Paplašinātā meklēšana

aîkstîtiês, -uôs, -ĩjuôs, schreien, lärmen, cf. vaikstîtiês. [= li. aikštyties "ausgelassen sein" in Viltis v. J. 1908, Nr. 87; wohl zu li. aikštis fem. "страсть" Jušk., woneben aistra dass. Li. aikštis aus * aisktis, oder nach v. d. Osten-Sacken IF. XXIII 376, wo auch über aistra gesprochen wird, zu aisl. eikinn "rasend", slav. igra "Spiel", gr. αῖγες "Meereswogen" ai. ējati "regt sich." Über li. aistra s. noch Boisacq Dict. unter οῖστρος und ἰαίνω].

Avots: ME I, 12

‡ àizâkstîtiês, bis zu einem gewissen Grade Possen treiben, sich närrisch gebärden: a. pārāk tālu Bers.

Avots: EH I, 7

‡ àizblan̂kstîtiês "lässig, sich rekelnd und umherschauend fortgehen" KatrE.

Avots: EH I, 10

àizdzirkstîtiês, zu funkeln anfangen, erglänzen: viņas acis aizdzirkstījās priekā Vēr. II, 1216.

Avots: ME I, 24

‡ àizgũstîtiês, in der Verbind. runāt aizgūstīdamies "mit Pausen sprechen" Gr. - Buschh.

Avots: EH I, 26

‡ àizplãtîtiês,

1) a. kam priekšā PS., sich vor jem. (mit seinen Kleidern) breit machen (so, dass er nicht sieht);

2) ein wenig aufflammen
Meselau: uguns aizplātījās.

Avots: EH I, 42

[aizrīstīties L., "durch hastiges Schlucken etwas in die Luftröhre bekommen"].

Avots: ME I, 47

‡ àizslam̃stîtiês Rutzau, = ‡ àizslàistîtiês.

Avots: EH I, 49

àizslapstîtiês, sich bergend wohin geraten, sich verstecken: es aizslapstījuos dārzam pašā galā Vēr. I, 64.

Avots: ME I, 50

àiztaûstîtiês, tastend hinkommen, hintappen: ve̦cais, ceļu taustīdams, aiztaustījās pie Ažas Aps. IV, 59, A. XX, 491.

Avots: ME I, 56

‡ àiztupstîtiês, wiederholt niederhockend hin-, wegfliehen Bauske: ar muokām a. uz mežu.

Avots: EH I, 60

apramstîtiês, sich beruhigen, ruhig werden: viņa pamazām apramstījās MWM. III, 454. vējakaruogs tā kā drusku apramstījās Apsk. I, 693.

Avots: ME I, 113

aprimstîtiês, sich beruhigen: viņa pamazām aprimstījās MWM. VIII, 654.

Avots: ME I, 115

‡ atbļaûstîtiês Lubn., wiederholt schreien her-, zurückkommen: a. nuo kruoga mājā.

Avots: EH I, 135

‡ Dunika, Kal., sich erwehren: vinš man tâ plijās virsū, ka nevarēju nuo viņa a.

Avots: EH I, 148

‡ atknakstîtiês, bis zum eigenen Überdruss scherzen, einander necken, kneifen, sich amüsieren: puiši ar meitām vēl nav atknakstījušies Dunika.

Avots: EH I, 149

‡ atkrustîtiês, sich umtaufen lassend zum früheren Glauben zurückkehren: Jē̦kabs atkrustījies lutuŗuos (Lutheraner) atpakaļ Stenden.

Avots: EH I, 150

atskatîtiês,

2): nespēja Annele visu tuo a., kad jau... A. Brigadere Dievs, daba, darbs 228;

3): auch Frauenb.; ‡

4) verweilen:
diezin, kur tas tagad atskatās! ... laikam vēl ir ... pilsē̦tā Janš. Bandavā I, 241.

Avots: EH I, 166

atskatîtiês

1) sich umsehen, zurückblicken:
dzied, meitiņa, atskaties lielā meža maliņā BW. 460.

2) sich satt mehen:
viņa nevarēja viņā atskatīties Apsk. I, 282;

3) verschalen:
dzer mudīgāk, citādi alus atskatīsies Grünh.; alus bij izdzirkstījies un atskatījies Sudr. E.; Kurs.

Avots: ME I, 192

‡ atslapslîtiês, sich heimlich herbegeben: a. nuo meža šurp uz māju.

Avots: EH I, 167

‡ atslāpstîtiês Trik. (mit â), Kegeln, Salis, Wilsenhof (mit â ² ), = ‡ atslapstîtiês.

Avots: EH I, 167

‡ atstuôstîtiês,

1) stotternd erwidern
Bauske;

2) sich saumselig herbegeben
Erlaa: a. pie darba.

Avots: EH I, 172

atsũkstîtiês Bauske, sich beklagend erwidern: viņš tik atsūkstījās vien, bet nesamaksāja.

Avots: EH I, 172

‡ atšvaĩtîtiês Rutzau, = atgaiņâtiês 1.

Avots: EH I, 175

‡ attaûstîtiês, um sich tastend hergelangen: a. tumsā līdz gultai.

Avots: EH I, 175

‡ attvar̂stîttês, Hindernisse überwindend herkommen Warkl.: pa bīstamuo ceļu viņš bij attvarstījies līdz krastam.

Avots: EH I, 177

‡ atžaûstîtiês Erlaa, sich herumtreibend hergeraten.

Avots: EH I, 183

aûgstîtiês, sich brüsten, stolz sein: vaidnieks aûgstījas un tā pret mani uzpūšas GL.

Avots: ME I, 217

bīkstîtiês (unter bîstîtiês): auch (mit ĩ ) Grenzhof n. FBR. XII, 14, (mit î ² ) Siuxt.

Avots: EH I, 223

bîstîtiês: auch Linden.

Avots: EH I, 223

bîstîtiês, dial. bīkstīties BW. 13718, -stuos, -stījuos, freqn. von bīties, sich fürchten: zaldāts nedreb, nebīstās, un kuo tur bīstīties LP. VI, 360. dē̦lu māte gribējās, lai es viņu bīstījuos; bīstās saule rīta rasu, tâ es viņu bīstījuos BW. 23212. [Daneben auch bīstēties U. und bei Glück II Mos. 9, 30; hier auch transitiv: kas viņu bīsta Apost. 10, 35].

Avots: ME I, 304

blanstîtiês: auch (mit an̂ ² ) Frauenb.: kur tu blansties, ka nenāc pie darba?

Avots: EH I, 226

blanstîtiês Lub., Erlaa [echt le. bluostīties], trödeln, faulenzen.

Avots: ME I, 309

blāstîtiês -uos, -ījuos, freqn. zu blāzt, schimmern, schimmernd spielen: ap ruožu lūpām, kas velti cenšas smaidīt blāstījās žē̦labas Kaln. Uo. 72.

Avots: ME I, 311, 312

bļaûstîties, bļaûkstîties Dond., -uos, ījuos, n. U. auch bļaustît, freqn. zu bļaut, immer wieder schreien, vielfach aufschreien: negausnieks drīz piedzērās un iesāka bļaustīties JK. V, 19. visi dejuoja un bļaustījās, ka vai visu kruogu apgāztu Dīcm. I, 8.

Avots: ME I, 320

bluôstîties [Drsth.], -uos, -ījuos, trödeln, faulenzen: viņš tik bluostās vien Lub., Smilt. [Vgl. blanstīties.]

Avots: ME I, 319

III buokstît(iês),

1): gehört wohl zu bêgt.

Avots: EH I, 258

cĩkstîties, [cîkstîties ² Salis, Ruj., Nigr.], cĩkstêtiês [C.], auch cīkstuoties, kämpfen, ringen: velns aicinājis muļķīti cīkstēties LP. VI, 672; VII, 140. ūdris, bebris cīkstuojās straujupītes maliņā BW. 30592. ir jācīkstās ar grūtumiem GL. [Zu cīties.]

Avots: ME I, 390

‡ čĩkstîtiês NB., ringen, kämpfen.

Avots: EH I, 292

‡ čuokstîtiês PV. "= tūļātiês".

Avots: EH I, 299

[dvalstîtiês N. - Peb. "zvalstīties, sich schwerfällig hin und her bewegen"; dazu dvàlsts ² Bers. "kas dvalstās".]

Avots: ME I, 536

‡ džaîkstîtiês Fest. "āvīties vaibstuoties".

Avots: EH I, 365

džākstīties U., = žākstīties.

Avots: ME I, 563

‡ gaistîtiês, -uôs, -ĩjuôs, albern, tollen (mit aî ² ) AP., (mit ài ² ) Sessw. (dazu gehört offenbar auch die II p. plur. gaistaties aus AP. unter gaisteklis II): vai meita tā, kas ... ar puišiem gaistās, pluosās? Dünsb. Pridis un Tr., S. 90; "slaistīties, slinkuot" (mit aî ² ) Schnehpeln.

Avots: EH I, 378

gankstîtiês: sich aus Langerweite im Bett hin und her wälzen (mit an̂ ² ) Libau.

Avots: EH I, 382

[gankstîtiês, - uos, - ījuos "auf einer Bank liegend, Kopf und Füsse herabhängen lassen, wie Kinder zu tun pflegen Hasenpot.]

Avots: ME I, 600

glam̃stîtiês,

1): auch Dunika; "slapstīties" OB., "lauern" NB.; tas nav labs cilvē̦ks: gar stūŗiem glam̃stās, bet iekšā nenāk NB.

Avots: EH I, 391

glam̃stîtiês [N. - Bartau], - uôs, - ĩjuos,

1) im Bewustsein einer bösen Tat durch Vorstellung und Gerede den Verdacht von sich ablenken wollen, aber gerade durch die angewandten Winkelzüge sich verraten
Bers.: viņu ne˙viens jau nebūtu ieduomājies par zagli, bet pats viņš sāka tâ glamstīties N. - Bartau;

2) faulenzen
Lub.;

3) sich necken
Fehsen;

4) unnützes Zeug sprechen, Schlechtes über jemand sprechen
Fehteln. [Wohl zu glemzt].

Avots: ME I, 621

gvalstît[iês,] -u[ôs], -ĩju[os], [schwatzen, Unsinn sprechen AP.]: muļķa bē̦rni gvalstās D. 116, 54. [In Dricēni bedeute gvalstīties: nach Hilfe schreien.]

Avots: ME I, 693

‡ ìedzalkstîtiês Korwenhof, N.- Laitzen, = ìedzelksnîtiês (von einem stechenden Schmerz gesagt).

Avots: EH I, 511

[ìedzalkstîtiês "grell (fürs Auge unangenehm) erglänzen" Bers.]

Avots: ME II, 12

‡ ìekrakstîtiês, = ìekrakstêtiês: viņa (=liepa) ... iekrakstījās un ... krita pie zemes Dünsb. Kristīgs stāstītājs v. J. 1848, S. 7.

Avots: EH I, 521

ìelaistîtiês, aufflammen, erglänzen: laistît ielaistās spuožas puogas Zeif. Chr. III, 3, 44. viņa skatā ielaistījās kluss miers.

Avots: ME II, 36

[ìeslapstîtiês, heimlich hinein - hereinschleichen: istabā Lis.]

Avots: ME II, 67

ìesvārstîtiês, auf eine bestimmte Art und Weise zu pendeln anfangen: pēdīgi tā (mēle) tuomē̦r iesvārstījās parastā virzienā Duomas I, 373.

Avots: ME II, 75

[ìetītītiês PS., Ruj., = iele̦puoties 2.]

Avots: ME II, 82

[ievērstīties L. "sich eindrehen."]

Avots: ME II, 88

ir̃stîtiês, -uos, ĩjuos, freqn. von ir̃ties, hin und herrudern: šurpu, turpu irstījuos ar laiviņu jūriņā Durben.

Avots: ME I, 710

izklañstîtiês, - uos, - ījuos, sich zur Genüge, zum Überdruss herumtreiben: puisis visu dienu pa ciemu izklanstījies Ahs.

Kļūdu labojums:
zum = bis zum

Avots: ME I, 751

‡ izkļaûstîtiês Auleja, = izšķuôbitiês, auseinandergehen; sich - auseinanderschieben (von dem, was nicht fest genug gepackt, gebunden ist) Biel. n. U. (unter kļaustīties): kab taisnai stakles stāvē̦tu, kab neizkļaustītuos Auleja: greizi zuobi, kaî izkļaustījušies ebenda. izkļaustējušas tītavas Kaltenbr.

Avots: EH I, 457

izlētîtiês, es sich bequem machen L.

Avots: ME I, 763

‡ izlumstîtiês Lis., ausweichen (izvairīties): i. nuo darba.

Avots: EH I, 464

‡ izpļũtîtiês, zur Genüge Durchfall (Diarrhöe) haben.

Avots: EH I, 474

izšķetîtiês, sich auszanken: sievas labi izšķetījās Kand.

Avots: ME I, 810

‡ izskrapstîtiês, eine Zeiflang kratzen (intr.) AP.: (liels gailis ar spārniem kuldamies) vēl izskrapstījās (gar durīm) Dünsb. Piķis un Stintis 37; eine Zeitlang suchend stöbern Schwitten.

Avots: EH I, 480

‡ izslam̂stîtiês ² Frauenb., eine Zeitlang auf der Flucht sein (oder sich versteckt halten): cik ilgi tu tâ varēsi i.?

Avots: EH I, 480

izsvalˆstîtiês ² [Nigr., Dond., Salis, Ruj.], sich hin und her wälzen: izsvalstījies gultā Austr.

Avots: ME I, 808

‡ iztĩtîtiês Seyershof, = izniķuôtiês, iztieptiês: lai nu iztītās sivē̦ni; gan tad ēdīs, kad būs labi izgribējušies.

Avots: EH I, 490

izvaikstîtiês, zur Genūge schreien: zē̦ns iegājis mežā, labi izvaikstījās.

Avots: ME I, 824

I izvaikstîtiês,

1): auch (mit aî ² ) Gramsden; ‡

2) zur Genüge das Gesicht verziehen, Grimassen schneiden
Bers., Kārsava, PV., (mit aî ) Selsau; ‡

3) "?": izvaikstījusies ... diezgan ir, nuodarīdama piederīgiem kaunu un bē̦das Janš. Bandavā II, 245.

Avots: EH I, 492, 493

‡ II izvaikstîtiês, sich (auf den Weg) zurechtmachen Warkl.

Avots: EH I, 493

‡ izvīkstîtiês, sich (für den Weg) zurechtmachen Warkl: tad tu nevari vien i˙! ej tak! Kaudz. Izjurieši 55.

Avots: EH I, 496

[izžākstîtiês, sich ausgähen Wid.: pavē̦rdams muti, gribē̦dams diži un plati ižīkstīties Janš. Dzimt. ² 457.

Avots: ME I, 833

[izzvalˆstîtiês Lis., Wolm., Kl., Selg., = izsvalstīties.]

Avots: ME I, 832

jâstîtiês, - uôs, ĩjuôs, freqn. von jât, reiten, lärmen, grassieren, tollen: iet vien ap meitām kâ bullis jāstīdamies Nötk.

Avots: ME II, 107

kãrstîtiês,

1): guovs kārstās pēc barības IMM. 1933 II, 461. kārstās, ka varē̦tu nuoķert Erlaa. zirgs iet kâ neēdis, gar ceļmalām kārstīdamies ebenda. kuo jūs te kãrstāties? Nötk. lūkuo tik tur kārstījies (sieh dich vor, dass du dich dort nicht einmischst)!
P. W. Šis ar mani tiesāties? 14; ‡

2) k. ar kuo Warkl., sich einlassen mit jem.:
kuo tu ar tuo puisi kārsties? ‡

3) k. apkārt bez darba, müssig herumlungern
(aus einem handschr. Vokabular).

Avots: EH I, 604

kãrstîtiês [C., Jürg.], nach etw. langen, sich unaufgefordert an einer Arbeit beteiligen wollen;" mit Liebesgedanken herumhäckern": kuo nu tik daudz kāsrties; tik˙pat ābuoli nedabūsi Bers. kuo te kārsties, tevis te nevajaga Lös. kuo viņš ap tuo Lienu tâ kārstās; tik˙pat tur kāzu neiznāks A. - Schwanb. [Wohl zu aizkar̂t, ķer̂t; vgl. kar̂stîtiês.]

Avots: ME II, 199

klametîtiês, aufdringlich bitten [Erlaa].

Avots: ME II, 212

[* klañstîtiês, s. izklañkstîtiês.]

Avots: ME II, 214

‡ klastîtiês (li. klastýtis "sich ausbreiten") Dond., = klâstîtiês, plãtîtiês: kuo tu klasties ar naudu citu priekšā? Gehört wohl zu klastît.

Avots: EH I, 610

‡ klaustîtiês (?) "stocken" St.: tâ liess, ka kauti klaustas, so hager als ein Gerippe Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "hager"). Vgl. kļaustîtiês.

Avots: EH I, 611

kļaustîtiês,

1): wackeln
- auch Auleja: iet i[r] kļaustās uz vienu malu da uz uotru. beņķam kāja kļaustās, drīž izkri[tī]s ārā. ‡

2) "?": apčūrējušas priedītes, kuru galuotries kļaustījās kâ putnu spārni Jauns. B. gr.3 II, 163; ‡

3) "= kaûtrētiês 2; zögern" (mit aû ) Bērzgale: kā tu kļausties, ka neej ar citiem pie galda? zirgs ar ve̦zumu neiet uz priekšu, tik kļaustās vien.

Avots: EH I, 625

kļaustîtiês,

1) lose an einander hängen; sich biegen; wackeln; faulenzen
LD.; Stocken St. Zu kļaut I.

Avots: ME II, 239

[* klistîtiês, s. saklistîtiês.]

Avots: ME II, 230

I klīstîtiês, hackern, nicht oft wollen L. n. St.; vgl. auch Bielenstein LSpr. I, 433.

Avots: ME II, 231

[II klīstîtiês, umherirren, sich umhertreiben Wid.]

Avots: ME II, 231

kļũstîtiês, - uôs, - ĩjuôs,

1) stecken, hängen bleiben
Biel. I, 433;

2) hinken
Wid. Zu kļūt.

Avots: ME II, 240

‡ knaîkstîtiês ² Schnehpeln, sich anschmeicheln: kuo tu knaiksties man apkārt?

Avots: EH I, 627

kņakstîtiês: auch Okntst.

Avots: EH I, 635

kņakstîtiês, = knakstîtiês: Jānis kņakstās ar meitām Dond.

Avots: ME II, 252

‡ knapstîtiês, -uôs, -ījuôs, (einander) mit den Zähnen berühren (beissen, kratzen; von Pferden gesagt): kad kumeļu māca k. (wenn man einem Füllen erlaubt, mit den Zähnen Menschen zu berühren), tad viņš liels kuož Seyershof. citi zirgi stāv mierīgi, bet citi sāk k., kuož viens uotram Salis. tuo ar sauc par knapstīšanuos, kad zirgi saiet kuopā un kašājas ebenda.

Avots: EH I, 627

kràkstîtiês,

[1) krâkstīties ² Rönnen, = rīstīties (sich würgen):
kad maizes drupata iegājusi "uotrā"rīklē (in die Luftröhre), tad cilvē̦ks krākstās;]

2) sich krümmen, Grimassen schneiden:
viņš krākstās kâ āksts Dr. [Vgl. krāstîtiês und âkstîtiês.]

Avots: ME II, 266

krastîtiês "?": truoksnis bija tāds, ka krastījās [?] gaiss Dünsb.

Avots: ME II, 260

[I krãstîtiês PS., sich bewegend erscheinen: spuoki krāstās.]

Avots: ME II, 268

II kràstîtiês, - uos, - ĩjuos, fuchteln, mit den Händen herumfahren, herumfechten, sich laut gebärden: krāsties tik, gan tev suns ieķersies biksēs Ermes. kritiķi krāstās kâ mākslas kungi B. Vēstn., Smilt.

Avots: ME II, 268

kruistîtiês, -uos, -ĩjuôs, freqn. zu kruitiês, sich an etw. Verbotenes, Unerlaubtes machen: suns kruistās ap ēdiena traukiem Druw. kuo tu kruisties ap cita sievu? Druw.

Avots: ME II, 285

làmstîties, - uôs, - ĩjuôs,

1) [lam̂stîtiês ² Bauske], sich reklen, faulenzen
Smilt.: kuo tu tâ lamsties bez darba Druw.;

2) ungeschickt gehen
Druw.;

[3) "sich anschmeicheln":
suns lamstās Warkl. - Zu slav. lomiti "brechen" usw.?]

Avots: ME II, 419

lum̂stîtiês,

1): auch Pas. VIII, 68, (mit ùm ² ) Bērzgale, Kaltenbr., Līvāni, Nautrēni, Skaista, Warkl.: vilks sauode gaļas smaku un ... sāka lumstēties un gruozēties ap ... bucu Pas. XII, 77 (aus Domopol).

Avots: EH I, 761

lum̂stîtiês, [lùmstîtiês ² Mar., Warkh.], ļum̂stîtiês Laud., Spr., Stelp., [Nerft, -uôs, -ĩjuôs], lumstuôtiês,

1) schwänzeln, sich anschmiegen, anschmeicheln, zunächst von Hunden:
vai neiesi pruojām, kuo te lumsties? Nerft, [Kārsava]. suņu savstarpēju luncināšanuos, sevišķi tad, ja starp viņiem ir kuņas, sauc par lumstīšanuos Laud. viņš (pūdelis) lumstās klāt, kâ daždien suņi māk Rainis. viņš sāka arī ap savu maizes tē̦vu lumstīties A. XIII, 953. puisis lumstuojas pie meitas Erlaa;

[2) lumstîtiês "faulenzen"
Bers., Warkl. - Vgl. dazu Būga Изв. XVII, 1, 35].

Avots: ME II, 512

ļumstîtiês,

2): kuo ļùmsties ² ? ej un dari savu darbu! Saikava; ‡

3) "ļuodzīties" AP.: durvīm dasita šķē̦rskuoku, lai tās neļum̂stās2, lai stāv stingri.

Avots: EH I, 774

ļumstîtiês, s. lumstîtiês.

Avots: ME II, 543

mal˜stîtiês: pārdevēja nebija ... pircēji malstījās neziņā Daugava 1934, S. 491.

Avots: EH I, 781

mal˜stîtiês, -uôs, -ĩjuos, umherschlendern, faulenzen, sich müssig ergehen Gold., Los. n. Etn. IV, 145: mīstītāji vairāk malstījās rijas krāsns priekšā nekâ strādāja RA. cilvē̦ks, kas malstīties pa ielu atruod prieku... Janš. ļaudis malstījās MWM. IX,147. nevar jau visi malstīties sapņuos Ub. puiši malstās pa svētdienām apkārt Ahs. Zu mal˜t.

Avots: ME II, 559

marstîtiês, -uos, ĩjuos,

1) gestikulieren:
burvis izdara kaut kuo ačgārni un pie tam marstās un beržas ar ruokām Etn. visi trīs staigāja ar ruokām pa gaisu mē̦tādamies un marstīdamies A. v. J. 1896, S. 254; [mar̂stîties Fest.] "kājām, ruokām slābani mē̦tāties; neveikli kuo darīt, tūļuoties" Lös. u. Bers. n. Etn. IV, 145; ["niekuoties" Meselau;

2) heucheln, sich anstellen, verstellen
Wid.]

Avots: ME II, 564

milstîtiês,

1): varbūt tas, kas viņai liekas kâ nācējs, ir tikai kāds ... miets gaŗajā gatuvē, kas acīm milstuoties liekas kustamies Janš. Mežv. ļ. I, 16.

Avots: EH I, 814

milstîtiês,

1) [sich bewegen
Nigr. (prs. milˆstuôs ^2)]: ap klintīm tvaiki milstījās Mciri 24;

[2) milˆstīties ² Bauske, störend wiederholt dazwischen treten:
kuo tu te milsties zem kājām? Bers.; milstīties, -uos, -ījuos"slaistīties" Ruj., N. - Schwanb., (mit ìl) N. - Peb., "ohne Arbeit die Zeit vergeuden" A. P. (mit ilˆ ^2);

3) "luncināties, klāt glausties": suns milstās ap cilvē̦ku (auch von Menschen) Dricē̦ni, Malta.]

Avots: ME II, 627

I miñstîtiês: auch Frauenb., Hasenp., Schnehpeln, Schwitten.

Avots: EH I, 816

I miñstîtiês [Bornsmünde), nachdenken, um sich zu erinnern Kawall n. U.

Avots: ME II, 630

II minstîtiês,

1): auch (mit iñ ) C., (mit ìn ² ) Grawendahl, Lubn.; ‡

2) stottern
(mit iñ ) AP.

Avots: EH I, 816

II minstîtiês, hin- und hertreten, trampeln: Ieva minstījās, it kā viņa būtu uzkāpuse uz karstu dzelzi Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 773. Zu mĩt.

Avots: ME II, 630

‡ mitîtiês Warkl. Strods Par. vōrdn. 113, = mitêtiês II.

Avots: EH I, 819

muokstîtiês (unter muôstît): undeutlich sprechen, lispein (prs. muõkstuos) Orellen.

Avots: EH I, 840

muôstîtiês ^2, (allmählich) erwachen: sāk viņā muostīties it kâ cits cilvē̦ks Lautb.

Avots: ME II, 684

[ņaîbstîtiês Bers., = ņaibîtiês 1 u. 2.]

Avots: ME II, 895

‡ naikstîtiês "?": nu vairs nevarēja n. Veldre Dižmuiža 13.

Avots: EH II, 3

[naistīties, zuwider sein, ekeln: viņam naistās. tā barība man naistās Lng., Für. I.]

Avots: ME II, 690

‡ II naistîtiês Rugāji "sarežģīties".

Avots: EH II, 3

‡ ņarkstîtiês Druw. "neguodīgi smieties".

Avots: EH II, 112

[ner̂gstîtiês Lis. "einen Hund reizen."]

Avots: ME II, 730

nùoākstîtiês [l.], Spr., zur Genüge Possen treiben, albern.

Avots: ME II, 758

nùobļaustîtiês, sich abschreien: viņš tur nuobļaustās ve̦se̦lām dienām.

Avots: ME II, 763

nùobuôkstîtiês: tâ ir tiem ģeķiem gājis, kas stulbi tur pa kapiem nuobuokstās Dünsb. Krista gājiens II, 112.

Avots: EH II, 36

nùobuôkstîtiês C., N. - Peb., sich herumstossen, nicht vom Fleck kommen, nicht von statten gehen, ungewandt sein: nav ieruoču, jānuobuokstās vien Kaudz. nuobuokstās vien; ne šis, ne tas nuo tāda darba Naud., [Für. I].

Avots: ME II, 767

[nùodakstîtiês, dies und jenes tun, ohne etwas zu vollenden Laud., Fehsen, Peb.; "nicht recht arbeiten, trödeln" Serben, Drobbusch.]

Avots: ME II, 772

[nùograbstît(iês) Warkh., Warkl., = nùogramstît(iês) 1.]

Avots: ME II, 785

nùogũstîtiês, ‡

2) in Verlegenheit undeutlich hinmurmeln
(mit ù ² ) Saikava: gribēja kuo atsacīt, bet nuogūstījās vien.

Avots: EH II, 48

nùogũstîtiês, haschen, schnappen, sich abplagen: nuogūstījusies, nuogūstījusies skuķe, izrāpusies malā Jauns.

Avots: ME II, 789

‡ nuokam̃pstîtiês Frauenb., eine Zeitlang vergeblich suchen: kad naudas maks jau arā nuo kabatas, tad vari gan n.

Avots: EH II, 51

‡ nùolàtîtiês ² Meselau, aufflackern: uguntiņa vēl pāri reizes nuolātījās.

Avots: EH II, 61

[nùolikstîtiês, zu nichte gehen Für. I, unter liksta.]

Avots: ME II, 810

[nuolīkstīties L. "Abneigung haben."]

Avots: ME II, 811

nùorimstîtiês, aufhören,nachlassen: krūtīs kaut kas kâ plēsa, un beidzuot arī tas nuorimstījās Zalkt.

Avots: ME II, 839

nùorĩstîtiês, eine Weile sich würgen: nuorīstījās, it kâ kas kaklā būtu aizspriedies R. Sk. II, 166. čūska nuorīstās vien LP. I, 125.

Avots: ME II, 840

nùosir̂stîtiês, s. nùosir̂dîtiês.

Avots: ME II, 846

‡ nùoskapstîtiês, = nùoskapstêt: nuoskapstījušuos rūti Janš. Mežv. ļ. II, 7.

Avots: EH II, 85

‡ nùošķetîtiês, ärgerlich werden (?): viņš nuošķetījās par savu muļķīguo ziņkārību A. v. J. 1892 I, 39.

Avots: EH II, 95

‡ nùošļapstîtiês Gr.-Buschh. "so sprechen, dass sich nur die Lippen bewegen und Speichel fliesst".

Avots: EH II, 96

‡ nuošļaûkstîtiês ² Frauenb., nach dem Erwachen im Bett eine Zeitlang sich rekeln. Vgl. nùošļàustîtiês ² .

Avots: EH II, 96

[nùošļàustîtiês ² Lis., Bers., (mit aû ² ) Gr.-Essern, = nùostaipitiês: n. pa gultu.)

Avots: ME II, 868

‡ nuosnaĩkstîtiês Lemb., = ‡ nuosnaicîtiês: n. pēc kā.

Avots: EH II, 89

[nuostît(iês) "niezuot kasīties" (??) Kursiten; nuostitiês (?) "stuostīties" Bers.]

Avots: ME II, 860

nùostuôstîtiês (unter nùostuômîtiês),

1): eine kurze Weile stottern:
nuostuostījās vien, bet ne˙kā nepateica Saussen.

Avots: EH II, 92

nùosukstîtiês "?": nuosukstījās vien! A. XV, 165; ["schnüffeind gewisse Laute von sich geben": suns nuosukstījās vien N.-Peb., Bauske; "nuočāpstināties": n. pēc garda ēdiena Arrasch.]

Avots: ME II, 862

nùosūrstîtiês, = nùosũkstîtiês, nùosũruôtiês: Launadze vēl nuosūrstījās, ka agrāk e̦suot Uosi turējuse par labu ... zē̦nu ..., bet nu ... viņa gan uz tuo vairs neduomātu Janš. Mežv. ļ. I, 357.

Avots: EH II, 93

‡ nuosũstîtiês Ahs., = ‡ nùosūruôtiês: kalpam gada beigās jānuosūstās vien, ka ne˙kas nepa˙liek pāri.

Avots: EH II, 93

‡ nùotuostîtiês "abbrummen" (aus einer Handschrift); "nuostuostīties 1" Lubn.: viņš nuotuostījās vien.

Avots: EH II, 103

[I nuôvaîkstîtiês ² Ahs. "= nuotramdîties."]

Avots: ME II, 882

[II nùovaikstîtiês "mit Gebärden äussern" Bers.]

Avots: ME II, 882

pabļaûstîtiês, ein wenig schreien, rumoren.

Avots: ME III, 9

‡ pabuôkstîtiês ² Dunika,

1) "pabaidīties": zirgs pabuokstījās ejuot gar akmeni;

2) ein wenig (unsicher) zaudern, Ausflüchte machen:
pie galda aicinātais ciemiņš aiz paraduma pabuokstījās, bet beidzuot tuomē̦r apsēdās un sāka ēst.

Avots: EH II, 123

‡ paglam̃stîtiês Dunika, verstohlen eine Weile hin und her schleichen: pa stūŗiem paglamstīšuos Pas. VI, 128.

Avots: EH II, 133

[pakarstîtiês, ein wenig langen od. sich strecken nach: p. pēc kā Bers.]

Avots: ME III, 41

pakļaûstîtiês Auleja, ein wenig zu wackeln anfangen: stàvi pakļaustījušies.

Avots: EH II, 143

[parĩstîtiês, eine Weile sich würgen.]

Avots: ME III, 91

‡ pãrpļũtîtiês Dunika, durch übermässige Diarrhöe ganz entkräftet werden: teļi pārpļūtījušies.

Avots: EH XIII, 208

pãrraûstîtiês, freqn. zu pārrauties, sich überheben.

Avots: ME III, 172

‡ pā`rslapstîtiês, verstohlen heimkehren: nemanīti p. mājās Janš. Dzimtene III, 372.

Avots: EH XIII, 211

pãrsvā`rstîtiês, [gehend wiederholt das Gleichgewicht verlieren]: viņš gāja palīguodamies, pārsvārstīdamies Aps.

Avots: ME III, 180

[pā`rzvalstîtiês, schwerfällig nach Hause taumeln: dzē̦rājs pārzvalstījās mājā Warkl.]

Avots: ME III, 189

[pašķīstīties, rein werden: ceļš pašķīstās nuo dubļiem, nuo sniega Für. I, unter šķīsts.]

Avots: ME III, 114

paslapstîtiês: eine Zeitlang von éinem Versteck zum andern schlüpfen Vank.

Avots: EH XIII, 173

paslapstîtiês, ein wenig herumlungern: paslapstās kādus acumirkļus pa pažuobelēm LP. VI, 89.

Avots: ME III, 101

[pasnaĩkstîtiês, sich streckend etwas zu erreichen suchen: zirgs pasnaikstījās, pasnaikstījās, bet nevarēja sìenu aizsniegt Jürg.]

Avots: ME III, 104

[pastuostîtiês, ein wenig stottern; viņš tikai tâ pastuostījās.]

Avots: ME III, 109

‡ pašutîtiês Saikava, = pašutêtiês: man kāja pašutījās.

Avots: EH XIII, 180

patupstîtiês, dann und wann für eine Weile niederhocken: sievas, iegājušas kaimiņa pļavā zāļu plūkt, bieži vien tur patupstījās Nigr.

Avots: ME III, 125

pavaikstîtiês, eine Weile tollen, lärmen: bē̦rni pavaikstījās un apklusa Dond.

Avots: ME III, 131

pažâkstîtiês,

1): auch ("paākstīties") Sermus, ("papriecāties", mit â ² ) Allend.;

2): auch (ein wenig gähnen)
Dond., Gramsden.

Avots: EH XIII, 194

pìeramstîtiês, sich enthalten: viņš arī nepieramstījās (nuo mīlināšanās) A. v. J. 1896, S. 334.

Avots: ME III, 282

pìetaukstît(iês) Warkl., = pietaustīt(iēs).

Avots: ME III, 302

planstîtiês, U., -uôs, -ĩjuôs, = blandîtiês; vgl. blanstîties.

Avots: ME III, 319

pretîtiês U., = pretuôtiês, sich widersetzen.

Avots: ME III, 388

raistîtiês, -uôs, -uôs, -ījuôs "?" klau jau suns pa murgiem raistās, izdzirdējis rībēšanu Plūd.

Avots: ME III, 471

ràmstîtiês ² Bers., -uôs, -ĩjuôs, still werden, sich beruhigen Selsau, Fehsen, Butzkowsky, Wessen: ramsties drusciņ un ievē̦ruo, kuo tev teikšu! Vīt. 36. Zu li. ramstýti "mehrfach stützen" und le. rimt.

Avots: ME III, 476

I rim̂stîtiês ² MSil. "wiederholt still od. ruhig werden": vai tu ne˙maz nevari rimstīties (ruhig werden)? Fehsen, (mit im ² ) Bers.

Avots: ME III, 526

II rim̃stîtiês "unruhig stehen, nach dem Futter langen (von Pferden)" Nötk., N.-Peb., Arrasch.

Avots: ME III, 526

III rimstîtiês,

1) "weinend, mit stockender Stimme sprechen"
(mit im ² ) Laud., Odsen;

2) "sich beim Essen verschlucken"
Smilten;

3) = rīstîties: suns par daudz pieēdies rim̃stâs N.- Peb.

Avots: ME III, 526

rîstîtiês ² , sich auf den Weg rüsten, anschicken: rīstuos uz pļavu Kl.-Dselden.

Avots: ME III, 540

saâkstîtiês, zur Genüge längere Zeit hindurch albern, Unsinn treiben Spr.

Avots: ME III, 590

sabīkstîtiês (unter sabîtiês): mit îk ² Siuxt.

Avots: EH II, 396

sabîstîtiês, sabîst(iês), s. sabîtiês.

Avots: ME III, 594

‡ sabuokstîtiês "?": (zirgi) pie grāvja sabuokstījas pa labi, pa kreisi, baidīdamies lēkt pāri uz lielceļu Veldre Dēli un meitas 4.

Avots: EH II, 399

šaipstîtiês,

1) zögern, sich zieren
(?): kuo nu šaipstaties, kâ jaunkundze? Duomas III, 1296;

2) = šaipîties Warkh., Wessen.

Avots: ME IV, 1

saklistîtiês "erkranken" Pianhof.

Avots: ME II, 650

šākstîtiês Alksn. - Zund. "ākstīties, ķē̦muoties": "an gefährlichen Stellen klettern" (mit â )Stomersee; vgl. žākstīties.

Avots: ME IV, 12

saļumstîtiês, ins Wankengeraten, das Gleichgewicht verlieren: saļumstījies izkrita nuo laivas ūdenī Saikava.

Avots: ME II, 678

‡ samutîtiês Orellen, = samutêtiês.

Avots: EH XVI, 432

sanaistîtiês,

1) "sarežģîties": dzijas sanaistās Rugāji;

2) "sich allmählich verfeinden"
Vank., (mit aî) Nötk.; 3) "saraustīties, sastalpīties" (mit aî ² ) Nikrazen.

Avots: ME II, 692

‡ sapestîtiês, sich verwickeln: cālis sapestījies pakulās Dobl. n. Baar in seinem Exemplar von U. viņš tavā valuodā sapestījies BielU. "er hat sich in deine Rede verwickelt".

Avots: EH XVI, 435

šāpstîtiês Ruj. n. U., plappern; in Banske (mit â ² ): beim Arbeiten sich recken (auch mit ž-!); "= čāpstīties" Kronw.; vgl. žāpstīties.

Avots: ME IV, 12, 13

‡ sârtîtiês ² AP., = sā`rtuôtiês: meteņdien iet meitas s. uz kruogu (t. i. iedzert), lai būtu sārti vaigi.

Avots: EH XVI, 473

sašāstîtiês "eine Zeitlang galēties": brīnējās, ka tik ilgi varējis te sašāstīties Austr. K. Glūns 88; "dẽties I" Selsau (mit â).

Avots: ME III, 754

sašautîtiês, = sašaudîtiês, sich plötzlich unruhig bewegen: Altbe̦rgs spēji sašautījās, kâ steigties laukā RA.; ins Wanken geraten, zu (sch)wanken beginnen (mit àu ² ) Saikava.

Avots: ME III, 754

saskūpstîtiês, sich gegenseitig küssen Wid.: pāris pēšņi saskūpstījās MWM. VIII, 417. draudzenes gaŗi saskūpstījās Upītis Nemiers 120.

Avots: ME III, 735

sašļàustîtiês ² ,

1) = sašlaucīties 1: s. visu rītu pa gultu Gr.-Buschhof;

2) eine gewisse Zeit hindurch taumelnd hin und her gehen:
s. ilgi pa kruogu Schwanb.

Avots: ME III, 757

sašņakstîtiês, spielend einander beissen, einander beknuppern: zirgi sašņakstās Siuxt.

Avots: ME III, 758

sasvārstîtiês, sich zu bewegen anfangen, sich heftig seitwärts neigen: kuģis var viegli sasvārstīties un apgāzties Jansuons. ē̦nas sasvārstās un aizlīguo Stari II, 491.

Avots: ME III, 752

satuokstîtiês Warkl., = satuôstîtiês.

Avots: ME III, 769

satùostîtiês ² eine gewisse Zeit hindurch trödeln: saimnieks visu rītu satuostījās pa māju Saikava.

Avots: ME III, 769

satuôstîtiês, zu stottern, stammeln anfangen: viņš savā runā satuostījās Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 769

‡ savalkstîtiês (angeblich in Riga gehört) "= àizmestiês 2": tas tad pasniedz savu ruoku, kad ... kājas savalgstās Latv. Av. 1844, № 2.

Avots: EH XVI, 463

‡ šèikstîtiês (?) Plm., Smilt. "ākstīties". Laut einer Person aus Smilten, sei dort nur ein gleichbed. žeîkstîtiês bekannt.

Avots: EH II, 624

sir̂stîtiês Lis., sirstuôtiês Bers., sich ärgern, zürnen: šī... sirstījās bargiem vārdiem par kādu šuvēju RA. izlikdamās, it kâ uz Pēterīša sirstītuos Vīt. 52. Zu sir̂ds; vgl. li. širstu "werde zornig" Tiž. I, 155.

Avots: ME III, 847

skaistîtiês, zürnen Warkl.

Avots: ME III, 866

šķaistîtiês,

2): auch (mit aî ² ) Bixten;

3): auch (mit aî ) Nötk.

Avots: EH II, 628

šķaistîtiês

1) "?": viļņi šķaistas Pavas. Jānis. kâ sarmas puteklis tad šķaistas Plūd. Rakstn. I, 44;

2) mit einer Fiüssigkeit nach allen Seiten spritzen
(mit aî ² ) Schibbenhof;

3) achttos verschleudern:
ar naudu šķaîstīties Meiran, AP., Bers., (mit aî ² ) Bershof.

Avots: ME IV, 21

šķar̂stîtiês: auch (mit ar̂ ) Sessw.: š. ar meitām.

Avots: EH II, 629

šķarstîtiês, nach etwas greifen Biel. n. U., = ķerstītîes (mit "âr") Unguri bei Kreuzb.

Avots: ME IV, 21

šķetîtiês, sich empören L.; Unfug treiben St., Bauske; wüten Bergm. n. U. Zu šķetêt II.

Avots: ME IV, 31

skuôtîtiês ² : sich putzen, lausen Für.

Avots: EH II, 518

skuõtîtiês ² Bauske, -uôs. -ī˜juôs, sich schuppen, schaben L., U.: kaķis skuotījās, die Katze leckte sich Bergm. n. U. Falls mit uo aus ōu, zu šķaute "scharfe Kante", skust u. a., s. Leskien Abl. 308, Johansson IF. XIX, 126, Persson Beitr. 375, Walde Vrgl. Wrtb. II, 552.

Avots: ME III, 911

I skūstîtiês, um eine Dame (aus sexualem Antrieb) herum sein LKW. Wenn urspr. "sich reiben um", - zu skũt.

Avots: ME III, 908

II skūstîtiês,

1) sich rasieren
Tirsen;

2) "sich waschen"
Odensee.

Avots: ME III, 908

skutît(iês): luopi mē̦dz skutīties Lubn.

Avots: EH II, 517

skutît(iês) Warkl. "=kasît(iês)"; zu skust.

Avots: ME III, 908

skũtîtiês: skūties (wundere dich) cik gribē̦dama! Janš. Mežv. ļ. II, 226. ‡ *skuobrainis "?": krievi, skūbrainīši (mit ostle. ū < uo) Tdz. 54923.

Avots: EH II, 517

skũtîtiês (li. skūtyties "sich wundern" Lit. Mitt. I, 69) Preekuln, sich wundern N.-Bartau, Gramsden; "bē̦dāties, skumt" (mit û ²⁾ Dunika; "ungehalten, unzufrieden sein, werden": ve̦lns skūtījās, ka bārzdas labad nevaruot raušus cept LP. VI, 28. par tuo vārdu vīrs drusku skūtījās, ka . . . bērniņu lai nu par Nāvi saucuot 849. tie par tuo dikti vien skūtījās Pas. II, 178 (aus Ober-Bartau). In der Bed. "sich wundern" vielleicht zur Wurzel von ahd. scouwōn "schauen" u. a., wie slav. divo "Wunder" zu slav. diviti sę "schauen", und slav. čudo "Wunder" zu slav. čuti "wahrnehmen" gestellt wird (bei Berneker Wrtb. 1, 161).

Avots: ME III, 909

slaikstîtiês,

2): auch (mit aî ² ) Luttr.

Avots: EH II, 519

slaikstîtiês, -uôs, -ījuôs,

1) "(nach überstandener Krankheit) kraftlos gehen":
viņa, nuo vājības piecē̦lusies, gan jau slaikstās, bet aiziet ne˙kur nevar Druw.;

2) faulenzen:
kuo tâ kâ slaikstuoņa slaiksties bez darba? Druw. (s. auch RKr. XVII, 78 unter slietenis); faulenzend sich umhertreiben (mit aî ²⁾ Arrasch; mit sekundärem k zu slaistîtiês.

Avots: ME III, 913

šlakstîtiês Vēr. II, 603, = šļakstīties: bangas pāri par malām šlakstās Vēr. II, 387.

Avots: ME IV, 58

šlaukstitiês Etn. Il, 129, = šļaukstîtiês: visi šlaukstās un gul Latv.

Avots: ME IV, 59

slampstîtiês: auch (mit am̂ ² ) Luttr.

Avots: EH II, 520

slampstîtiês apkārt, sich herumtreiben Gr.-Sessau. Vgl. slampât und slamstīties.

Avots: ME III, 915

slàmstîtiês; auch (mit àm ² ) Saikava, (mit am̂ ² ) AP., Seyershof. (mit am̃ ) Rutzau.

Avots: EH II, 520

slàmstîtiês Smilt., C., slàmstitiês ² Aps., Bers., -uôs, -ĩjuôs, sich rekeln; trąge bei der Arbeit sein U.; slam̂stîtiês Kl., faulenzen; slam̂stîtiês ² Salis, sich umhertreiben, bummeln: visa muiža strādā, šis slamstās Duomas IV, 478. Vgl. làmstîtiês.

Avots: ME III, 915

slāpstîtiês: auch (mit â ² ) Orellen, Seyershof.

Avots: EH II, 523

slāpstît(iês), s. slapstît.

Avots: ME III, 923

šlaukstîtiês: auch (mit aũ) Mitau.

Avots: EH II, 642

šļaukstîtiês Spr., Alksnis - Zundulis, Siuxt n. Etn. I, 153, = šļaucîtiês, šļaukâtiês: visi... šļaukstās un guļ Latv.

Avots: ME IV, 66

‡ II šļàukstîtiês ² Bers. "laistīties (ar ūdeni)".

Avots: EH II, 644

‡ šlàustîtiês ² Lubn., = šļaûstîtiês (in Nötk.): suns šlaustās (slienas pie cilvē̦ka, luncina asti u. c.).

Avots: EH II, 642

šļaûstîtiês, arbeitend faulenzen (slaistīties) Bers., Lasd., Saikava, Sessw.; sich wiederholt hinlegen und erheben, sich hin und her drehen Nötk.; šļâustîtiês ² Ogershof, Warkl., sich rekeln; vgl. auch nùošļaustîties.

Avots: ME IV, 68

slēpstîtiês, sich verstecken Spr.

Avots: ME III, 930

‡ sluôstîtiês ² Siuxt, der Arbeit ausweichen. Zu sluôt.

Avots: EH II, 530

smaĩstîtiês (?) "naschen" Dunika; für *smailstîtiês (zu smails II)?

Avots: ME III, 950

smalstîtiês,

1) "sich umhertreiben"
Siuxt; "faulenzen, slaistīties":

2) "?": Dze̦guzītis ar tâ tik smalstījās vien; ne˙kādas skaidrības nevarēja dabūt A. v. J. 1902, S. 388.

Avots: ME III, 953

snaistîtiês,

1) "?": līdz kuo svīda gaismiņa un kruoga puisis vēra vaļā stadula vārtus, tâ sāka snaistīties arī tirdzinieki Austriņš Daugava I, 982;

2) = snaikstīties Widdrisch, Wenden, Raiskum, Serben, Laud., Kandau;

3) "sich (die Kleider reibend) kratzen"
(mit aĩ ) Bauske.

Avots: ME III, 972

snakstîtiês Wandsen, Siuxt, Sessau, Autz, Kandau, Raiskum, = knakstīties: sieru sēju, puišiem devu, lai ap mani snakstījās (Var.: knakstījās, meņģējās, gramstījās) BW. 29476 var.; scherzweise einander schlagen Grünwald; essend nach verschiedenen Speisen langen A.-Bergfried; naschen ("bērni snakstās ap saldumiem") Bers., Laud., Selsau u. a.; "unsicher anrühren" Fehteln; "ķerstīties (auch in Marzen); Verbotenes sich aneignen, stibitzen (Geringfügiges)" Schibbenhof ; ernster Arbeit ausweichend Unbedeutendes tun Sessau; ohne Energie, wider seinen Willen arbeiten Grünh. Nebst snaksnīties zu snēkt?

Avots: ME III, 972

šņakstîtiês,

1) "mit der Zunge gewisse Laute verursachen"
Schibbenhof;

2) wiederholt greifen nach (etwas)
Lubn.; "pa juokam ķerstīties, grūstīties".

Avots: ME IV, 91

šnapstîtiês Botiss God. 19, Schnaps trinken.

Avots: ME IV, 88

‡ spaitîtiês, schimmern, leuchten: es savam arājam ruožu ziedu cimdus adu; pret saulīti vagu dzina, ruožu ziedi spaitījās Tdz. 39744, 1. ... nuosaviju vainadzeņu; ka[d] es liku galviņā, kâ saulīte spaitējās (= laistījās) 47650.

Avots: EH II, 545

spļaustît(iês) Spr., = spļaũdît(iês).

Avots: ME III, 1007

spuõkstîtiês, -uôs, -ĩjuôs, sich komisch, tächerlich gebärden: dižs cilvē̦ks. spuokstās kâ bē̦rns Dond. Zu spuoks.

Avots: ME III, 1035

staltîtiês, stattlich, ansehnlich werden; tie auga, staltījās tē̦vam, mātei... par lielu prieku Lautb.

Avots: ME III, 1042

stìmstîtiês ² Lubn. "grūstīties, stuostīties".

Avots: ME IV, 1070

*suitīties "?": kuo nu suities, utuojies? Pantenius.

Avots: ME III, 1116

šukstît(iês), tauschen: šukstīties ar nažiem (scherzhaft) PS., Smilt.

Avots: ME IV, 105

sûpstîtiês ² = sūkstīties 2, jammern, seufzen: "nu tad jākāpj būs; kuo lai dara?" sūpstījās dē̦la māte, kāpdama nuo ratiem ārā Janš. Bag. Čāp. dē̦ls 48. ciemiņš... sāk sūpstīties, gribē̦tu... rādīt, it kâ tas ir par maz Bandavā I, 10 f.

Avots: ME III, 1133

sūrstîtiês, = sūkstîtiês 2: Andrejam bija daudz ieme̦sla kuo sūrstīties par māti AusekIis. sūrstījās, ka... šnabis e̦suot pārāk stiprs Janš. Dzimtene IV, 229. "kuo lai rakstu?" Jē̦kabs sūrstījās Bandavā I, 262.

Avots: ME III, 1134

‡ *sũstîtiês, zu erschliessen aus ‡ nuosũstîtiês.

Avots: EH II, 609

šutîtiês, pers. u. unpers., einen Fehltritt begehn (eig. u. fig.): var kaut kādi šutīties, ij gar zemi! Saikava. man šutījās kāja, un nuokritu nuo laipas Fest. man šutījās izteikties neviļus plašāk, un tūliņ izprata manu nuolūku ebenda. Vgl. šutêtiês 2.

Avots: ME IV, 108

svaĩgstîtiês (?) Orellen "= snaigstîties".

Avots: ME III, 1141

svaîgstîtiês ² Schibbenhof, = guorīties, staipîties; svaîkstîtiês "staipīties" Tirsen: bē̦rni svaikstās, nuo gultas izce̦ldamles; wohl zu svaîgslis.

Avots: ME III, 1141

švapstîtiês, Morizberg, = bezdêt.

Avots: ME IV, 114

tapstîtiês "im Dunkel um sich tasten" Jürg.

Avots: ME IV, 131

tuôkstîtiês,

1): auch (mit uo) Bērzgale; "mīņāties uz vienas vietas, kuo neveikli daruot" Warkl.; (macītājs) tik grābstās un tuokstās kâ valuodas raustītājs tiesas priekšā Austriņš Raksti VII, 369;

2): auch Līvāni.

Avots: EH II, 709

tuokstîtiês, -ues, -ĩjuôs,

1) = tuostîtiês 1, zaudern, nuscheln Peb. n. U., (mit uô) Adj. C., Erlaa, Fest., Meiran, Schujen, Sessw., (mit uô ² ) Segew.;

2) = tuostîtiês 2, stottern (mit uô) Warkl.

Avots: ME IV, 284

tuõpstîtiês ² N.- Bartau, = tuostîtiês.

Avots: ME IV, 286

tuôstîtiês,

1): auch Fehteln, Marzen.

Avots: EH II, 710

‡ tùosîtiês ² , -uos, -ījuos Auleja "cilāties, mēģināt piecelties".

Avots: EH II, 710

tuôstîtiês C., -uos, -ĩjuôs,

1) zaudern
U., (mit uô ) Wessen; = tūļât 1 Spr., (mit ub) Bers., Golg., Gr.-Buschh., Kalzenau, Kl., Kr., Saikava, Selsau, Sonnazt: kuo nu vēl tuosties? A. v. J. 1902, S. 133;

2) stottern
U., Mag. XIII, 2, 51, Ronneb., (mit uô) Oppek., Sessw. In der Bed. 1 zu tuošâties; in der Bed. 2 dissimiliert aus stuostīties.

Avots: ME IV, 287

traišķît(iês),

1) s. traikšît;

2) traišķîtiês Ar., viel Lärm, Geschrei machen:
kuo tu traišķîes (truokšņuo) kā traks te apkārt?

Avots: ME IV, 218

‡ tūkstîtiês "?": saimnieks ap uozuolu bija tūkstĩjies (= tûstījies?) un gūbājies (naudu ierakdams) Pas. XIV, 489.

Avots: EH II, 707

tupstîtiês, -uôs, -ĩjuôs, tupstêtiês Oppek. n. U., sich wiederholt hinhokken U., Adsel, Bauske, Pilda, Warkh.

Avots: ME IV, 267

tũpstîtiês Wolmarshof, = tupstîtiês, sich wiederholt hinhocken U.

Avots: ME IV, 282

tûstîtiês Adsel, = tūļât 1. Aus tuostīties mit dem ū von tūļât? Vgl. aber auch estn. tūst "langsam, träge".

Avots: ME IV, 283

uztupstîtiês: u. ("ar grūtu uztupties") uz ve̦zuma Jürg.

Avots: EH II, 738

uztupstîtiês, sich (wiederhoit) auf etw. hinhocken: viens bē̦rns uztupstījās uotram virsū.

Avots: ME IV, 394

uzžākstîtiês "šâ, tâ uzkāpt" Bauske: gans uzžākstījies uz krāsns.

Avots: ME IV, 402

uzžaûstîtiês, (hin)aufsteigen: puika uzžaustījās kuokā Bers., Saikava.

Avots: ME IV, 402

vaigstît(iês), s. vaikstît.

Avots: ME IV, 435

I vaikstîtiês, -uôs, -ĩjuôs, gehen, laufen: kumeļi vaikstās pa apluoku in Ahs. gehört. Zu vaikstît(iês) (1 "tollen" ?) ? Oder zu li. vàikščioti "umhergehen"?

Avots: ME IV, 436

II vaikstîtiês Borchow, vaikštiês ebenda, = vīkštiês.

Avots: ME IV, 436

vaipstîtiês "?": uz viņa sejas vaipstījâs sle̦pe̦ns smaids Dr.; könnte (vgl. vaibstīties) auch mit bst geschrieben sein.

Avots: ME IV, 440

vākstîtiês L., U., (mit â) Nötk., = âkstîtiês 1. Aus vaikstît(iês) 1 . âkstîtiês?

Avots: ME IV, 494

valkstîtiês N.-Peb., (mit alˆ ) Meiran, Sessw., = ļuodzīties: kuo nu valksties pa gultu? branga cūka iet valkstīdamās jeb gāze̦le̦damās N.- Peb.

Avots: ME IV, 458

‡ vamstîtiês, sich zu vomieren anschicken Golg., Schwanb., Sessw.; wiederholt vomieren (mit am̃) Dunika.

Avots: EH II, 755

var̂kstîtiês Bers., Lubn., Sessw., das Gesicht verziehen, die Stimme verstellen ("gruozīt balsi"); "izradīties smalkākam nekâ ir": negribējās skatīties, kâ viņa varkstījās! Sessw. pūce... kliedza un varkstījas Saul. II, 29. Vgl. varkšîtiês 2.

Avots: ME IV, 479

vārkstîtiês (mit -gs- zu schreiben?), gedrellt, geplagt werden Für. I.

Avots: ME IV, 506

vutîtiês Warkl., = utîtiês.

Avots: ME IV, 677

žaibstîtiês "?": tie (= saules stari) žaibstās un laistās pa puķu ziediem Kleinb. A. v. J. 1902, S. 336. Als ein Lituanismus zu li. žaibariuoti "schimmern"?

Avots: ME IV, 787

žaikstîtiês,

1) sich rekeln und gähnen
(mit aî ² ) Schibbenhof;

2) Grimassen schneiden
Vīt., (mit aî ) Golg., Sessw.;

3) klettern
Vīt.;

4) "dauzīties" Stockm.;

5) scherzen
Stockm.

Avots: ME IV, 787

žaĩpstîtiês, ‡

2) "vaibstīties" (mit ai) Bers.

Avots: EH II, 816

žaĩpstîties (?) Schwitten "sich rekeln".

Avots: ME IV, 787

žakstîtiês, -uôs, -ĩjuôs "ķerstīties" Bauske, Gr. - Buschh.

Avots: ME IV, 788

I žākstîtiês,

1): auch Alschw.;

2): auch Pankelhof;

3): auch Luttr., Samiten, Schwitten; "kle̦puot aizrijuoties" Blieden.

Avots: EH II, 818

I žākstîtiês, -uôs od. -ĩjuôs (U.), -ĩjuôs,

1) (mit weit offenem Munde) gähnen
Assiten, Gramsden, U., (mit â ) Kr., Vīt., (mit â ² ) Frauenb., Grobin, Hasenpot, Ob. - Bartau, Schnehpeln, Stenden, (žâkstêtiês ² ) Dond.: kad žākstās, tad jāaizliek ruoka mutei priekšā, lai nelabais neieskrien iekšā Dond. (ähnlich JlgRKr. VI, 20);

2) sich (nach dem Schlaf) recken
Neander n. U., Grünh., (mit â ) Golg., Vīt., (mit â ) Bauske;

3) aufstossen (hauptsächlich vor dem oder beim Vomieren)
Libau, Semgallen, (mit â ) Golg., Lis., N. - Peb., Vīt., (mit â ² ) Autz, Frauenb., Grenzhof (Kr. Tuckum), Jürg., Libau: kuo nu žāksties, it kâ vemt gribē̦tu! Autz. žākstās, kad nevar izvemt N. - Peb. kaķis vai suns, kad taisās uz vemšanu, tad žākstās ebenda; (beim Verschlucken) hüsteln (mit â ² ) Autz;

4) "ķē̦muoties ar mutes daļām; izrunāt nesapruotamus vārdus nuo sažņaugtā kakla" Rentzen;

5) "?": vāverīte (d. h., das weibliche Schamglied)
žākstījās, sarkanzuti gaidīdama BW. 35098. Nebst li. žiokščioti zur Wurzel von žākle I.

Avots: ME IV, 796

II žâkstîtiês: "ākstīties" Kokn.; ej pruojām, knēvelīti! kuo gar mani žākstījies? Tdz. 43472.

Avots: EH II, 818

II žâkstîtiês Adl., Bers., C., Gr. - Buschh., Kalz., KatrE., Lis., Neuhof, Nötk., Plm., Ronneb., Sermus, Sessw., Vīt., (mit â ² ) Adiamünde, AP., Arrasch, Grenzhof (Kr. Tuckum), Libau, Ob. - Bartau, Pankelhof, Rutzau, Sessau, = žaustîtiês 1 Adsel, ausgelassen sein, umherklettern, albern, tollen, sich herumtreiben; scherzen, spassen Walk: vīreļi žākstās pa kaktiem bļaustīdamies Kundziņš Kronv. 78. nu duod! kuo tu žāksties! Deglavs Rīga II, 1, 436. tu... niķu puoli! tāda žākstīšanās nav laba Vīt. 64. Zu žâksts II; vgl. auch šākstīties.

Avots: ME IV, 796

III žâkstîtiês ² Frauenb., -uôs, -ĩjuôs, lange plappern, schwatzen, schimpfen; schamlos sprechen Libau, Semgallen; schreien LKVv.: es negribu dzirdēt, ka sievas žakstās Frauenb. Zu žākstīties I?

Avots: ME IV, 796

žapstîtiês Lubn. "= slapstīties".

Avots: ME IV, 789

žāpstîtiês, (auf einen Baum U.) klettern A. - Rahden, Bornsmünde, Memelshof, Zerrauxt, (mit â ² ) Bauske, Grünwalde; reitend auf hohen Gegenständen umherklettern U.; alberieren U.; sich rekeln, recken Bauske (mit â ² ), Schwitten (mit ã ), Schorstädt: iestatu dadzīti laidara vidū raganai, maukai žāpstīties BW. 32471. iestatu ābeli... kur burvjiem, raganām žāpstīties 32470, 1. Zubaty' stellt es AfslPh. XIII, 623 zu li. žiopsóti "mit offenem Munde dastehen" u. a. (somit zur Wurzel von žākle I); vgl. auch šāpstīties. In der Bed. vielleicht durch žārpstīties beeinflusst.

Avots: ME IV, 797

‡ žârkstîtiês ² Pussen, = žākstîtîes I, 3.

Avots: EH II, 818

žārpstîtiês: tollend klettern Ogershof.

Avots: EH II, 818

žārpstîtiês, = žārbît U.; "reitend umherklettern" Mag. XIII, 2, 45; sich rekeln, sich (nach oben Kurmene) strecken nach, wiederholt haschen (geringschätzig gesagt) Lennew. Zu žārbīt.

Avots: ME IV, 797, 798

žastîtiês (?) Alschw. "grüssend die Hand an die Kopfbekleidung legen"(von Privatleuten).

Avots: ME IV, 789

žāstîtiês (unter žãstâtiês): auch Lng.

Avots: EH II, 818

žaûkstîtiês Sessw., = žaustīties I 1.

Avots: ME IV, 791

zaustîtiês (?),

1) sich herumtreiben, "kaut kur aizklīst" Selb.; "slāpstīties" Lenzenhof;

2) "= žaustīties, kāpaļât" Borchow, Meiran.

Avots: ME IV, 692, 693

I žaustîtiês,

1): ž. pa sē̦tām, pa gultu N.-Peb.; sich umhertreiben
Erlaa: kādēļ pa pasauli ž. apkārt? Blaum. Raksti VI ⁵ (1939), 135; umher schleichen, alles besehen und betasten Bērzgale;

5): unbedachtsam (alles, was in den Sinn kommt) sprechen
Heidenfeld.

Avots: EH II, 817

I žaustîtiês, -uôs, -ĩjuôs,

1) freqn. zu žautiês, (hin und her) klettern
Spr., Peb. n. U., Druw., Dweeten, Kokn., Lös., N. - Peb., Plm., Sessw., (mit aû ) Bers., C., Erlaa, Fehsen, Fest., Golg., Kalz., Kr., Lub., Lubn., Nötk., Saikava, Serben, Sermus, (mit aû ² ) AP.; sich unruhig gebärden (mit aû ) C., Lis.; tollen Druw., (mit aû ) Bers., Drosth., Kalz., Lub., Lubn., Prl., Schwanb. (hier besonders von Kindern gesagt); "skraiduot dauzīties" Memelshof, (mit aû ) Adl., C., Gr. - Buschh., Heidenfeld, KatrE., Lubn., Meiran, Oknist, Prl., Saikava, Schwanb., Sessw., Warkh., Zvirgzdine; sich schnell bewegen (mit aû ² ) Arrasch; ausgelassen sein, Unarten begehen (mit aû ) Gr. - Buschh.; ungezogen sein (mit aû ) Prl.; verkehrt etwas tun Stockm.; "sehr oberflächlich, flüchtig etwas tun" Festen; "iet nedarbuos" (mit aû ) Golg.; (andere bei der Arbeit störend Festen) sich herumtreiben Dweeten, N. Schwanb., Selb., (mit aû ) Gr. - Buschh., Nötk.: kuo tu te kâ ve̦lns žausties pa jumta virsu? Saikava. kuo tu tādā nakts laikā žausties kâ traks? Gr. - Buschh. guovis žaustās Bers., Lub. guovs žaustījās vis vasaru vēršuos Vīt.;

2) taumeln
(mit aû) Schwanb.;

3) sich prügeln
Oppek. n. U.;

4) schreien, lärmen
(mit aû ) Bers., Kl.;

5) Unsinn sprechen
Bers., Lasd., Laud., Lubn.; "aplamas, rupjas valuodas vest" Bers., Laud., Lubn.; "izrunāt nelāga" N. - Schwanb. Zur Bed. 1 vgl. auch zaustīties (?) und šaustīties II, zu Bedd. 4 - 5 - žaut III, zur Bed. 3 - žaut II 1.

Avots: ME IV, 792

II žaustîtiês,

1) sich recken, rekeln
(mit aû ² ) Bauske;

2) sich langweilen
(mit aũ ) Siuxt.

Avots: ME IV, 792

žeîkstîtiês: visādi luocīdamies un žeikstīdamies kâ āmi Austriņš Raksti VII, 363.

Avots: EH II, 818

žeîkstîtiês PS., Smilt., (mit eî ² ) Siuxt, -uôs, -ĩjuôs "ākstīties" Lub.: žeikstās kâ žeiksts, negribas i[r] skatīties Druw. n. RKr. XVII, 87.

Avots: ME IV, 801

I zîstîtiês, hin und wieder saugen: teļš zīstās ap guovi Lubn., Saikava.

Avots: ME IV, 736

II zīstîtiês, erkennen BW. 23084 var., bekannt werden (?): kur tādu Mārtiņu sen zīstījuos? BW. 20757, 8.

Avots: ME IV, 736

zvaigstîtiês, glänzen, flimmern: redzēja zvaigstāmies baltās bākas ugunis Siliņš 43. Wohl nebst apr. acc. s. swāigstan "Schein" und poswāigstinai "(er) erleuchte" zur Wurzel von zvaidzeņa; s. auch Būga KSn. I, 132 f. und die Notiz zu zvàigzne.

Avots: ME IV, 762

I zvaîkstîtiês ² Schibbenhof "aiz slinkuma apkārt mē̦tāties".

Avots: ME IV, 763

II zvaĩkstîtiês Bauske "= plañdîtiês 2"(?).

Avots: ME IV, 763

III zvaîkstītiês ² A. - Ottenhof, Kegeln, -uôs, -ĩjuôs "sniegties, snaicīties": puika zvaikstās pēc ābuola Kegeln.

Avots: ME IV, 763

IV zvaîkstîtiês ² Schnehpeln, -uôs, -ĩjuôs "klaigāt" (von Kindern gesagt): bẽ̦rni zvaikstās. Wohl mit -ks- aus -gs- und zu zvaigât.

Avots: ME IV, 763

‡ zvìlstîtiês ² Saikava "zvalstīties, gulšņāt, guļavāt".

Avots: EH II, 815

acs, -s (gen. plur. acu, seltener aču), Demin. actiņu, selten aciņa BW. 1340, 1, ačiņa BW. 2070, 1, acīte, verächtlich ačtele Austr. XVI, 928, aber auch ohne diese Färbung: spridzīgas ačteles Austr. XII, 18, Apsk. I, 656 (li. akìs, apr. nom. pl. ackis, [slav. du. oči, gr. ὄσσε < * okie "Augen", ahd. awizoraht "manifestus", lat. oculus, arm. akn., ai. ákṣ̌i "Auge", s. Fick Wrtb. I, ⁴ 13, Johansson BB. XVIII, 25]),

1) das Auge.

2) statt des ganzen Gesichts:
jāmazgā acis, man muss das Gesicht waschen; acūdens, das Wasser zum Waschen des Gesichts; pabīdīt ce̦puri uz acīm; uz aci likties, sich hinlegen (Grünh.).

3) st. der sehenden Person:
pilī nedrīkstējusi sieva acis rādīt LP. I, 119, habe sich nicht zeigen dürfen. kuŗu (vadīs) smilšu kalniņā, mūžam acis neredzēs BW. 269, 5. piesargies, ka manās acīs tu vairs nerādies (Adam.). vai tad es tīši viņam acīs skriešu? LP. I, 80. lai puisis steidzuoties pruom nuo viņa acīm LP. II, 78. kamē̦r manas acis platas, solange ich lebe.

4) zur Bezeichnung der Gegenwart, der sorgfältigen Aufsicht:
tu manās acīs in meiner Gegenwart) ķeries meitām klāt. Sprw. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs. ārā daudz acu, mājās nevienas. saimnieka acs var vairāk padarīt, nekā viņa abas ruokas. acīm vajaga būt priekšā un pakaļā JK. II, 96. acīm dzīvot, vorsichtig sein; bez acīm būt, unvorsichtig sein. Zu einem, der eine Sache, die vor der Nase steht, nicht finden kann, sagt man: vai pakausī acis, ka neredzi? ņem acis pirkstuos, ja vēl neredzi! paņem acis ruokā, de̦guns parādīs Etn. IV, 77.

5) Das Auge wird als das edelste Sinnesorgan besonders geschätzt und gehütet, daher

a) in Vergleichungen: sargāt savu guodu kā acis oder aci pierē. vīrs mīlēja savu sievu kā acu raugu (Augapfel).
ve̦cāku acu raugi (die herzlich geliebten Kinder) nuoklīduši uz neceļiem Vēr. I, 614. duodi, vai acs, vai galva, haue ohne jegliche Schonung. rauj, zuog vai acis nuo pieres ārā, man betrügt, bestiehlt einen vor sichtigen Augen;

b) in Verwünschungen: kad tev acis izsprāgtu! kad tev acis kā skriemeļi izve̦ltuos!

6) Auch dem Verstande, dem Geiste, der Natur werden Augen beigelegt:
gara, prāta acis, das innere A., das A. des Verstandes. kad daba atplēta acis...

7) Uneigentl. von augenähnlichen, runden Dingen:
Jau kuoki acis me̦t, die Bäume gewinnen schon Knospen; rāceņa a., die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime, virsējās kartupeļu acis dze̦n asnus Peng. 47; adatas acs, Nadelöhr; adīkļam acis izlaist, nuolaist, uzmest, eine Masche fallen lassen, aufwerfen; zivis ieķeŗas tīkla acīs (Maschen); tumsas acs, die aus gröberem Garn gestrickten Maschen des Netzes Etn. II, 105; dzirnavu acs, das Loch in der Mitte des Mühlsteins, in welches das Getreide geschüttet wird; kāršu acis, die Augen in den Spielkarten: duodi, meti, taupi acis; sakts acs, ein Stein in der Spange; acis, die an den Enden der zu Flössen zusammengebundenen Balken ausgebohrten od. ausgehauenen Löcher, auch ausis genannt Etn. IV, 61; tauku a., die Fettropfen auf einer Flüssigkeit; vardes a., (gew. var̂žacs), das Hühnerauge; acis, im Weizenfelde unbewachsene Stellen (Grünh.); mit acis werden auch offene, Wasser enthaltende Grüfte in Morästen, oder runde, tiefe Stellen im Wasser genannt, vielfach ve̦lna a. LP. VII, 127; ecēšas uz acīm sviest, die Egge umkehren, so dass die spitzen Zähne nach oben kommen; ähnlich apsviest galdu uz acīm RKr. XVI, 219 und apvērst ve̦lē̦nu uz acīm; dzērves acs [in Kabillen; dzērvacs], Brechnuss.

8) In Verbindung mit Adj.: acis brūnas, [rudas], me̦lnas, pe̦lē̦kas, tumšas, zilas, gaišpe̦lē̦kas, gaišzilas; - gaišas, skaidras, platas, ve̦se̦las, labas, spuožas, spuodras, spulgas, spridzīgas, dedzīgas, ugunīgas, skaistas, kvē̦luošas, mirdzuošas, dzelmīgas Pump., abgrundtief,
jautras, spirgtas, lebhaft, tumšas, trübe, šauras, iegrimušas, iedubušas, (St.), eingefallen, kuosainas, pūžņainas, triefend, sarkanas, iekaisušas, izraudātas, verweint, miegainas, nedzīvas, gļē̦vulīgas, schwach, nejaukas, vājas, valganas, aklas, stulbas, - mīlīgas, kaislīgas, vienaldzīgas, ļaunas, skaudīgas, nelabas, böse, neidisch, falsch, nekaunīgas; - skatīties baltām (grimmig), gaŗām (gleichgültig), platām (aufmerksam), kailām (bloss) acīm uz kaut kuo, greizām acīm uzlūkuot, mit ungünstigen Augen ansehen; strādāt, ka vai acis zaļas paliek oder nuo pieres le̦c, sagt man von einer schweren Arbeit.

9) In Vergleichen:
acis kā bunduļi, spundes, von hervorquellenden Augen; a. kā šķĪvji, kā skriemeļi, von grossen Aug., a. apaļas kā puogas, von eingefallenen A.; a. kā timpas, A. wie Kerzen, breit; a. kā vanagam, kaķim, scharfsichtig.

10) In Verbindung mit Verben:

a) Nom.: acs asaruo, tränt.
acis darba izbijās, ruokas, darba nebijās BW. 6553; acis asaras birdina, vergiessen Tränen. acs nuobrīnas, ruoka padara (Sprw.). tautu dē̦la acis de̦g, dzirkst, uz manim rauguoties Ltd. 1148, funkeln. acis grib, sirds vairs neņe̦m pretī, sagt man, wenn man vollständing satt ist. acis kaunas, die Augen sind blöde; acis pašu laiku krita oder salipa cieti, fielen eben zu; acis laistās laimībā, leuchten; acis mieluojas, weiden sich; a. milst, die A. werden dunkel. tu man neesi tik daudz devis, cik acs var nest Sprw., du hast mir nicht soviel gegeben, wieviel das Auge tragen kann, d. h. nichts. acis niez, būs jāraud. a. nelabi raugās, sehen unheimlich. ja labā acs raustās (zuckt), tad jāraud. kuo acis nere̦dz, tuo sirds aizmirst, aus den Augen, aus dem Sinn; acis atveŗas, öffnen sich, aizveŗas, schliessen sich; zibina, blitzen, zvē̦ruo, glühen;

b) Akk.: izberzēt, izburzīt, trīt acis oder izberzēt miegu nuo acīm, den Schlaf aus den Augen wischen;
acis buolīt, valbīt; iegriež kā vilks acis pierē, verdreht RKr. VI, 996. puisis pacēlis acis un ieraudzījis ve̦lnu LP. III, 43; aizdarīt (schliessen) acis uz mūžu. kas neatdara acis, atdara maku; acis nuodurt (pie zemes durt, zemē mest U.), senken; izdurt, blenden; a. izgāzt, dass. LP. V, 191; acis griezt, pagriezt, wenden; uz mani viņa ir acis nepagrieza, würdigte mich keines Blickes; pārgriezt, verdrehen, gruozīt, drehen, aizlaist, schliessen; acis nuolaist,

a) die Augen senken

b) ābuoļi tādi, ka netīk ne acis nuolaist, dass man kein Auge abwenden kann;
nee̦smu ne acu salicis, habe kein Auge zugetan; miegs acis lipina (zudrücken) tik saldi, ka nevar gandrīz ne atturēties LP. I, 63; buojāt, maitāt verderben; a. apmānīt, mit Blendwerk täuschen; mest, pamest, richten, wenden: uz kājām acis meta, ne uz spuoža vainadziņa Ltd. 1075. saimnieka dē̦ls metis acis uz nabaga bārenīti. pametiet oder uzmetiet kādu aci uz bē̦rnu, habt ein Auge auf das Kind; acis mieluot, weiden; acis oder acīm mirkšķināt, mit den Augen blinzeln; ze̦mi acis nest Ltd. 1239, vor Schande die Augen niederschlagen; atplēt acis, gan redzēsi; ieplèst, vor Furcht, Erstaunen aufreissen. visas acis izraudāju Ltd. 1729; aci nuoraut, ein wenig schlafen Mit,; acis aizsegt aiz kauna, vor Scham verdecken LP. III, 41; izsist, ausschlagen, a. pasist uz zemi LP. 69, auf die Erde blicken; nāve aizspiež acis. kas acis šķielē (schielt), tas melis. kurp man acis vērst? wenden; pavērt, etwas öffnen, aizvērt, schliessen; miegs ve̦lk acis ar varu cieti;

c) Lokat. Von grosser Dunkelheit sagt man:
uznāk tāds tumżums lai acī duŗ LP. IV, 199; palika tumšs, ka nevarēja paredzēt, ne acī duŗams LP. VI, 244; [tik tumżs, ka duŗ vai acis laukā Kabillen]; durties acīs, in die Augen stechen, ein Dorn im Auge sein: tāda mīlestība trakāki dūrusies acīs nekā dadzis LP. I, 119. puisē̦nam vājais krabiņš iekrīt acīs LP. II, 76, wohl nach dem deutsch. "in die Augen fallen". tāds jau tev tagad vai acīs kāpj iekšā (Siliņ) oder acīs līst, aufdringlich sein. tagad bē̦rni ve̦cākiem acīs le̦c, barsch anfahren. Tūlīn tu man kal tuo acīs, vorwerfen; miglu acīs laist, Sand in die Augen streuen. vīrs neredzējis vairs drudža visu savu mūžu ne acīs Etn. III, 32, habe mit seinen Augen nicht mehr gesehen; nevaru viņu ieredzēt, ieraudzīt ne savās acīs, ne pa acu galam, ne acu galā, ich kann ihn garnicht leiden; saskatīties acīs, sich in die Augen sehen; d) Dat. u. Instr.: es savu pēlējiņu ne acīm neredzēju, verstärktes"sehen". tuo es redzēju pats savām acīm; acīm re̦dzuot, auch rauguoties, zusehends, offenbar: un tad auga arī abi puisē̦ni, tīri acīm re̦dzuot LP. IV, 136. tas acīm re̦dzuot nav tiesa, das ist offenbar wahr; mest ar acīm, winken. ve̦lns kuoda akmentiņus, lai zils gar acīm me̦tas, dass es blau vor den Augen wird LP. III, 90. skaties ar acīm, ne ar muti, Sprw.; ar acīm aprīt, verschlingen. darīdama visu, kuo tikai nuo acīm nuoskārta LP. VII, 514, was sie an den Augen absah. strādā uz acīm uzkritis, er arbeitet sehr eifrig; aiz acīm runāt, hinter dem Rücken (gew. aiz muguras) Böses nachsagen. Nerft.

Kļūdu labojums:
6553=6853

Avots: ME I, 7, 8, 9

‡ adžuõks Grünh., Schibbenhof, ein Albemer, ein Narr, Geck: zē̦ns tāds adžuoks. netīk viņā ne skatīties, ne klausīties.

Avots: EH I, 3

‡ aikâtiês, -ãjuôs,

1) strampeln, sich sperkeln (hauptsächlich von Schafen während der Schur, seltener von kleinen Kindern gesagt):
es ne˙maz nevaru cirpt, ka tā aita tâ aikājas Wain.;

2) "saukāt, bļaustīties" Rutzau: gans mežmalā aikājas.

Avots: EH I, 4

àizrĩt, tr., verschlucken, versclingen: ēdieni - mēli vēlies aizrīt - cik gardi un salde̦ni LP. V, 236. Refl. -tiês, freqn. aizrīstīties, sich verschlucken, ersticken: vilks gandrīz ar kaulu aizrijās Adam. kad tu aizrītuos! (Verwünschen). tā pīpīte pavisam aizrijusēs (sich verstopfen) A. XX, 36.

Avots: ME I, 47

àizstuõrêt, hin-, wegstolzieren Aps. ‡ àizstuôstîtiês,

1) ein wenig stottern, in der Rede stocken
Salis: viņš runā šad tad aizstuostās;

2) stotternd (in der Rede) hingelangen
Salis: viņš nevarēja ne˙cik tālu aizstuostīties.

Avots: EH I, 53

ãķîgs, emsig, eifrig, pfiffig: tas tik ir āķīgs cilvē̦ks: skat kā āķējas; nav nekuo paskatīties, te jau darbs padarīts.

Avots: ME I, 237

‡ al˜dât NB. "bļaustīties": bē̦rns aldā cauras dienas. Refl. -tiês "bļaustīties" NB., lärmen, "plêsties" Ahsw., Wain., Zirau: meitas aldājas ar kaimiņiem NB. Zunächst aus li. áldoti šáukoti".

Avots: EH I, 67

āmîtiês,

1): auch Fest., (mit â) AP.: kuo nu āmais, vai nevari pareizi runāt! AP. kuo nu te āmais, apnicis skatīties! ebenda.

Avots: EH I, 193

apbērêt, apbēruôt, tr., beerdigen, bestatten: daudz nākuši skatīties, kā ve̦cuo Avuotiņu apbērēs Aps. viņa raudāja, apbēruojuse vīru Vēr. I, 1371; apbērēšana, apbēruošana, das Bestatten LP. VI, 78.

Avots: ME I, 77

apmanît, tr., wahrnehmen, bemerken: vanagi... apmanīj (u) ši baltas vistas BW. 14201. puisis nezin kā apmanījis nedarbu LP. VII, 675. kuoklē̦tājs apmana, ka līdzpaņe̦mtie ēdieni ir čūskas gabali LP. VII, 611. Auch reflexiv: apmanās kāju starpai cauri paskatīties LP. VII, 1, 942.

Kļūdu labojums:
VII, 1, 942 = VII, 942.

Avots: ME I, 104

apskatît, tr., besehen, beschauen, in Augenschein nehmen, besichtigen: dažādas zemes un pilsē̦tas JR. IV, 3. jaunu ceļu apskatīja lietpratēju komisija JR. IV, 97 Refl., tr. und intr., -tiês, sich ansehen, beaufsichtigen, besehen, umherschauen: reiz dē̦ls ieduomājies pasauli apskatīties LP. IV, 4. ķēniņš licis cieši apskatīties viņa māsas LP. III, 84. apskatāties, kā mēs iedzīvuojušies Alm. meistars vedis savu sievu pastaigāt pa mūŗa virsu, lai tā tur apskatītuos LP. VII, 372. apskatīties ist sehr beliebt zur Bezeichnung des plötzlichen, unerwarteten Eintretens einer Handlung: ve̦lns nedabūjis ne apskatīties, zaķis jau gabalā LP. VI, 387, ehe der Teufel sich's versah, hatte der Hase schon einen bedeutenden Vorsprung. tas nebij ne apskatījies, saimnieks ar sievu pazudis LP. IV, 7. nebij kuo apskatīties, tad viņš ar naudu atkal klāt JK. V, 59. suņi apkuoduši tuos vienpadsmit, ka nebijis kuo apskatīties LP. VI, 722.

Kļūdu labojums:
JR. IV, 97 = JR. IV, 94

Avots: ME I, 121

atlaîst (li. atláisti und atléisti), tr.,

1) etwas Festgezogenes nachlassen, es lockrer, loser machen:
virvi, atsējas, gruožus, apkakli, buŗas. [Hierzu atlaidiens: aude̦klam ir gaŗš atlaidiens, tas ir, kuo ar vērsīti nuo šķē̦rbuomja palaiž uz reizes, lai var tālāk aust Stelpenhof.] kam kājiņas neatlaida (Var.: neatsēja)? BW. 1361, warum hat sie die Füsse nicht losgewickelt? prāts palika tūliņ kā atlaists, es wurde sogleich leichter ums Herz Kaudz. M.; atlaist kaulus, sich hinlegen, ausruhen, die Knochen strecken: saimnieks iekrīt gultā kaulus atlaist LP. II, 63; VI, 1007; atlaist nuo ce̦nas, vom Preise ablassen: ne pirksta platuma neatlaist, nichts ablassen;

2) los-, freilassen, befreien, lösen:
laivinieks atlaiž ruoku nuo aiŗa Aps. III, 42. Mit dem Zusatz vaļā, brīvu: matu gali jāatlaiž vaļā BW. III, 1, S. 82; ja neatlaidīsi mani brīvu, tad es tevi sadedzināšu LP. III, 47; atlaist darbiniekus nuo darba,skuolē̦nus nuo skuolas; atlaist zagli nuo cietuma; piesietu zagli atlaist, einen durch Zauberei festgehaltenen Dieb befreien. atlaižami vārdi, die Zauberworte, mit denen ein behexter Dieb vom Zauber befreit oder der Drache (pūķis) weggeschickt wird Etn. I, 101;

3) beurlauben, entlassen:
zaltis atlaidis līgavu uz trim nedēļām LP. III, 36. viņš atlaists uz gadu izskatīties pasauli LP. VII, 104; atlaist kaŗavirus nuo kaŗa mājās; kalpu atlaist; atlaist nuo vietas, nuo amata, des Amtes entsetzen;

4) fahren lassen, aufgeben:
Sprw. zirgs zuobus me̦t, bet amatu neatlaiž, gew. neatme̦t Brasche, jung gewohnt, alt getan;

5) etwas Begonnenes nicht fortsetzend vernachlässigen:
uguni atlaist, das Feuer niederbrennen lassen Asp. atlaižu zemi (lauku) atmatā BW. 10290, 10, ich lasse den Acker brach liegen;

6) erlassen, vergeben:
dies atlaida meitām grē̦ku BW. 12950;

7) fort-, weglassen:
vārdiem galuotnes; beidzamuos teikumus apcerējumā;

8) her-, weglassen, her-, wegschicken, hertreiben:
brūte atlaiž ziņu LP. IV, 127. kur es aru, kur ecēju, tu atlaidi (sc. luopus) ganīdama BW. 21988. 14;

9) intr., hergefahren kommen:
brūtgans atlaiž LP. II, 8;

10) ungew. mit ergänzendem Inf.: atlaidi man ķēniņa meitu līdz nākt, entlasse die Königstochter, auf dass sie mit mie käme, erlaube der Königstochter mir mitzukommen.


Refl. -tiês,

1) nachlassen, der Intensität nach geringer werden:
dusmas, skumjas JK. V, 138, spē̦ki Kundz., sala; lietus un krusa pamazām atlaidās Aps. laiks atlaidies, das Wetter ist gelinder geworden, es ist Tauwetter eingetreten Aps II, 51; zeme atlaidās, die Erde taute auf Vēr. I, 828; [sasalis kuoks siltumā atlaižas Wolmar]; pa atlaidušuos (aufgetauft) sniegu braukt Etn. II, 62; alus atlaidies, das Bier ist verschalt N. - Bartau;

2) sich zurücklehnen, sich hinlegen, hinstrecken, sich erholen, sich verschnaufen:
saimnieks atlaidies pret uozuolu LP. III, 61. viņš atlaidies krēslā Vēr. II, 143, ebenso: gultā. lai zirgi atlaižas, lass die Pferde sich verblasen Manz.;

3) ablassen, abstehen, sich loslassen:
viņa nuo savām dusmām vēl nav atlaidusies Etn. III, 16. saimnieks atlaidies un nesitis vairs LP. IV, 173. tie bučuojas, un kad atlaižas, nāk Grieta Elwerfeld. sirds strādā, savilkdamās un atlaizdamās, das Herz arbeitet, sich zusammenziehend und ausdehnend Konv. ² 201;

4) nachgeben, sich nachgiebig zeigen:
pret tiem ve̦ciem tu arī citās lietās neatlaidies Vēr. I, 538;

5) herfliegen:
strazdi jau atlaidušies. pār lauku atlaižas dziesmas Vēr. II, 134. atlaîšana, Vergebung, das Erlassen der Sünde: atlaišanu meklēt G. L. septītā gada galā tev būs turēt atlaišanu V Mos. 15, 1, über sieben Jahre sollst du ein Erlassjahr halten; asiņu atlaišana, Entziehung des Blutes durch Aderlass Kaudz. M. 176.

Avots: ME I, 170, 171

atlìekt [li. atleñkti], tr., zurückbiegen: man vajadzēja skatīties, galvu atliekušam Pur. viņš bija strādājis, tā sakuot, muguras neatliekdams, sehr eifrig Niedra. savienuošanai skārdam malas atliec (falzen), atliekumus (die Falzen) ieliek vienu uotrā Konv. ² 888. Refl. -tiês, sich zurückbiegen: kuociņš nuo piedurtā mieta atpakaļ atliecies Liev. 6.

Avots: ME I, 174

atluôbt, intr.,

1) eilig herbeikommen:
tomē̦r viens zaglis vēl atluoba paskatīties LP. V, 38;

2) wieder zu funktionieren anfangen:
viņai valuoda it kā atluoba Apsk. I, 686.

Avots: ME I, 174

attîstît, tr., freqn.,

1) loswickeln:
aizsaini;

2) übertr., entwickeln, bilden:
ruomieši attīstīja ķieģeļu izgatavuošanu Antr. II, 52; attīstīt prātu. Refl. -tiês, sich loswickeln, entwickeln, sich bilden: luopkuopība, zemkuopība brangi attīstījusies. tie uzskati attīstījās Vēr. I, 1464. In der Bedeutung "geistig od. physisch sich entwickeln" ist attīstīties wohl zuerst von J. Allunan gebraucht worden.

Avots: ME I, 205

atviept Refl. -tiês, ‡

2) = atviebtiês: atviẽpies, ka kauns skatīties Dunika, Kal.

Avots: EH I, 181

bal˜sêtiês, auch -îtiês, glänzen, sich gütlich tun, gut fortkommen, Leibesfülle bekommen: viņš ar manu mantu balsējas Naud. A. X, 2, 439; besonders, häufig mit at- (wieder zur Leibesfülle kommen): luopi atbalsās Schlampen; atbalsījušies A. X, 2, 439; vgl. balstīties und bal˜sināties. [Die Bed. "glänzen" scheint nicht belegt, sondern von Mühlenbach auf grund von etymologischen Erwähgungen erschlossen zu sein. Die wirklich belegte Bed. aber scheint mit balts "weiss" nicht vereinbar, zu sein. Eher gehört balsēties zur Wurzel bhelg̑h- "schwellen", die wahrscheinlich auch in le. bàlzît (s. dies) vorliegt; wenn in balsēties nicht ein s-Suffix vorliegt, so könnte man allenfalls auch eine Wurzelform bhelk̑- neben bhelg̑h- voraussetzen, vgl. balss II neben balsts und bàlziens.]

Avots: ME I, 254

bal˜ts (li. báltas),

1) weiss:
baltais ābuoliņš, der Weissklee (Trifolium repens). Baltā jūŗa, das Baltische Meer. baltie braki od. ziedi, weisser Fluss. vēl mute balta ar mātes pienu BW. 16317. vēl jau tev balts aiz lūpas, du bist noch ein Milchbart. balti mati, weisses, blondes Haar, aber auch greises H. (= sirmi): mati balti kā ābeļu ziedi Aps. II, 46. baltā svētdiena, "weisser"Sonntag, der erste nach Ostern. balts drīz nuovazājas. kur me̦lnas namdurvis, tur baltas meitas! ne balts ne me̦lns, ne ce̦pts ne vārīts. nesacīja ne balta, ne melna. viņam nuoskrēja balts gar acīm, es ihm grün und blau vor den Augen. baltām acīm glūnēt, skatīties, mit grimmigen Blicken lauern, sehen, sodass das Weisse des Auges zu sehen ist: ar baltām acīm mēs drāzāmies tālāk Vēr. II, 72. baltu vien spļauj, er ist in grösster, schäumender Wut. viņš vai baltu spļāva MWM. VII, 884. baltais, Gott: atsacīties nuo baltā un palikt visu mūžu pie me̦lnā (beim Teufel) Etn. I, 107. baltie, die Weissen, d. h. Menschen kaukasischer Rasse. Vergleiche: balts kā drēbe, kā vilnas ē̦rkulis, kā kauls, kā piena puika, kā jūras putns, kā sniegs, kā muižnieks od. vācietis: nu bij balta kā muižniece (Var.: vāciete) BW. 13297, 7. sniega baltas villainītes 18516. Ironisch: balts kā speltes iekšpuse;

2) weiss, sauber, rein:
apvilkt baltu kreklu. nuomazgāt baltu muti. balta gāju sienu kastu, balta ganu pavadītu Ltd. 1223;

3) rein, frei von fremd artiger Beimischung, lauter, bloss:
tīri balti me̦li, lauter Lüge; skriet par baltu velti, ganz umsonst; un tīri kā par baltu brīnumu bija gadījies Aps. VII, 4;

4) hell, heiter, wolkenlos:
vakar bija balta diena BW. 2691. saulīt(e) balta te̦cē̦dama Ltd. 1939; saulīt(e) balta nuoiedama BW. 4384; šai baltā saulītē, in dieser Welt 12798; 27565. Fig.: baltas dienas, von Unglück nicht getrübte, glückliche Tage. vēl šuo baltu dienu, noch heutigen Tages; līdz šuo baltu dien(u), bis auf den heutigen Tag; cauru, baltu dienu, nakti strādāt, den ganzen Tag, die ganze Nacht arbeiten AP.; cauru baltu gabalu brēkt, ohne Aufhören schreien Mag. III, 1, 108, U.;

5) lieb, gut, wert
[änlich gebraucht man auch li. báltas und bulg. u. russ. бѣлъ, s. Lit. Mitt. III, 515]: ai baltā māmuliņa! mani balti bāleliņni aiz kalniņa klausījās BW. 463. vai, māsiņa, mīļa, balta. pasaulīte mīļa, balta; ai, saulīte, mīļa, balta Ar. 221;

6) blank,

a) vom Silbergelde:
neduošu pūriņu bez balta dāldeŗa BW. 16657. tē̦vs man deva baltu naudu 12392. sudraba rubuļi saukti par baltiem jeb cietiem Etn. IV, 150;

b) (vom Metall überhaupt) hell, glänzend, blank:
baltus piešus Ltd. 2372; balts zuobe̦ns, blankes, gezücktes Schwert;

7) blass, falb:
jau bē̦rziem baltas lapas BW. 14137; nuo kāpuostiem baltās lapas lasīt, die falben, verwelkten Blätter vom Kohl ablesen Etn. VI, 75; balta gaisma aust BW. 816;

8) weissglühend:
balta dzelzs, glühendes Eisen; nuodedzināt dzelzi baltu; auch: balts ķieģelis, ein eben nur rötlicher Ziegel U.;

9) weiss zufolge der Menge, der Fülle, reichlich:
baltas asaras raudāt, helle Tränen weinen. tam baltas asaras aumaļām plūda Laut. balts ūdens vien nāk zemē, es kommt ganz weiss vom Himmel herab, es regnet in Strömen. [Altes Verbaladjektiv zu *balt; vgl. bāls.]

Kļūdu labojums:
7): 14137 = 14137 ¹

Avots: ME I, 258

bìezs,

1) dicht, gutschliessend, gedrängt, eng aneinander liegend
(Gegensatz: šķidrs, plāns): biezi krūmi, mati; bieza migla, krē̦sla, bārda; biezs aude̦kls; bieza putra od. biezputra, Dickgrütze; biezs krējums; biezais piens od. biezpiens: rūgušu pienu ielej katlā un vāra, līdz biezais (baltais) piens nuostājas virsū Etn. II, 137. asinis biezākas kâ ūdens Sprw. zemeņu ziedēja vai biezs. istabā dūmu stāvēja vai biezs, das Zimmer war voller Rauch. nu šuoruden gan jau kāzu būs vai biezs;

2) dick (synonym) mit re̦sns): bieza nie re̦sna) ziema, tiefer Winter, ein Winter, in welchem die Erde mit dicken Schneemassen bedeckt ist;
biezs, dlecīgs vīrs, ein dicker, breitschultriger Mann (Kaudz. M. 142); biezas krūtis Ar. 369. pats viņš biezs, it kâ nuobaruots (MWM. VIII, 42). grāmata 200 lapas bieza, ein 200 Seiten dickes Buch. biezs naudas maks, ein dicker, vollgespickter Geldbeutel. Fig. bieza āda, dickes Fell; biezas ausis, dicke, schwerhürige Ohren od. die nisht hüren wollen: tev biezas ausis; būtu labāki klausījies pamāti, būtu plānākas Plūd. LR. IV, 121. bieza galva, ein Kopf, der nichts begreift: e̦smu tâ aiz biezas galvas nuo lielceļa nuoklīdis Blaum.; esi ieņēmies biezu galvu Druva II, 771. bieza sirds, Heftigkeit (Walk n. U.). zirgs tāds biezs, das Pferd ist unempfindlich gegen die Schläge, ist faul. biezs vārds, ein grobes, unanständiges Wort: tagad es viņai sacīšu biezu vārdu, tai slampai R. A. Man unterscheidet in der Schriftsprache das Adverbium biezi dicht, von bieži oft: smalki vērpu, biezi audu BW. 7396. sēdiet biezi, kūmiņas, nestājiet starpas 1430. bieži pārskatīties, sich oft versehen. [Mundartlich bedeutet aber auch biezi: oft (z. B. in Nigr., Selg., Salis, Ruj.). Zu ai. bahú-h. "reichlich" (Superlativ bąhiṣ̌ṭha-ḥ), av. bązah- "Hühe, Tiefe", gr. παχύς "dick" und viell. an. binger "Haufen", ahd. bungo "Knolle"; vgl. Brugmann IF. IX, 346 ff., Zupitza Germ. Gutt. 177. Boisacq Dict. 753, Prellwitz BB. XXI, 286.]

Kļūdu labojums:
dickes Buch = starkes Buch

Avots: ME I, 306, 307

‡ blākš! Pas. III, 67, = ‡ blāks!: viņš pakrita blākš! dubļuos ar visu augumu PV. sākušos grūstīties un blākš! pa trepēm zemē Pas. IV, 147, vīrs iegāzās dīķī blākš! Dunika.

Avots: EH I, 227

blàndîties, [blañdîties Karls.], -uôs, -ījuôs, intr.,

1) umherschweifen, sich umhertreiben:
pa pasauli, pa mežu. mirušuo dvēseles blanduoties līdz dvēseļu dienai apkārt Etn. IV, 174. [Aus dem Kurischen oder Litauischen für echt le. bluodīties.]

2) = plandīties, plātīties, sich breit machen:
pūt, vējiņi, maguonēs, lai lapiņas blandījās (Var.: plandījās, plātījās) BW. 13490. ne tā mana līgaviņa, kas priekšā blandījās BW. 11341; 13126 (Var.: plandījās).

Avots: ME I, 309

II blan̂kstît ² [Nigr.], -u, -īju, abschreiten, auf die Seite gehen Elv. Refl. -tiês, sich herumtreiben [Amboten], trödeln, faulenzen: tu ar šaudīklu blanksties pa mežu Janš. klētei vien blankstījās BW. 21205. [blañkstīties Edw., sich verbergen. [Zu poln. bła,kać, klr. блукáти, čech. dial. bloukati "umherschweifen" Būga KSn. I, 269.]

Avots: ME I, 309

‡ blinderêt Kurmene "slaistīties apkārt bez darbä.

Avots: EH I, 229

bluods Lind. Mag. XIII, 3, 68, bluô da ² [Dond.], ir tāds, kas kuo ļauna apzinādamies neiedruošinās acīs skatīties; vis˙vairāk saka tuo nuo suņa Dond.; jemand, der "bluodâs".

Avots: ME I, 319

‡ II blùzgât ² Kalz., Lubn., waten. Refl. -tiês.

1) waten
Kalz., Lubn., Sessw.;

2) "gramstīties" Bers.

Avots: EH I, 232

[III buokstît,

1) irren
Manz.;

2) buõkstît Ruj., stossen.]
Refl. buôkstîtiês, - uôs, - ījuôs, auch buokšķuôtiês Lasd., buokstît,

1) sich herumtreiben, sich herumstossen; trödeln, sich bewegen od. etwas tun, ohne vom Fleck zu kommen; unsichere Aussagen machen,mit der Sprache nicht recht herauswollen
[PS., Wandsen.]: kuo nu buoksties? ķeries sparīgi pie darba. duodi, ja esi devējs, kuo buokšķuojies? Lasd. šurpu un turpu buokstīties Manz. Sir. 2, 14. tā gāja nuost un buokstījās (maldījās) Be̦rzabas tuksnesī I Mos. 20, 13;

2) untreu werden:
neir buokstījušies, kad Izraeļa bē̦rni buokstījās Ezech. 48, 11;

[3) buôkstîtiês Bers., Jux treiben, Possen reissen;
vgl. buošķu dziesma und buoknît].

Avots: ME I, 361

buolîgs, rollend: skatīties buolīgām acīm A. XII, 571.

Avots: ME I, 362

buôšķu dziesma [Bers., Fehteln] "blēņu dziesma"; [vgl. buokstīties].

Avots: ME I, 362

[buôzîtiês ^2,

1) sich sträubig machen
Salis;

2) faulenzen,
slaistīties Dond., Wandsen.]

Avots: ME I, 363

‡ briknêtiês, ekeln, unangenehm, widerwärtig sein Kaltenbr.: briknas skatīties.

Avots: EH I, 241

‡ brĩvu, = brĩv: viņiem ir b. bēgt (sie dürfen fliehen) Pas. I, 404. a[t]pakaļ skatīties šim nee̦suot b. IV, 192 (aus Planhof).

Avots: EH I, 243

bût (li. (búti, apr. boūt, slav. byti), e̦smu (dial. e̦su, auch ešu BW. 13703; III P. ir), biju,

1) sein:
kur ir, tur ruodas. diezin, kas te būs, kas nebūs. labi nebūs. viņš bijis, nebijis,par tuo ne˙kas, ob er gewesen sei oder nicht, das hat nichts zu sagen. viņam darbs bija kâ nebijis, die Arbeit ging ihm wunderbar von statten. viņš strādā un ir, er arbeitet unaufhörlich. tu pūlējies un esi, du gibst dir beständig Mühe PS. paiet diena, nedēļa, vasara kâ nebijusi. kas bijis, bijis, das Geschehende mag geschehen sein. kâ (kas) ir, ir mag sein, wie es wolle. jauneklis izsprūk pa luodziņu, ka nebija kuo apskatīties LP. I, 146, ehe man recht gesehen hatte. lācis kur bijis, kur ne, skrēja pār ceļu, ehe man sichs versah, lief ein Bär über den Weg. mēs viņam bijuši nebijuši, wir sind ihm ganz gleichgiltig. pie tautieša galvu glaudu, bij (Var.: vai) dīžans, nedīžans BW. 21465, v. 1. tad nu gan tâ būs, kâ būs, die Sache wird einen zweifelhaften Ausgang haben. tâ bij, kâ bij, es war so so (nicht besonders schön). kas tad bij; lai būtu od. bijis, kâ (kur, kas) būdams, mag es sein, wie (wo, was) es wolle. [pie vīra būt U., verheiratet sein];

2) unpers., Pass.: pie visiem jau bij būts, bei allen war man schon gewesen;
nuo būtu dienu, von jeher Grühn.;

3) in einem Wendungen nähert sich būt der trasitiven Bedeutung von machen: kuo tur teikt (runāt), kuo tur būt? was zu machen?
Ebenso: ne˙kuo darīt, ne˙kuo būt? kuo tur duomāt (gudruot), kuo tur būt? vai es tur varu kuo liegt (slēpt), vai būt? kuo nu lai ē̦dam, kuo lai e̦sam? Was sollen wir essen, was sollen wir machen? eigenlt. wohl: womit (kuo Instr.) sollen wir existieren RSk. I, 95. raudzīts un būts ir visa kā diezgan, es ist alles zur Genüge besorgt und aufgehoben MWM. II, 73. pēc nāves nuo viņa taps runāts un būts LA.;

4) haben -
mit dem possessiven Dativ und dem Nom. seltener mit d. Gen. des Besitzes: tev teic e̦suot (dial. e̦sus, e̦su) pieci dē̦li;

5) mit abhängigem Inf.,

a) haben:
jums būs ēst, jums būs dzert, man būs jauns arājiņš BW. 10200,4;

b) können, sollen, müssen:
pazīt bija (Var.: pazīt var) kunga riju BW. 6259. kâ bij man neraudāt? 6046. tev nebūs zagt! tam tā būt! Wenn das Prädikat ein Adjektiv, ein adjektivisches Wort oder ein Nomen its, dann stehs es in letztgenennten Fällen auch im Dativ, ebenso beim Debitiv: jums būs žēlīgiem būt! kāzās visiem jābūt jautriem;

6) Das Prädikatsnomen steht bei būt gewöhnlich in Nom.: zvirbulis ir putns; viņš ir mazs; aber auch im Lok., im Instr. und mit par im Akkus.: tu esi vēl bē̦rnā, puikā, du bist noch ein Kind, ein Knabe,
puisī, meitā od. meitās, du bist unverheiratet. kundziņam kungu būt;

7) das Futurum von būt dient oft zur Umschreibung des einfachen Futurums und das Präsens stets zur Buildung des Perfekts: es būš(u) jūsu dzirnaviņas ik rītiņa ritināt BW. 8219. es būš(u) jūsu gājumiņu ar naudiņu līdzināt BW. 33285;

8) das Futurum von būt mit dem Part. praet. drückt,

a) das Futurum exactum aus,

b) eine bescheidene Behauptung: tu būsi tuo darījis,

a) du wirst das getan haben;

b) du hast wohl das getan;

9) das an die Spitze des Satzes gestellte Präteritum zuweilen den Konditionalis: bij man tuo zināt (= būtu od. ja būtu tuo zinājis), dzīvs nebūtu palicis, wenn ich das gewusst hätte, so wärest du nicht am Leben bleiben
LP. VII, 176;

10) der negierte Infinitivus absolutus būt gibt den indefiniten Pronomen und Adverbien einen verallgemeinernden Sinn: lai duod uguni, kuo ne˙būt, irgend etwas.
uz pirts krāsns un vēl kur ne˙būt, auf dem Ofen der Badstube oder irgend wo LP. VII, 325. [Weiterhin zu ai. bhávati "ist, wird", bhūtiḥ "das ein", gr. φύομαι "werde" la. fuī "bin gewesen" ir. buith "das Sein" u. a. vgl. z. B. Berneker Wrtb. I, 115 und Walde Wrtb ^2. 294 und 323.]

Kļūdu labojums:
sich versah = sich`s versah

Avots: ME I, 359, 360