Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kantēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kantēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

apkantēt

apkañtêt, tr., bekanten, besetzen: svārkus. apkañtējums, der Besatz.

Avots: ME I, 93

iekantēt

ìekañtêt,

1) einkanten (mit Nähen);

2) anfangen einen Balken zu behauen.

Avots: ME II, 24

izkantēt

izkantêt,

1): "izdabūt" Golg., "izgādāt" N.-Peb., "izkaulêt" Sessw., entlocken, erbitten Frauenb.: dabūju gan nuo viņa i˙pāris latu; ‡

2) beim Fischen die Stricke aufs Bis herausziehen
(aus einem handschriftl. Vokabular); ‡

3) = iztēst: i. kādu kuoku PV. i. stabu Mar., Sessw.; ‡

4) ausessen
(vulgär): i. visu bļuodu putras Mar.;

5) vertreiben:
i. kādu nuo mājas, nuo vietas Kaltenbr., Mar., Smilten; ‡

6) = izkaût 2 Mar.; ‡

7) besäumen:
i. priekšautu ar sarkanu Smilten u. a.

Avots: EH I, 453

izkantēt

izkantêt, tr., durch Betrug an sich locken Gold. n. Wid.

Avots: ME I, 747

kantēt

kañtêt, ‡

4) k. citiem līdz, mithalten mit den anderen (z. B. bei der Arbeit, beim Gehen)
Dunika; ‡

5) "besiegen"
Kal.: ne˙viens nevar mani k. ‡ Refl. -tiês, in der Verbind. k. (kam) klāt, sich (an jem.) heranmachen, sich anschmeicheln. Zur Bed. vgl. auch izkantêt oben S. 453.

Avots: EH I, 585

kantēt

kañtêt, - ẽju, tr.,

1) bezimmern, behauen:
baļķus L., Ruj., Kmph., Smilt., Mar., Grob.;

2) bekanten (nähend), gew.
iekantēt;

3) prügeln:
muguru Ruj., Smilt.

Avots: ME II, 156

nokantēt

‡ nùokañtêt,

1) abkanten, behauen:
n. ar cirvi kuokam vienu pusi gludu AP. u. a.;

2) ringend niederwerfen
Dunika: n. uotru gar zemi.

Avots: EH II, 51

sakantēt

‡ sakañtêt AP., (eine Reihe von Balken) abkanten (?): sakantēs tuos kuokus, un tad varēs tālāk strādāt.

Avots: EH XVI, 415