izkantēt
izkantêt,
1): "izdabūt" Golg., "izgādāt" N.-Peb., "izkaulêt" Sessw., entlocken, erbitten Frauenb.: dabūju gan nuo viņa i˙pāris latu; ‡
2) beim Fischen die Stricke aufs Bis herausziehen
(aus einem handschriftl. Vokabular); ‡
3) = iztēst: i. kādu kuoku PV. i. stabu Mar., Sessw.; ‡
4) ausessen
(vulgär): i. visu bļuodu putras Mar.;
5) vertreiben:
i. kādu nuo mājas, nuo vietas Kaltenbr., Mar., Smilten; ‡
6) = izkaût 2 Mar.; ‡
7) besäumen:
i. priekšautu ar sarkanu Smilten u. a.
Avots: EH I, 453
1): "izdabūt" Golg., "izgādāt" N.-Peb., "izkaulêt" Sessw., entlocken, erbitten Frauenb.: dabūju gan nuo viņa i˙pāris latu; ‡
2) beim Fischen die Stricke aufs Bis herausziehen
(aus einem handschriftl. Vokabular); ‡
3) = iztēst: i. kādu kuoku PV. i. stabu Mar., Sessw.; ‡
4) ausessen
(vulgär): i. visu bļuodu putras Mar.;
5) vertreiben:
i. kādu nuo mājas, nuo vietas Kaltenbr., Mar., Smilten; ‡
6) = izkaût 2 Mar.; ‡
7) besäumen:
i. priekšautu ar sarkanu Smilten u. a.
Avots: EH I, 453