Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kants' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kants' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

dikants

‡ dikañts Frauenb. "ein ausgelassenes, wildes oder nervöses (tramīgs) Kind".

Avots: EH I, 320

kants

kants; -s, (unter kañte ): auch (kànts ² ) Oknist n. FBR. XV, 178, gen. s. kantis BW. 33853, 1 var. (aus Gaweesen).

Avots: EH I, 585

rikants

‡ rikañts Siuxt, ein (grosses) Stück Brot.

Avots: EH II, 371

stankants

‡ stankants (?) Frauenb. "ein sehr dicker Mensch".

Avots: EH II, 570

štukants Br. m. 766, štukars (vgl. li. štukõrius "Spassmacher") LA., štukalnieks U., štukelnieks, štukaunieks Wessen, štukavnieks Wid., štukmanis MWM. X, 6, 87, štukmeisteris U., einer, der sich auf allerlei Stückchen versteht, ein Pfiffikus, ein abgefeimter Kerl U.: štukaunieks viņam piepēši iegrūž galvu ūdenī RKr. XVI, 247. esi gan tu štukelnieks! gan˙drīz mani samāni! Vīt. 58. Zu štuks 2.

Avots: ME IV, 103, 104

trijkants

trijkants, das Dreieck (?): de̦guni, trijkantā būdami, metās gluži kuopā Kaudz. Izjurieši 274.

Avots: ME IV, 234

Šķirkļa skaidrojumā (10)

gumām

gumām, in gumu gumām watschelnd: gumu gumām tiem līdzi ve̦cais muzikants Baltp. [Wohl zu gumt.]

Avots: ME I, 680

kančuka

kañčuka, kañčuks, kančaka, kañčuklis, die dicke, lederne Kosakenpeitsche: kļūs mugura uode̦rē̦ta deviņām kančakām (Var.: kančukām) BW. 19248. labāk tevi blusas kuoda, ne brāliņu kančukliņš 13697, 3 var. gul manā pūriņā stīgām šūta kančuciņa (Var.: kančukliņa, kančukiņa) 23332. [Nebst kančiùkas (woraus kañčius als vermeintliche Grundform entnommen) und kantsukas] aus r. канчукъ.

Avots: ME II, 154

kante

kañte, [kants, - s U. und bei Glück Ezech. 45, 2], die Kante, der Rand: audīšu baltas villainītes pe̦lē̦kām kantītēm (Var.: kantiņām) BW. 29064. kanti nuoturēt, sein Recht, seine Position behaupten (vgl. "einem die Kante halten, für ihn eintreten" Frschb.): mēs citi vēl nuoturam kanti Schnb. [Nebst li. kánta od. kántis (gen. s. kánties) und kańt] aus dem Deutschen.

Avots: ME II, 156

naikas

naikas, Prügel. [Nebst li. nálaika "Kantschuh" aus wruss. нагайка?]

Avots: ME II, 689

noprovēt

nùopruõvêt, tr., abprobieren, versuchen: muzikants nuopruovējis stīgas R. Sk. lI, 142.

Avots: ME II, 834

pārgalvis

pãrgalˆvis (li. pargalvís Daukants Darbai 77): auch BW. 12979 var., 19523, 4 var., 19529; šie pārgalvji spītē ... man Dünsb. Odiseja 22.

Avots: EH XIII, 200

pazode

pazuôde,

1): "der Unterkiefer"
Frauenb.: kad nuokauj, atcē̦rt pazuodi nuost Frauenb.; vāverītes pazuodīti BW. 31518; ‡

2) "rīks pie vijuoles, ar kuŗu mūzikants vijuoli tur" Oknist.

Avots: EH XIII, 193

skance

skance Mag. IV, 2, 145, eine Schanze; nebst estn. kants aus mnd. schantze.

Avots: ME III, 870

štukaunieks

štukaunieks (unter štukants): auch Bers., Kalz.

Avots: EH II, 656

vaiņa

II vaiņa (?) Ringen, aude̦kla vaina (?) N.-Peb., vaiņa mala Blieden n. Etn. II, 177, (mit aî ²⁾ Frauenb., MSil., Okte, Schrunden, vaĩņu mala Frauenb., der Saum, die äussere Längsseite des Gewebes: nuoplēš gabaliņu nuo vadmālas vaiņu malas (rupjās kants) JK. VI, 52. maza villainīte:. .. līdz gurniem vaiņu mala RKr. XVI, 207. vaiņa mala dürfte aus vaļņa (gen. s. von valnis) mala entstanden sein; vgl. cèikaũls Le. Gr. 110 und paĩķis.

Avots: ME IV, 440