Paplašinātā meklēšana

àizkûpinât, tr., anrauchen: kalējs vienu cigāru iesprauda mutē un aizkūpināja Dok. A.; kaļķīti A. XX, 508.

Avots: ME I, 35

àizkûpis: ‡ sich mit Rauch bezogen habend: visa tā puse aizzilējuse un aizkūpuse Janš. Bandavā I, 378. āzkūpusi pils Pas. II, 180.

Avots: EH I, 34

àizkûpis gaiss (Bergfried), räucherige Luft.

Avots: ME I, 35

apkûpinât, ‡ Refl. -tiês "(sich beräuchernd) zaubern" (?): kad cita nebij, tad ņēme pats savas lincē̦klas, trejdeviņas reizes izlaide caur šķietu un apkūpinājās; tad palika ve̦se̦ls Saikava.

Avots: EH I, 95

apkûpinât, tr., beräuchern; cf. apkvêpinât.

Avots: ME I, 97

‡ atkûpinât, rauchend od, räuchernd entfernen: a. uodus Warkl. Refl. -tiês, rauchend od. räuchernd sich erwehren: a. nuo uodiem Warkl.

Avots: EH I, 151

ìekûpinât, ‡

2) hineinräuchern:
dzintars, kuo ... aizdedzina un iekūpina sāpuošā ausī Janš. Bandavā 1, 57.

Avots: EH I, 524

ìekûpinât, tr., anrauchen: pīpi, kaļķīti.

Avots: ME II, 33

izkûpinât, ‡

3) = izkvêpinât: izkūpinā trīs reizes Pas. XII, 159.

Avots: EH I, 460

izkûpinât,

1) tr., verrauchen:
pieci rubļi tu izkūpini par gadu gaisā Blaum. pīpis jau izkūpināts;

2) mit Hilfe von Rauch verscheuchen:
nuo turienes izkūpināt zvē̦ru Lautb. Marģeris 41.

Avots: ME I, 758

kûpi, Seifenblasen Druw. Zu kûpêt.

Avots: ME II, 337

kūpietĩtis, Haufchen: sniegs kâ viens kūpietītis ir uzrūdzis, von sehr gering gefallenem Schnee Sissegal.

Avots: ME II, 337

kûpinât, ‡

2) = kvêpinât 2: k. guovis ar svētītām zâlēm Liepna, Zvirgzdine. k. ustabas ar dūmiem Zvirgzdine. ‡ Refl. -tiês,

1) = kûpinât 1: kuo tu te kūpenies ar slapju malku? Saikava;

2) = kvêpt 4 (?): dzīvuot pa tumsu vai k. skala dūmuos Janš. Mežs. ļ. I, 20.

Avots: EH I, 684

kûpinât, fakt. zu kûpêt, qualmen, dampfen machen, rauchen: kas tuos dūmus kūpināja? BW. 4966. mana sieva šad un tad kūpina pa cigaretei Vēr. II, 784.

Avots: ME II, 337

‡ kûpinêt Warkl., = kûpinât.

Avots: EH I, 684

kūpis, Wasservogel sonderlicher Art Elv., eine Art Wasserhühner L.; das Blässhuhn, Rohrhuhn U.; das Teichhuhn (gallinula chloropus) Natur. XXXVII, 171.

Avots: ME II, 337

nùokūpinât, ‡

2) = nùokvêpinât (mit û ) Liepna.

Avots: EH II, 58

nùokūpinât, ausrauchen (tr.): tas nuokūpinās viņu ar saldu muti Seibolt.

Avots: ME II, 804

pakûpinât, ‡

2) ein wenig anräuchern
Pas. XI, 375.

Avots: EH II, 146

pakûpinât, tr., etwas räuchern, paffen: tabaku, pīpi.

Avots: ME III, 52

pìekūpinât, tr., vollrauchen, vollqualmen: piekūpinātā kruogus istabā Alm. Kaislību varā 38. saimniece necieta, ka viņas istabu piekūpināja Alm. Rud. 10.

Avots: ME III, 262

sakûpinât, ‡

2) mit Staubwolken bedecken (?):
(pakalni) auļuojuošu automobiļu sakūpināti Daugava 1936, S. 931.

Avots: EH XVI, 421

sakûpinât, tr., vollräuchern, verräuchern, vollqualmen.

Avots: ME II, 660

uzkûpinât, rauchen (perfektiv); anrauchen: uzkūpini pīpi (cigāru)! rauche die Pfeife (die Zigarre) an! Mag. XIII 2, 65.

Avots: ME IV, 348

apkûpêt und apkûpt, intr., ringsum räucherig werden, verräuchern: ļaudis tur ir apkūpuši un apsmakuši Biel. I, 353. apkūpēj'se ze̦lta ruoze BW. 18356. Auch von rauch-, dampfähnlichen Erscheinungen: drīz viss bija apkūpis ar baltu miglu Vēr. I, 1167, bald war alles mit weissem Nebel gleichsam wie mit Rauch bedeckt. ar smiltīm apkūpēt, bestauben Mar., Smilt., RKr. XV, 105.

Avots: ME I, 97

bãba,

1) altes Weib (verächtlich):
bābu pasakas, leeres Geschwätz. Sprw.: bailīgs kā bāba. dzied od. runā kā ve̦ca bāba, von einem, der Unsinn spricht. ļauna bāba allaž dūmus kūpina. kas bābu klausa, tas pats bāba. bāba rudenī gudrāka nekā vīrs pavasarī. puišu bāba, manntolles Weib: mani sauca puišu bābu BW. 8984. bābu vasara, der Weibersommer (Platonen). sniegu b., der Schneemann R. Sk. II, 253;

2) mē̦slu bāba,

a) eine Hexe, die Kinder austauscht:
kamē̦r jaunpiedzimušais berniņš vēl nav dabūjis svē̦tu kristību, pa naktīm jādedzina pie gultas uguns, lai mē̦slu bāba nepārmij bē̦rnu, neieliek viņa vietā nuo žagariem taisītu bē̦rnu BW. I, S. 192;

b) Göttin des Kehrichts:
mē̦slu bāba priecājās, meitiņām piedze̦muot: kur adīja, kur rakstīja, tur palika dzīpariņi BW. 1171, 1;

3) = lākturis: bābā aizdedzināja skalu LP. VII, 291; 4) eine Winde zum Heben od. Ziehen schwerer Lasten, namentlich zum Herauswinden der Netze;

5) ein mit Hede umwickelter Pregel;
bābiņas dedzināt, eine Art von Orakel: aptin skaliņu ar pakulām, iesprauž istabā pie izejas durvīm un tad aizdedzina. ja de̦guot bābaiņas krīt uz iekšpusi, tad gaidāmais tai vakarā atbpauks, ja uz durvju pusi, tad ne C. - [ve̦cu bābu durt U., ein Spiel, das werzüglich am Weihnachtsabend gespielt wird]. Zu li. bóba "altes Weib", slav. baba serb. бäба u. a.) dass., [vgl. Berneker Wrtb. I, 36 und Walde Wrtb. ² 79].

Avots: ME I, 270

‡ bags (> hothle. bogs), eine Art Hausgeist Golg., (Plur. bagi) Saikava; bagi, eine Krankheit, die nach dem Genuss verhexter Speisen eintritt Prl., Saikava: stāv kâ bags Fehteln, Festen, Saikava (vgl. dazu die Redensart kuo tu stāvi kâ kuoka dievs? Jürg., Trik.). ve̦cuos laikuos mēģinājuši bagus izdzīt, situot siênā pīlādžu vadzi. kad baļķis skanē̦dams plīsis, tad teikuši, ka bagi bē̦gdami spiedzuot Golg. kuŗā mājā bij tie bagi, te gastuos būdams nedrīkstēja nij katlu maisīt, nij pirmais pie galda ēst: tūliņ tušīja zemē. saimenicei vajadzēja pirmai; tad netika bagi Saikava. Leimaņiem bij smagi stipri bagi. kad gribēja vaļā tikt, tad vajadzēja apkūpināties; ar kaņepēm bij vis˙labāk, - vis˙ātrāk atfaide bagi ebenda. bagi tika, kad ieēda apburtu maizi uotra mājā. tad kliedza un kulājās; ar vē̦de̦ru pa˙visam tērēja zemē ebenda. Wohl aus r. богъ "Gott",

Avots: EH I, 198

ķaupis,

1) = garmetis Bershof, Naud., Annenburg ;

2) die Pfeife:
vis˙pirms viņš piebāza ķaupīti, aizkūpināja tuo un tad likās gultā A. XVII, 708 ;

3) der Täubling
[um Hasenpot mit aû ^2]: par ķaupīti sauc tikkuo nuo zemes izlīdušu bē̦rzlapu Siuxt LP. ;

4) die Kröte, der Frosch
JK. VI, 13 ; ķaupīte, ein kleiner Frosch Gr. - Sessau ;

5) der Sperling
Salis [ķaûps ^2], Lems. ;

6) ķaũpis, ein aufgeblasener Mensch, ein Geck
Dond.: tas ir tīrais ķaũpis ; viņš nezin, kâ izrunāt, iet, ģērbeties. Vgl. kaũpiņš.

Avots: ME II, 357, 358

ķuļˆķis,

1) eine kleine Kalkpfeife, eine schlechte Pfeife
[ķuļ˜ķis PS.]: viņš kūpināja ķuļķīti Baum. [kalējs tūdaļ nuodzēš savu ķuļķīti Ezeriņš Leijerkaste I, 256.] izgriezu kuoka ķuļķīti Blaum.;

2) ein unsauberes Lehmgeschirr:

3) = ķuģis: viņam kājas nuoņe̦mtas pie ple̦znām, atlikušies tikai ķuļķi Druw.

Avots: ME II, 391

kûpt, kûpstu, kûpu, intr., qualmen, dampfen, rauchen: kūpin kūpa [könnte auch das prs. zu kûpêt sein!], bet nedega laiska kurts uguntiņš BW. 6870. Namentl. in Zstz.

Avots: ME II, 337

I laĩda,

1) die Reihe, der Strich, der Streifen, der Haufen:
dūmu mutuļi bija sare̦dzami uz tilta gaŗā laidā MWM. IX, 161. laid linus ne rouzēs, bet laidās, breite den Flachs nicht in Kreisen, sondern in langen Reihen aus Biel. re̦dzama šaura laidiņa nuo korseta MWM. VIII, 289. krāsas saplūst burvīgā laidā A. XX, 661. [mākuoņu laĩda Lautb.] pa lejām vēl tur miglu laidas veļas Lautb. drūzmējas tur ļaužu ve̦se̦la laida Janš. tad viss manā prātā saplūst vienā laidā (fliesst zusammen) Rainis. ē̦nas saplūst vienā laidā Vēr. II, 1242. visi viņi runāja tik ātri un vienā laidā, in einem Strich, ohne Unterklass Kaudz. M. vēlēties tik lielu blāķi labumu uz vienu laidu Seibolt. zemnieks kūpināja vienā laidā savu ļuļķīti Vēr. II, 64. bē̦rns raud vienā laidā, immerwährend AP., C.;

2) der Flug:
vizumā jūŗa spīd, Spīduola pāri slīd liegi lielā Rainis;

3) etw. Eingelassenes, Ausgebreitetes,

a) laĩda Kand., laĩda C., die Gehre, der Keil, Zwickel
[laĩdiņa Stenden, Prawingen] in Frauenhemden Manz., Kand. [oder ander Kleidungsstücken];

b) ein Brett, das in eine ausgefaulte Stelle der Wand eingelassen wird;

c) [die Ruderbank
Manzel n. U.]; laidas, laides, die Bretteŗ welche zur Vergrösserung an den obren Rand eines aus einem Stamme gehauenen Bootes befestig werden: lai pērle (= laiva) būtu dzil,āka, tad tai uzliek vēl 1 - 4 kārtas laidu jeb galdus Etn. II, 107;

d) bises laida, der Flintenschaft
Mag. III, 1, 128;

e) zemes laida, die Landzunge:
Dalmacija - šaura, gaŗa zemes laida pie Adrijas jūŗas Konv. ¹ 329. smilts zemes laida, kas iestiepjas jūŗā Konv. ² 1733;

f) die Schicht:
šinīs laidās dabuon dzelzsrūdu B. Vēstn. Zu laĩst. S. auch laids I, laide [und Thomsen Beröringer 193 und Persson Beiter. 711 ^1].

Avots: ME II, 401, 402

lùņķis, [luņ̃ķis Karls.],

1) der Schmeichler, Fuchsschwänzer
L., St., U., Smilt.: tāds luņķis mīlēja tik kārības kārību dēļ Dünsb.;

2) meža luņķis, ein Raubtier, besonders der Wolf, Fuchs
Irmelau; Waldräuber oder Schnapphahn;

3) [luņ̃ķis, etwas Zusammengeballtes
Ruj.]: ūdens sadze̦n sūnas lielākuos blāķuos jeb luņķuos Konv. ² 1497;

4) ein Sturnpf, ein kurzer, runder Gegenstand, z. B. eine Zigarre:
uzkūpini luņķīti, rauche eine Zigarre! Sld., Lind.; [de̦sas luņķis Ramelshof, Stelp.; luņ̂ķis ² Preekuln, das männliche Glied; luņ̂ķis ² Nigr., Dond. "der weiche Teil eines Pfeifenstiels"; "ļuodzīgs zirgs" Nigr.].

Avots: ME II, 514

nùokûpt (unter nùokûpêt), ‡

3) = nùomigluôt 1: vēl tâ nuokūpis (gaiss); divi nedeļas vienā lîšanā! Frauenb.

Avots: EH II, 58

II pĩpinât,

1) tr., rauchen lassen, zu rauchen geben:
pie mērnieku dzirdināšanas un pīpināšanas Kaudz. M. 6; jem. die Pfeife anzünden Druw., N.-Peb., Notk., Selsau, Schwanb.: zē̦ns pīpināja ve̦ctē̦vu Golg., Druw. viņš pīpināja tuo ar savu tabaku Sessw., Los., Serben, Peb., Sermus;

2) "kūpināt": viņš nepruot uguns iekurt, tikai pìpina ² Selsau.

Avots: ME III, 233

‡ svèibêt ² Bers., Lasd. "kūpināt, kvēpināt".

Avots: EH II, 613

svêpêt,

1): auch Alswig, AP., Heidenfeld, N.-Laitzen, Ramkau, (mit è ² ) Fehteln, Linden in Livl: žurkas s. (mit ê ) Saikava; "kvēpināt" (mit ê ) Auleja, N.-Peb.; "kūpināt" (mit ê ) Kalupe, Skaista; "kūpināt dūmus" Kurmene: kuo nu svêpē (rauchst) visu dienu? Meselau; "; LP. VII, 200" ME. III, 1153 zu streichen! ‡

2) "bezdēt" Kurmene.

Avots: EH II, 615, 616

II svepstinât (?) Lasd. "kūpinât" sv. skalu.

Avots: ME III, 1151

svēpt,

1): "kūpināt" (mit ê ) Līvāni; s. (mit ê; "kvēpināt" ) vuškas Auleja; bites s. (mit ê; "kūpināt" ) Sonnaxt; s. (mit ê ) visus ve̦lnus nuo istabas laukā Heidenfeld; in Saikava auch: "ar ļaunu dzīt laukā nuo dzīvuokļa vai nuo vietas" (mit ê ); ‡

3) "spēji, aši sist" Auleja: kai svêpe zuobuos, taî tam zuobi nuo mutes laukā.

Avots: EH II, 616

‡ žvarkstāns "?": (krievi baznīcā) kūpina ar tādu lielu žvarkstānu, taisni kâ bitēm me̦du ņe̦muot Austriņš Raksti VII, 10.

Avots: EH II, 824