pìslis C., Arrasch, pìslis ² Kr., pîslis ² Dond., Lautb., Widdrisch, ein Stäubchen, ein Wenig: Sprw. iznīkst kā linu pīslis. pīslis piena, maizes Dond. šis pīslītis, kas tikkuo pār savu de̦gunu var pārredzet S. D. P. I, 77. - pîšļi ² Bl., der (liegende) Staub: pīšlus nuokratīt, abstäuben. pīšļu pīšļuos, ganz zerbröckelt: pīšļu pīšļuos saraustīt Br. 416, wohl zu pīst.

Avots: ME III, 234

pìslis: auch (mit ì ² ) Gr.-Buschh., (mit î ² , "drusku") Suhrs n. FBR. VIII, 117. - pīšļi: kad ilgāku laiku istabu nemazgā, tad p. sakrājas Strasden. tie sadega pīšluos, pȩlnuos BW. I, S. 908, № 2221, 5. nuokūpina mūs ar pîšļiem ² (= putekļiem) Frauenb.; "pȩlu smalkumi, kas vētījuot nuošķiŗas" (mit î ² ) Siuxt; "auguot nuomirušas linu šķiedras" (mit ì ² ) Saikava: sliktiem liniem daudz pīšlu; "sīkas pakuliņas, kas, linus kulstuot, nuokrīt ap kulst(īt)tavu" (mit î ² ) Ramkau, (mit ì ² ) KatrE.: kad stingri lini, tad pīšļu netiek ne˙kādu KatrE.; "lielāki spaļi" (mit î ² ) AP.: p. ir tie paši spaļi, bet tik pirmie, un tâ tad viņi ir gaŗāki. uz jumta kuoras liek spaļus, pīšļus, sūnas.

Avots: EH II, 242