izgãdât, tr.,

1) ausdenken, ersinnen
St., einen Gedanken zu Ende führen: gādāt vien izgādāju (Var.: izduomāju), kâ dzīvuošu bez māmiņas BW. 3982;

2) erwirken, verschaffen:
beidzuot izgādājis latvju tautai brīvību Jan. ķēniņš gribēja visiem uguni izgādāt Etn. II, 175. pabalstu izg. Ar. Refl. - tiês, eifrig Sorge tragen, sich absorgen: ve̦cāki izrūpējas, izgādājas, bet bē̦rni palaidņi.

Avots: ME I, 737

izgãdât (li. išgodóti "ausdenken"),

1): ļaudis netaisnību uz cilvē̦ku izgādā (mit ostle. iz- für uz- ?) Auleja; sich erinnern
Lös.: nevaru i., kādus vārdus tur runāju.

Avots: EH I, 447