrbe̦lē̦ns ² Saikava, = ir̃bē̦ns.

Avots: EH I, 565

‡ jìrbe̦nājs ² Saikava, = ir̃be̦nājs.

Avots: EH I, 565

jirbene Selb. n. BW. 4655, = irbene.

Avots: ME II, 114

‡ jìrbē̦ns ² Saikava, = ir̃bē̦ns.

Avots: EH I, 565

‡ jìrbine ² Gr.-Buschh. = jirbene.

Avots: EH I, 565

‡ jir̂ce ² jir̂ce ² Stenden, der männliche Same.

Avots: EH I, 565

jirde̦ns Plm., für ir̃de̦ns.

Avots: ME II, 114

jirīte, Kosenwort für Schafe Druw.

Avots: ME II, 114

jirkla Lubn. n. BW. 26495, 1, jirkle ² Laud., [jirklis Kreuzb.], das Ruder.

Avots: ME II, 114

‡ jirklis Bērzgale, = ir̃kls 1.

Avots: EH I, 565

jirkls (unter jirkla): auch Infl. n. BielU., Wessen.

Avots: EH I, 565

jirt: auch Wessen, (mit ìr ² ) Oknist n. FBR. XV, 173, Saikava. Refl. -tiês: auch PrL, Saikava, Sessw. ‡ Subst. jīrējs, der Ruderer: Demin. acc. s. jīrējiņu BW. 1906 var.

Avots: EH I, 565

jirt Selsau n. BW. 31015, [jìrties ² Kreuzb.], = irt(ies), rudern.

Avots: ME II, 114

‡ àizdàlduôt ² Ass. - Kalt., sich herumtreibend fort-, hingehen: nezi kur jis jir aizdaldavis.

Avots: EH I, 17

atbût, ‡

3) eine gewisse Zeitlang verwellen
Kaltenbr.: darbinieks atjir nedēļu. atbija nedēļu viens, gāja uotrs (sc.: muižas darbā). Nach r. отбыть.

Avots: EH I, 137

ģirbes kuoks, Schneeballen (viburnum opulus) Elv., Dobl.; vgl. irbenājs, jirbene.

Avots: ME I, 699

I ir̃be, dial. jirbe BW. 11111, 18, virba BW. p. 2659. irube 33577, ierube 11831, lauku auch lauku od. tīruma irbe, auch rudzu i., Feldhuhn, Ackerhuhn RKr. VIII, 95; meža irbe, Haselhuhn, Waldhuhn; kadiķu irbīte, Seidenschwanz (bombycilla garrula) RKr. VIII, 92. Im VL. werden hurtige gewandte Mädchen mit der irbe verglichen: atvedīšu dēliņam kâ irbīti līgaviņu Ltd. 2005. žigla kâ maza irbīte Kaudz. M. irbju pē̦das dzīt, auf die Freie gehen Agel. - irbītes, an dem untersten Rande des Daches zusammengeschnürte, mit der Sense quer abgeschnittene Strohbündel, sonst vistiņas genannt U., Biel. H. 21. [Von Zupitza Germ. Gutt. 18, Osthof Parerga 78, Boisaq. Dict. 719 f. unter ὀρφνός, Walde Wrtb. ² 656 f. unter rōbus, Berneker Wrtb. I, 274 f., Trautmann Wrtb. 104, Petersson IF. XXIV, 273 u. a. zu an. iarpe "Haselhuhn", ae. eorp "dunkelfarbig" u. a. gestellt (vgl. auch Suolahti Die deu. Vogeln. 257). Aber man darf wohl nicht irbe von le. ierube, irube und li. ėrubė˜, jíerbė (wohl aus * (j)ierubė) "Haselhuhn" trennen, weshalb wohl auch irbe zwischen r und b ein u gehabt hat. ierube wohl dissimilatorisch aus * rierube, zu rubenis "Birkhahn". * rierub-: rirub-: rērub- = li. vieversys: vivirsỹs: vėversys "Lerche"; zum r- Verlust vgl. le. (r)iere.]

Kļūdu labojums:
11831 = 11830, 1

Avots: ME I, 708, 709

[ir̃be̦nājs Arrasch, Lis., Bers., ir̃benājs C., Trik.], ir̃benãjs [Gotthardsberg], ir̃bene [Gr. -Essern], jirbene Selb., Buschh., [ir̃binãjs PS.], Schneeball (viburnum opulus) Mag. IV, 2, 38, RKr. II, 80; Zwickholz, darauf die Haselhühner sehr fallen St.: lauki ar kārklu, kazenāju un irbenāju pieaugušiem ežmaļiem JR. IV, 31. nuorauj lielu, ruobaiņu irbenes lapu A. XVIII, 31. nuode̦gumiem izlietuo irbeņu rūgtās uogas Etn. II, 147.

Avots: ME I, 709

ir̃kls (li. ìrklas), [ir̃klis C., Arrasch, ìrklis ² Lis., Bers., irklis Sventāja], irkla, irkle Spr.,

1) das Ruder:
daudz tu man irklu lauzi (Var.: irkles) BW. 30692, 1; irkles 30859, 1. lūza irkla (Var.: jirkla) 26495, 1; [

2) das Steuer
Bielenstein Holzb. 632]. Zu irt I.

Kļūdu labojums:
30692, 1 = 30692 var.

Avots: ME I, 710

raža,

1): ražas nejir Lng., es ist kein Gedeihen.

Avots: EH II, 360

salicinât L., zusammenfügen: kuo dievs jir kuopan salice̦nājis LLD. II, 25, 33.

Avots: ME II, 671

se̦dri (geschr.: ƒaͤddre) "?": ar ... kungu Jēzu bargi un se̦dri jir runājuši P. 342.

Avots: ME III, 811

sekt,

1): katri man pēc sē̦kuši jir Getzel Psalm 31. suns se̦c pē̦das zaķam Lubn., Sessw. viņš vēl radus se̦c Heidenfeld. lai tad viņa ... dze̦n sava pavedēja pē̦das, kâ viņš ir secis viņu Jauns. Raksti VI, 80; "nach gewissen Merkmalen eine Person ausfindig machen"
(prs. se̦cu) Kaltenbr.; "vē̦ruot" Saikava: agrāk tuos laikus seca. Refl. -tiês: darbs suokas - auch C, Moritzberg, Sessw., Seyershof, Trik. darbs secās - auch Auleja, Sessw., Trik. drīz se̦cas maizi savest, kad radinis sauss Auleja. Subst. secẽjs: pē̦du secēji Jauns. Neskaties saulē 10.

Avots: EH XVI, 476

smirde "?": katram (= cui) smirde (Herrschaft) jir uz savu kamiesi Psalmen ² 43a.

Avots: ME III, 965

vaĩrs Bl., Wolm. u. a.,

1) mehr
(= lat. plūs; jetzt in dieser Bed. veraltet): tur jir vēl vairs vietu Ev. kate̦rs ...vairs (μεῖζόν τι) jir nekâ viens... Ev. (Matth. 11); (als Slavismus in Lettg.) papūlējies kuo vairs (r. чѣм больше, möglichst viel) atnest! Pas. I, 221 (aus Preili). tam vairs (r. тѣм болѣе), ka..., umso mehr, weil... 358 (aus Rositten);

2) vairs - ne, nicht mehr:
tu manis vairs neredzēsi, du wirst mich nicht mehr sehen. viņš mana, ka vairs nav labi Dīcm. pas. v. I, 37. tie nezināja vairs, kas... LP. I, 187. ne nu vairs vārda parunāt, ne izkāpt II, 79. citi vēl iet, tak ne vairs uz baznīcu Aps. J. III, 3;

3) tik(ai) - vairs oder vairs - tik(ai), nur noch:
bija tik vairs zirgi trīs Aps. J. III, 28. saimniece tik vairs spējusi iekliegties LP. VI, 76. nuo māsām tikai viena vairs dzīva Wolm. viņš tik vairs turējās Dond., Kalleten. tikai nātras un nezāles vairs siltajā saulguozī Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 776. vairs ir tikai mē̦mas... liecinieces Etn. II, 158, gruzdēja vairs tikai divi gabali Saul. R. I, 72. atradu vairs tik kūpuošas drupas Niedra Kad m. dilst 222. paliek vairs tikai tēja A. v. J. 1897, II, 137 (ähnlich Mērn. 1. 124). - Ein alter Komparativ, s. Le. Cir. 355. Wie aksl. bole "magis, plūs" zu ai. bálam "Kraft" u. a. gestellt wird (s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 110), so dürfte le. vaĩrs nebst li. vyrẽsnis "höher gestellt; ätter" und le. vĩrs "Mann" zu ai. vayaḥ "Lebenskraft", lat. vīs, gr. ἴς (mit langem i) "Kraft" u. a. (bei Walde 1. c. I, 228 ff.) gehören.

Avots: ME IV, 442

vajaga ir (in den Texten des 16, und 17. Jahrh. und auch noch bei L.), nötig ist (lat. opus est): kungam jir tuos wayage (der Herr hat sie nötig) Ev. mums vajaga jir sacīt (wir müssen sagen) Manzel Post. I, 359. mums neir vajaga, ka mēs... atbildam Glück Daniel 3, 16. spirgtiem neva ārstes vajaga Markus 2, 17. mums... šādas lietas neir vajagâ I Makkab. 12, 9. kas jums vajaga ir Matth. 6, 8. kas pie upuŗiem vajagâ bijis II Makkab. 1, 33. Aus liv. vajāg (= vot. vajaga) "Bedürfnis; nötig", s. Thomsen Beröringer 284 f.

Avots: ME IV, 445

viêntìesîgs,

1) ernst
Salis; redlich, aufrichtig St., U.; gelassen L.; einfältig U.: ja tava acs vientiesīga ir Glück. ar skaidriem, vientiesīgiem vārdiem Pas. II, 162. svešnieks vientiesīgi atbildēja Niedra Kad mēn. dilst 119. "varē̦tü, iejaucās valuodā ārsts ļuoti vientiesīgi Jauna R. IV, 204. vientiesīgs cilvē̦ks Schwitten. vientiesīgs ūdens "schlecht Wasser" LLD. II, 16, 17;

2) störrisch, eigensinnig, selbständig:
viņa tādas vientiesīgas dabas, - ja kuo ieduomā, tad ar cirvi neizdabūsi AP.;

3) einsam
(ungewöhnlich): atraitne, katra vientiesīga (in der neusten Ausgabe: viena) jir LLD. lI, 25.,

Avots: ME IV, 666