Paplašinātā meklēšana

[izkûkt ² , izkûktiês ² , sich aufblasen, anschwellen: labi rūgusi baltmaize izkūcas Gr. - Essern.]

Avots: ME I, 757

[*I  kūkt(ies), s. izkûkt ^2. Zu kukt.]

Avots: ME II, 333

[II kūkt, -cu "sterbend röcheln": cālis kūc Sessw., N. - Schwanb.]

Avots: ME II, 333

[*I  kūkt (ies), s. izkûkt ^2. Zu kukt.]

Avots: ME II, 333

sakûkt ² MSil. "kūkumu uzmest".

Avots: ME II, 660

uzkūktiês, s. *uzkukt.

Avots: ME IV, 348

kùkums,

1) der Buckel, Höcker:
uz kaila kūkuma tā nesa skrandu paunu Sudr. E. kūkumu celt, mest, einen Katzenbuckel machen: kaķis ceļ, me̦t kūkumu. uzmet (Var.: uzcel) lielu kūkumiņu, lai galviņu nepārsit BW. 23376 ;

[2) die Katze:
vai kūkums mājā? Pas. I, 390. Zu * kūkt].

Avots: ME II, 333

*uzkukt (zu erschliessen aus der Partizipform uzkucis [z. B. in Grünw., IV.-Peb., Ronneb.]), refl. uzkuktiês Kalzenau, Lub., Lubn., Meiran, Meselau, N.-Peb., Saikava, Sehren, Serben, Sessw. (prs. -kukstuos od. -kūkstuos Lubn., Bers., Meiran, prt. -kukuos Lubn., -kucuos Meiran), uzkūktiês Odsen, sich (mit den Ellbogen auf etw.) auflehnen, aufstützen; sich bücken: uzkūkstas nuolaidīgi uz galda Blaum. Pazud. dēls 19. kuo tu uzkucies uz galda! Golg., KatrE., Serben u. a. viņš ē̦d uzkucies uz spainīšā, ka putra te̦k atpakaļ spainītī Saikava. ruokas..., uz kurūm viņā bija uzkukusies A. v. J. 1900, S. 365. uzkucis ar ruokām uz krē̦sla Liev. R. 12. Augusts uzkucies uz sē̦tas A. v. J. 1899, S. 254. Jānītis nuosēdies savā vietā, uzkucis pār grāmatām MWM. X, 436. viņš bija liels, uzkūcies (mit gebückter Haltung) 204. viņš stāv uzkucis oder uzkucies (gebeugt, gebückt) Bers., Fest. uzkucies (gebeugt) viņš sēdēja cauru dienu KatrE. viņš iet drusku uzkucis Turg. Muižn. per. 161.

Avots: ME IV, 346