Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kapināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kapināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

aizkapināt

àizkapinât (Druckfehler?), = àizkabinât I (?): aizkapinādams... aiz kabes gula izkapti Janš. Mežv. ļ. I, 174.

Avots: EH I, 29


apkapināt

apkapinât, ein wenig dengeln (perfektiv): a. izkapti Laud., Nitau.

Avots: EH I, 90


atkapināt

atkapinât, tr.,

1) ungeschickt mit dem Hammer die Sense schärfend
(kapināt), dieselbe stumpf machen: zē̦ns atkapinājis izkapti Kand., Hug.;

2) Widerhacken machen
LD.;

3) atkapināt sirdi, das Herz erquicken, besonders durch den Genuss von Alkohol
Kand. [In der letzten Bedeutung wohl zu li. prikàpti "müde werden" Viltis v. J. 1908, № 82, serb. ko`pnīm "falle in Ohnmacht; taue", sloven. srce mu kopni "er wird mutlos" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 566. Betreffs der Bedeutung vgl. le. kust "müde werden; tauen".]

Avots: ME I, 164


izkapināt

izkapinât: nuo kluča izcirsta un ar kapli izkapināta ("izgludināta") Siuxt. izkapināsim (dzirnu akmeni) Janš. Mežv. ļ. II, 343, Dunika.

Avots: EH I, 453


izkapināt

izkapinât, tr., hämmern, aushämmern, scharf machen: izkapti, dzirnavu akmeņus Kand., Antrop. II, 22. Refl. - tiês, sich aushämmern, sich schärfen: akmens, kas ļaujas stiepties, izkapināties Antrop. II, 92.

Kļūdu labojums:
II, 92 = II, 93

Avots: ME I, 748


kapināt

kapinât,

2): auch Assiten, Dunika, Grob., Iw., OB., Rutzau: k. ar biķi dzirnas Assiten, Grob.; k. sili, mit dem Hohlmeissel die Innenseite eines hölzernen Troges glätten
Siuxt.

Avots: EH I, 586


kapināt

kapinât [kapine"ti "порубливать"],

1) hacken:
kapināma dzelzs, ein Hackeisen;

2) hämmern, aushämmern, dengeln Kand., Frauenb.:
zemniekus dzirdēja izkaptis kapinām Lautb. [Zu kapât; vgl. auch atkapinât.]

Avots: ME II, 158, 159


pakapināt

pakapinât, tr., hämmernd ein wenig schärfen: izkaptis A. VIII, 1, 204.

Avots: ME III, 41


sakapināt

sakapinât, ‡

2) (eine Reihe von Sensen) dengeln (perfektiv)
Frauenb.: nu, puiši, sakapiniet izkaptis!

Avots: EH XVI, 415


sakapināt

sakapinât, tr., freqn., zerhacken, zerschneiden.

Avots: ME II, 645


uzkapināt

uzkapinât,

2): dūšas iesildīt un u. Dünsb. Koša rotas kast. 3.

Avots: EH II, 724


uzkapināt

uzkapinât,

1) abschärfen
Dr., anschärfen Brasche: izkapti uzkapināt Wid., Dond., Frauenb.;

2) uzkapināt dūšu (sirdi Ar.) LP. VlI, 456, sich etwas antrinken
Wid., Frauenb., Stenden: iegāja... viesnīcā uzkapināt dūšu Dz. V.

Avots: ME IV, 339

Šķirkļa skaidrojumā (2)

izkapts

izkapts, - s, izkapte, die Sense: izkapts ņe̦m, kuoxž labi zāli, schneidet gut; izkapti kapināt, brucināt, schärfen. Sprw.: izkapti brucinuot darbu nekavē. izkapti atakrā, - uzkumā siet, die Sense an den Stiel in stumpfen, - spitzem Winkel bilden. Sprw.: viņš pļauj visu ar tuo pašu izkapti A. V, 132. In Lös. n. A. XI, 170 izkapts - paša kalta, pirkta - daļģe. Zu (iz)kapât.

Avots: ME I, 748


uzkupis

II uzkupis (part. prt.) Frauenb., = uzkapināts: u. piens.

Avots: EH II, 726