Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kārnēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kārnēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

izkārnēt

[izkãrnêt Salis., Ruj., Nigr.], izkārnêtiês Lös. n. Etn. IV, 34 "izkratīties, badu pamirt, sehr hungrig werden."

Avots: ME I, 750

kārnēt

kârnêt 2 - u od. - ẽju, - ẽju,

1) [kãrnêt Bauske], lungern, gierig zusehen
[Wessen], schmachten nach etwas: vai tu kārni, vai ne, dabūt tu jau nedabūsi! Frauenb. kārnē kâ suns gaļas Naud. kaķis kārnē pēc skurstenī pakārtām de̦sām Gaw., Nigr., Katzd., A. - Rahden. viņi glūn un kārn, vai nesāks drīz krist sīka nauda Janš.;

[2) " neugierig, forschend blicken"
Wessen. Zu kãrs?]

Avots: ME II, 197

kārnēt

I kârnêt 2 ,

1): auch (mit ã ) Frauenb., Dunika, Gramsden, Lieven-Berscn, Pankelhof, Schnehpeln, Siuxt. kuo tu tâ stāvi un kārni ("?")? Brigadere Dievs, daba, darbs 68. zirgs kā`rnēja 2 ("dēdēja badā") visu dienu Meselau; ‡

3) me̦dus, tas man kãrnē Stenden, mich gelüstet nach Honig.

Avots: EH I, 603

kārnēt

‡ II kārnêt,

1) = kver̂nêt (mit ã ) Gr.Autz, Jürg., Smilt.;

2) kā`rnêt 2 Bērzgale, Kaltenbr., eine längere Zeit hindurch kränkeln:
jis var vēl kādu laiku k.

Avots: EH I, 603

nokārnēt

‡ nùokārnêt, eine Zeitlang neugierig blicken Wessen: svešajam cilvē̦kam bē̦rns ilgu laiku nuokārnēja acīs.

Avots: EH II, 52

Šķirkļa skaidrojumā (1)

kārnis

kārnis, der Lungerer, der Näscher, der Schmachtende: duod jel tam kārnim, redz, kâ kvernē; nepruot ne kauna, ne guoda Naud. Zu kārnēt.

Avots: ME II, 197