Paplašinātā meklēšana

‡ àizkarâtiês kam priekšā, vor etwas (es verdeckend) niederhangen: zars aizkarājies luogam priekšā.

Avots: EH I, 29

‡ apskarâtiês, sich ringsum zerfetzen (ringsum zerlumpt werden) Stenden, Wandsen: apskarājušies svārki.

Avots: EH I, 113

atkarâtiês, abhängen: tas nuo tam atkarājas RKr. VIII, 8.

Avots: ME I, 165

‡ atskarâtiês, sich (am Rande) zerspleissen: galdautam mala var a. Jürg., Sessw.

Avots: EH I, 166

čuokarâtiês, -ājuos, sich kraus zusammenziehen, zich verwickeln: dzija čuokarājas.

Avots: ME I, 426

[ìekarâtiês, hineinhangen: kuoka zari iekarājās ūdenī Wolm., Nigr.]

Avots: ME II, 25

‡ izkarâtiês Līvāni, eine Zeitlang sich an Baumästen haltend - hin und her schaukeln (intr.).

Avots: EH I, 453

‡ *kañkaŗâtiês, zu erchliessen aus apkañkaŗâtiês (unter ‡ apkañkarêtiês 2).

Avots: EH I, 584

[kankarâtiês Dond. "saieties" (vom geschlechtlichen Verkehr): viņi jau kankarājas savā starpā.]

Avots: ME II, 155

karâtiês: mit r auch Stenden, Wandsen; (fig.) lietus karājas (ist im Anzug) Heidenfeld.

Avots: EH I, 588

karâtiês [mit r z. B. in Kabillen, Matkuln, Kl., Lis.], - ãjuos, [karēties Glück I Mos. 23, 13], hangen, baumeln: drēbes karājas pie knaģiem. dvēselīte diedziņā karājās BW. 28829. dvieļa gali karājas apakš kreisās ruokas BW. III, 1, 84. kas tev tur pie svārkiem karājas? vīriešiem kaklā karāties, sich aufdrängen. Vgl. kārt und [li. karóti "висѣть"].

Avots: ME II, 161

[kaŗâtiês Dunika, Wandsen, Warkl., = karāties.]

Avots: ME II, 165

[ķè̦nkarāties ² Bers., = karâties, hangen: zē̦ns, pieķēries pie ratiem, ķe̦nkarājās.]

Avots: ME II, 365

ļankarâtiês, -ãjuôs, ļankarêtiês, -ẽjuôs, ļankaruôtiês, schlaff herabhangen, baumeln, schlenkern: sterbeles vien ļankarājās Etn. II, 33. galva bezspēcīgi ļankaruojas uz visām pusēm MWM. VII, 192, Druw. Vgl. ļè̦nkarêtiês C., Smilt.

Avots: ME II, 530

‡ nùokākarâtiês "nuokārstīties ar lupatām" Wessen.

Avots: EH II, 52

nùokarâtiês: nuokarājies kâ šī uola Pas. XV, 182.

Avots: EH II, 51

nùokarâtiês, herabhangen: kājas vien nuokarājušās JU.

Avots: ME II, 794

[nùoļe̦nkarâtiês, abreissen (intr.), zerfetzte Kleider bekommen: Pēteris pa˙visam nuoļe̦nkarājies; ļe̦nkari vien karājas Mitau, Wolgunt.]

Avots: ME II, 814, 815

pakarâtiês, eine Zeitlang hangen, schaukeln, zappeln: lai vēl šķiņķis kādu laiku pakarājas skurstenī!

Avots: ME III, 41

[pan̂ckarâtiês ² Bauske. sich mit Lumpen abgeben, sich in Lumpen hüllen.]

Avots: ME III, 76

sakarâtiês, (eine gewisse Zeit hindurch) hangen: bise sakarājās visu ziemu vadzī. bišu spiets sakarājas (hängt) pie kuoka Ruj.

Avots: ME II, 645

skarâtiês, Rispen entwickeln: auzas sāk skarāties Warkl.

Avots: ME III, 873

uzkarâtiês,

1) auf, über etw. hängen
(intr.): ausis uzkarājas uz acīm Seifert Chrest. III, 2, 134;

2) hängen bleiben:
puika uzkarājās kuokā Salis.

Avots: ME IV, 339

žākaŗâtiês, -ãjuôs, = žākarêt II 2: kuo nu žākaŗājies tik daudz ar tuo kaŗuoti? Alm.

Avots: ME IV, 795

‡ apkañkarêtiês Ahs.,

1) = apkañkarâtiês 1: tu kâ pēdīgais nabags esi apkankarājies ar visādiem kankariem Ahs.;

2) auch apkañkarâtiês Frauenb., sich verheiraten
(verächtl.): tikkuo iesvētīts puika jau apkankarējies ar sievu Ahs. vai tad tev tik jaunam vajadzēja jau apkankarāties? Frauenb.

Avots: EH I, 89

ciẽkurs, dial. ciẽkuris Lautb. L. 32, ciẽkur̃zis PS., cierkuzis Bers., ciekursis Janš., der Tannenzapfen: vāvere jau neies ciekuru pirkt. [Zu le. (kur.) cinkuris, li. kankórėžis od. kenkórožis dass.; nach Būga Aist. St. 135 u. 177 ist kenk - hier - wegen li. kìrkužė dass. - dissimilatorisch aus *kerk - entstanden (zu karāties "hangen"?).]

Avots: ME I, 393

ķènķerêt: langsam, kraftlos gehen (mit eņ̂ ² ) Seyershof. ‡ Refl. -tiês Wessen "ķe̦nkarāties; sich unnötigerweise mit einem schlechten Menschen einlassen".

Avots: EH I, 695

‡ lanckarât (mit hochle. an aus e̦n ?) Warkl. "herunterhangen (von Kleiderfetzen)". Refl. -tiês "tīties": l. pa kājām Warkl.; "karāties" Bērzgale.

Avots: EH I, 719

ļun̂kans (Lis., ļun̂kans ² Bauske], schlaff, ungeschickt: valgs pa˙visam ļunkans (Dond.]. ļunkani karāties C., Nerft; ļunkani luocekļi A. XXI, 759. (ruoka nuo sitiena palika ļurnkana ² Stenden.]

Avots: ME II, 543

[nuovakarēties, nuovakarāties, Abend werden: kad jau bij nuovakarējies Glück Richter 19, 11. diena jau sāce nuovakarāties Lukas 9, 12.]

Avots: ME II, 882

slìkt: mit î ² auch Pussen n. FBR. XX, 7, mit î auch Alswig,

1): sinken
Lng.; viducis gultai slîkst ² iekšā Seyershof. tâ slĩkst zari, kad tik pilni Frauenb.; "pamazām stiepties un karāties" (mit î ) Nautrēni; "stiepties" (mit î ² ) Seyershof: diena jau slīkst gaŗumā. dzīpari neslīkst, bet veļas vien;

2): ertrinken
Salis: ve̦cās grāvju vietās guovis pavasaŗuos slîka ² Salis. mums kartupi slìkst ² ūdinē Kaltenbr. ‡ Refl. -tiês Seyershof, sich ertränken: cilvē̦ki kārušies un slîkušies ² .

Avots: EH II, 527